Kultūra

Brāļi Arturs un Rolands Levici šovasar īstenoja vienu no saviem sapņiem un devās klātienē vērot Pirmās formulas (F-1) sacīkšu Grand Prix posmu Ungārijā. Viņi paguvuši ne tikai izdarīt obligāto – pieskarties trases asfaltam –, bet arī ievērtēt iespaidīgākās autosacīkšu mašīnas un pat nofotografēties ar atpazīstamo komandas «Sauber» F-1 pilotu Adrianu Sutilu.

Ligita Vaita

Brāļi Arturs un Rolands Levici šovasar īstenoja vienu no
saviem sapņiem un devās klātienē vērot Pirmās formulas (F-1)
sacīkšu Grand Prix posmu Ungārijā. Viņi paguvuši ne tikai izdarīt
obligāto – pieskarties trases asfaltam –, bet arī ievērtēt
iespaidīgākās autosacīkšu mašīnas un pat nofotografēties ar
atpazīstamo komandas «Sauber» F-1 pilotu Adrianu
Sutilu.

Abi brāļi braucienu uz F-1 posmu Ungārijā plānoja jau laikus.
«Galvenais organizators bija mans brālis Rolands. Biļetes uz
sacīkstēm nopirkām jau oktobrī, jo tad tās sanāca iegādāties ar
atlaidi. Pirkām «General Admission» biļetes uz visu nedēļas nogali,
kas nozīmē, ka tev nav konkrētas sēdvietas, bet vari staigāt apkārt
trasei un skatīties sacīkstes no dažādam vietām. Ar šo biļeti
treniņbraucienos vari sēdēt arī tribīnēs,» tā Arturs.

Vai tiešām šeit notiek F1 sacīkstes?

«Uz Ungāriju braucām ar minivenu. Kopā bijām seši cilvēki.
Izbraucām trešdien, jo jau ceturtdienas pēcpusdienā mums bija
paredzēta trases un pitstopu apskate. Tas bija iespējams visiem
apmeklētājiem, kuri bija iegādājušies biļetes uz visu nedēļas
nogali,» par turpceļu stāsta Arturs.

Latviešu kompānija dzīvoja viesnīcā studentu pilsētā Gödöllő
aptuveni 30 kilometrus no Budapeštas centra un 13 kilometrus no
trases. «Kad bijām iekārtojušies un nedaudz atpūtušies no garā
pārbrauciena, bijām gatavi doties uz trasi. Jau iepriekš Rolands
bija izpētījis vilcienu līnijas un zinājām, ar kuru vilcienu un cik
tālu mums jābrauc. Interesanti bija tas, ka nekur uz ielām
neredzējām reklāmas par formulas sacīkstēm, tās nemanījām arī
Budapeštas centrā. Pirmā norāde, ka šeit tomēr kaut kas notiek,
bija vilcienā. Uz A4 lapas bija karte ar norādi kā nokļūt līdz
trasei,» pārsteigts par maz reklamēto pasākumu ir jelgavnieks.

Viņš vērtē, ka vilcieni ārpus Budapeštas ir ļoti veci un
braukšana tajos nav tā ērtākā, taču savu funkciju tie pilda.

«Hungaroring» trase atrodas Budapeštas piepilsētā Mogyoród ko
latvieši ātri vien pārdēvējuši par «Мой Город (Moj Gorod)».
«Vilciens nepieveda pie pašas trases un bija jāizvēlas, vai
atlikušos nepilnos 5 kilometrus iet kājām vai braukt ar autobusu.
Pirmajā dienā nolēmām iet kājām pa ceļu, kas bija iezīmēts vilcienā
kartē. Ejot pa zemes ceļu, kas veda tikai kalnā noteikti nebija
sajūta, ka šeit pēc pāris dienām notiks kādas sacīkstes. Tikai
tuvojoties trasei, parādījās vairāk cilvēku un pirmās kempinga
vietas, kas bija ierīkotas vīnogu laukos. Iedzīvotāji uz savas
zemes netālu no trases taisīja labu biznesu,» tā Arturs.

Sasniedzot galamērķi, vispirms – pieskarties trases
asfaltam

«Viena no pirmajām lietām, ko izdarīju – pieskāros trases
asfaltam. Tas bija uzkarsis, jo ārā bija tuvu pie +30 grādiem. Bija
gaidāma karsta nedēļas nogale,» secina Arturs. Viņi kopā ar
pārējiem apmeklētājiem virzījās uz ieeju boksos, kur notika
interesantākās lietas. «Ik pa laikam tālumā varēja dzirdēt ovācijas
kādam braucējam, kurš iznācis pie faniem sniegt autogrāfus. Boksu
celiņā varēja apskatīt formulas un tehniskos darbiniekus, kuri
gatavojās gaidāmajam Grand Prix posmam,» atmosfēru ieskicē LLU
students.

Viņš stāsta, ka katra komanda savus boksus iekārto pēc savām
spējām. Jo komandai vairāk naudas un labāki sasniegumi, jo boksi
lielāki un dizainiski skaistāki. «Scuderia Ferrari» komandas boksi
izcēlušies uz pārējo fona. Protams, bez ievērības nepalika arī
tādas komandas kā «Mercedes AMG Petronas F-1» un «Infiniti Red Bull
Racing».

Nofotografēties ar Adrianu Sutilu

«Kad boksi bija apskatīti, pa starta–finiša taisni devāmies uz
izeju. Pie pirmā līkuma trases malā daži Mihaela Šūmahera
atbalstītāji bija uztaisījuši plakātu ar uzrakstu «Forza Schumi».
Domāju, ka šādus cilvēkus var satikt katrā F-1 posmā,» pārliecināts
ir Arturs.

Savukārt lielāko prieku viņam sagādāja kaut īsi aprunāties un
nofotografēties ar citu slavenu F-1 pilotu. «Kad bijām iznākuši no
trases un devāmies uz vilcienu, līdzbraucējs Edgars pamanīja
mašīnu, kuru vadīja komandas «Sauber» F-1 pilots Adrians Sutils.
Piegāju klāt un nofotografējos, par ko Adrians nemaz neiebilda,»
smej Arturs.

Vēl tikai vakariņas vietējā kafejnīcā, un pirmā diena Ungārijā
bija aizvadīta.

Dzīvē F-1 ir klusākas, taču var dzirdēt katru ātruma
pārslēgu

Piektdien jau no agra rīta latviešu grupiņa devās uz trasi, lai
pulksten 10 redzētu un dzirdētu F-1 pirmos treniņbraucienus. «Mūsu
favorīti bija «Scuderia Ferrari» un «Mercedes AMG Petronas F-1»
komandas. Kad bija redzētas pirmās formulas, biju iedomājies, ka
tās būs skaļākas. Šīs sezonas noteikumi tās ir padarījušas par
salīdzinoši klusām. Tomēr skaņa, kas dzirdama trasē un pie TV
ekrāniem atšķiras. Trasē tā ir daudz specifiskāka, un tu vari
dzirdēt katru ātrumu, kas tiek pārslēgts tuvojoties līkumam,»
iespaidiem dalās Arturs.

«Otros F-1 treniņbraucienus skatījāmies starta–finiša taisnes
beigās no tribīnēm. Ātrums, ar kādu formulas ienāk līkumā, ir ap
300 km/h un bremzēt formulas sāk aptuveni 100 metrus no līkuma.
Skats ir iespaidīgs,» nosaka jelgavnieks.

Interesanti, ka F-1 Grand Prix nav vienīgie, kas izīrēja trasi
uz nedēļas nogali. Turpat notika arī GP2, GP3 un «Porsche Mobil 1
Supercup» sēriju sacīkstes. «Tā arī visu dienu pavadījām, skatoties
dažādu sēriju treniņbraucienus,» nosmej Arturs.

«Raikonena 17. pozīcija un Hamiltona aizdegšanās boksu
celiņā bija līdzjutēju lielākā vilšanās»

Sestdien trasē jau bijis manāmi vairāk cilvēku, jo pulksten 14
notika F-1 kvalifikācijas sacensības. «Tribīnēs parādījās arvien
vairāk karogu un varēja just, ka svētdienas sacīkste ir pavisam
tuvu. Kvalifikācija bija interesanta. Par rezultātiem nestāstīšu,
tos katrs pats var atrast. Bet Raikonena 17. pozīcija un Hamiltona
aizdegšanās boksu celiņā bija līdzjutēju lielākā vilšanās,» atceras
Arturs.

Latvieši palikuši ilgāk, un pēc kvalifikācijas skatījās
sacīkstes GP2 un GP3 sērijās. «Lai gan šīs sērijas ir klasi zemākas
par F-1 GP, tomēr skaļuma ziņā tās ir krietni skaļākas un ne mazāk
interesantas,» izvēli palikt trasē pamato LLU students.

«Ungārijā lielākā daļa cilvēku «saprot» angliski un uz
jebkuru jautājumu atbild ar «yes»»

Pēc vēl vienas dienas trases tribīnēs kompānijai jātiek atpakaļ
uz viesnīcu. Viņi gribēja nokļūt līdz Mogyoród dzelzceļa stacijai,
tāpēc gāja sākumā uz autobusu pieturu, no kuras viņus izlaida
turpceļā. «Interesanti, ka visa informācija, kas rakstīta uz
autobusa, ir ungāru valodā. Mēģinājām noskaidrot pie vadītāja, vai
šis autobuss ved līdz dzelzceļa stacijai, uz ko šoferis atbildēja
«yes». Tā mēs aizbraucām līdz Budapeštai,» smejas Arturs,
paskaidrojot – Ungārijā lielākā daļa cilvēku «saprot» angļu valodu
un uz jautājumu angļu valodā atbild ar «yes», lai kāds tas arī
nebūtu. Latviešiem sanākusi neplānota Budapeštas satiksmes tīkla
apskate, un Arturs secina – satiksmes tīkls viņiem ir
sakārtots.

Svētdiena. Race day!

«No rīta atbrīvojām viesnīcu, jo uzreiz pēc sacīkstes devāmies
atpakaļ uz Latviju. Uz trasi braucām ar sabiedrisko transportu, jo
bija paredzami sastrēgumi. Tuvojoties trasei, gaisā bija tāda
svētku sajūta! Krāsainas, pārsvarā sarkanas, cilvēku masas plūda uz
«Hungaroring» teritoriju, visi steidza ieņemt labākās vietas, gaisā
nepārtraukti lidoja helikopteri. Arī mēs bijām apģērbušies savu
favorītu krāsās. Visas dienas mums līdz bija «Ferrari» karogi, un,
kā vēlāk uzzinājām, bilde ar tiem bija nonākusi raidsabiedrības BBC
formulas teksta tiešraidē,» stāsta Arturs.

Kompānija devās iekšā un izvēlējās vietu, no kuras vērot
sacīkstes. Galvenais nosacījums bija atrast vietu, kur labi var
pārredzēt trasi un ir redzams ekrāns ar rezultātiem. «Pirms sacīkšu
sākuma trasē notika dažādi pasākumi, kā, piemēram, braucēju parāde.
F-1 pilotus izveda pa trasi ar «Mercedes» smago mašīnu, un tie
varēja sasveicināties ar līdzjutējiem,» ieskicē Arturs.

«Nepilnu pusstundu pirms starta trasē nolija pamatīgs lietus,
kas nozīmēja, ka gaidāma aizraujoša sacīkste. Tā tas arī bija. 70
apļi pagāja nemanot. Vairākas drošības mašīnas trasē, daudz
apdzīšanu padarīja sacīksti tik interesantu! Interesanti bija
paklausīties skatītāju emocijas trasē, ko nevar dzirdēt mājās pie
TV ekrāniem. Jāsaka tā, ka lielākās ovācijas bija par «Scuderia
Ferrari» braucējiem. Mārketings viņiem strādā labi. Pats esmu par
Raikonenu un Rosbergu. Domāju, ka brīnumi nenotiks un šogad
pasaules čempions būs Rosbergs. Viņa ātrums bija ievērojams arī
Ungārijā,» savu iespaidiem pilno nedēļas nogali rezumē Arturs.

 Foto: no A.Levica arhīva