«Šī ekspedīcija bija veiksmīga, jo atradu atbildes uz dažiem saviem jautājumiem, bet radās arī jauni. Tomēr guvu pierādījumus tam, ka Pils sala nav tikai plika sala – tajā atrodamas cilvēku dzīves pēdas no 17. gadsimta,» tā pēc vairāku dienu darba Pils salā teic arheologs Andris Tomašūns.
Iemesli, kāpēc tika rīkota ekspedīcija, ir divi: pirmkārt, vēlme papētīt Pils salas vēsturi, jo šī sala ar Garās salas nosaukumu pirmoreiz rakstu avotos minēta jau 1254. gadā Zemgales dalīšanas aktā; otrkārt, lai Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā piedāvātā kursa «Tehniskais darbinieks arheoloģiskajā ekspedīcijā» (vada A.Tomašūns un Guntis Zemītis) apmeklētāji gūtu praktisku pieredzi.
Viens no mērķiem bija ekspedīcijā gūt apstiprinājumu tam, ka poļu – zviedru kara laikā Pils salā 1622. gada ziemā uzturējusies Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa armija. Grupa Pils salā izraka divus izrakumu laukumus. Vienā no tiem uziets akmeņu krāvums, zem kura ir tāda kā sasmalcinātiem ķieģeļiem nobērta taka. Tuvumā uzieti arī dažādi dzelzs izstrādājumi, piemēram, divas dažāda izmēra čuguna lodes. «1785. gada salas plānā šajā salas galā ir iezīmēta ēka, bet neviens nezina, kas tā bija par ēku. Tas ir viens no jautājumiem, kas radās no jauna,» norāda A.Tomašūns. Ekskursijas dalībnieki, kuri kājām bija devušies uz Pils salas galu, lai iepazītos ar ekspedīcijas izrakumiem, izteica pieļāvumus, ka tur bijusi kurtuve vai forts, bet nekādu pierādījumu tam nav. Līdzās atrastas arī divas zviedru monētas, kas datētas ar 17. gadsimta vidu, un tas saskan ar vēstures liecībām par poļu – zviedru kara norisi Jelgavā. Jāpiebilst, ka trešajai monētai – ērei, ko atrada pie apbedījuma – uz puses ir Gustava Ādolfa iniciāļi, uz otras – lauva. Monēta kalta ap 1617. gadu.
Vēl starp pārbaudes arheoloģiskajos rakumos atrastajām lietām jāmin čuguna lielgabala stobra gabali, dzelzs gabali, stikla vai smilts sakausējumi, naglas, lopu kauli, ķieģeļu fragmenti, keramika (iespējams, 17. gadsimta trauku lauskas), vēlāka laika glāzīte, lodes, kas varētu būt izmantotas 19. gadsimta vidū, kā arī 17. gadsimtā lietotas musketes lodes, holandiešu pīpes jeb tā sauktā kaļķīša fragmenti, Otrā pasaules kara lodes. Liels pārsteigums visiem ekspedīcijā iesaistītajiem bija arī tas, ka uzieti arī apbedījumi. «Attīrījām septiņus metrus platas bedres dienvidu galu. Tajā atradām cilvēka mirstīgās atliekas,» teic A.Tomašūns, kurš pieļauj: apbedījumi stiepjas vēl tālāk un, iespējams, tie veikti trijās rindās. «Mēs viņam uzdūrāmies ceturtdien ap pulksten 15, un par to ir mazliet žēl – ja būtu atraduši ātrāk, būtu varējuši parakt tālāk, lai pārbaudītu, vai arī tur ir apbedījumi,» stāsta ekspedīcijas dalībnieks Jānis Tomašūns. Tad tika noteiktas apbedījuma aprises un noņemtas horizontālas zemes kārtiņas, kamēr tika atsegti kauli. Tie izcelti, attīrīti, mazgāti, bet ekspedīcijas noslēgumā mirstīgās atliekas tika guldītas atpakaļ zemē vietā, kur atrastas. «Spriežot pēc cilvēka auguma, visticamāk, tās ir vīrieša mirstīgās atliekas. Cilvēks bija apglabāts zārkā, jo atradām naglas, turklāt viņš tajā bija iespiests – ar sakļautām rokām un pieliektu galvu. Uz kauliem vardarbības pazīmes neatradām, bet kaps bija apbērts ar kaļķi, kas kādreiz kalpoja par dezinfekcijas līdzekli, tāpēc domājam, ka vīrietis mira no slimības,» par mirušo stāsta J.Tomašūns. Pie mirušā atradies krustiņš, bet interesanti ir tas, ka viņam kreisajā ausī bijis auskars, ko atrada ekspedīcijas dalībnieki. «Cik painteresējāmies, šādu analogu, kad 17. gadsimta apbedījumos būtu apglabāti mirušie ar auskaru ausī, nav,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka ekspedīcijā piedalījās vairāki cilvēki, vidēji dienā strādājot pa pieciem sešiem. Starp viņiem bija A.Tomašūna vadīto kursu audzēkņi, abi viņa dēli, brīvprātīgie no Līvāniem un Liepājas. Viņi strādājuši no pulksten 9 līdz 17, bet uz maiņām nakšņojuši rakšanas vietā, lai to pasargātu no metāla un dārgumu tīkotājiem. «Ar to saskārāmies, kad pirms dažiem gadiem piedalījāmies izrakumos Lielajā ielā Jelgavā,» stāsta J.Tomašūns.
Kā skaidro ekspedīcijas vadītājs A.Tomašūns, par paveikto jāiesniedz atskaite Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai – tas jādara, ja atradumi ir no 17. gadsimta vai vecāki. «Tālāk inspekcija visu izvērtēs un lems, vai Pils salas Ziemeļu gals, kurā, iespējams, ir masu apbedījumi, ir atzīstams par kultūrvēstures pieminekli,» viņš norāda. Atradumi tiks nodoti Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam.
A.Tomašūns cer, ka nākotnē izdosies turpināt meklējumus Pils salā, tomēr, lai tie būtu efektīvāki, viņš vēlētos veikt aerofotografēšanu, kas ar speciālas aparatūras palīdzību pēc augu struktūras var noteikt, kur kaut kas cilvēku veidots bijis zem zemes. «Latvijas Brāļu Kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Hartmanis 20. gadsimta 90. gados pārbaudīja ziņas par iespējamiem Otrā pasaules kara karavīru apbedījumiem Pils salā un salas ziemeļu galā atrada vairāk nekā desmit cilvēku pīšļus. Kriminālpolicija savā slēdzienā deva atbildi, ka tie nav militārpersonu apbedījumi. Kauli tika ierakti atpakaļ vietā, kur tos atrada, bet diemžēl Aldis nepaguva iedot precīzas norādes apbedījuma vietai,» piebilst A.Tomašūns, aicinot atsaukties ikvienu, kurš kopā ar A.Hartmani piedalījās izrakumos un varētu par tiem ko pastāstīt. Sazināties ar A.Tomašūnu var pa tālruni 29555695 vai e-pastu andris.tomasuns@vip.jelgava.lv.
Foto un video: Raitis Supe
7.9 °C,
9 m/s,
92.8 % 
7.9 °C,
9 m/s,
92.8 %