Šovakar tiks svinēts Līgo vakars un Jāņu nakts. Tiks pīti vainagi, degti ugunskuri, ēsts Jāņu siers. Kā jelgavnieki sagatavojušies svētkiem un, kur grasās svinēt, piedāvājam ielūkoties video.
www.jelgavasvestnesis.lv
Jāpiebilst, ka daļa jelgavnieku, gatavojoties svētkiem, ko galdā ceļamu un ar ko rotāties, atrada Zāļu tirgū. Daļa jau arī Pils saliņā aizvadījuši īstos vasaras saulgriežus, ievērojot tradīcijas, kopīgi sagaidījuši saullēktu.
Ziņu aģentūra LETA informē, ka Jāņu dienas tradīcijas katrā Latvijas novadā ir nedaudz atšķirīgas, tomēr ziedu vainagu pīšana un ugunskuru kurināšana ir visiem kopīga. Gandrīz katrā Latvijas novadā visīstākās jāņuzāles gods ticis citam augam, piemēram, Vidzemē un Zemgalē pazīstamākā un īstākā jāņuzāle vainagam un svētku pušķim ir madara, savukārt Kurzemē vasaras saulgriežu zieds ir birztalu nārbulis, kura stāvais stublājs stalti paceļas pļavās vai mežmalās un dzeltenie divlūpainie ziedi lieliski izceļas uz tumši violeto augšlapu fona. Latgalē par jāņuzāli tiek saukta asinszāle.
Vainags, no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vainags veido apli, un tas, tāpat kā siers un uguns, simbolizē sauli. Ticējumi arī vēsta, ka Jāņu vakarā salasītās zāles der visām slimībām.
Tumsai iestājoties, augstākajos pakalnos tiek kurti ugunskuri un celta uguns kārts galā, lai tālāk sniegtos tās gaisma. Senie latvieši ticēja, ka saulgriežu ugunij pieskāries cilvēks iemanto veselību visam gadam. Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Pēc tautas ticējumiem, jāņugunij piemīt sevišķs noslēpumains spēks, tāpēc Jāņu naktī cilvēki leca pāri ugunskuriem.
Video: Ivars Veiliņš
9.9 °C,
7.9 m/s,
88 % 
9.9 °C,
7.9 m/s,
88 %