1242. gadā pāvesta sūtnis Vilhelms no Modenas devis Livonijas ordenim atļauju celt pili pie Lielupes. Tās celtniecība uz zemes strēles starp Lielupi un Driksu sākās tikai 1265. gadā ordeņa mestra Konrāda no Mandernas laikā, un šo brīdi var uzskatīt par Jelgavas (Mītavas) dibināšanu. Atzīmējot šo mūsu pilsētai tik nozīmīgo faktu, 2015. gads tika aizvadīts Jelgavas 750 gadu jubilejas zīmē.
Šo gadu mēs esam aizvadījuši īpaši krāšņi, paši radot un baudot virkni emocionāli un vizuāli spilgtu pasākumu. Savu saliedētību un mīlestību apliecinājām 4,533 kilometrus garā Pilsētas svētku gājienā, kurā piedalījās vairāk nekā 20,5 tūkstoši jelgavnieku. Tāpat tieši Jelgavā notika vairāki valsts nozīmes pasākumi, piemēram, VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētki, Latvijas labāko tautas deju ansambļu koncerts «Mēs mīlam dejā», 120. gadskārta, kopš Jelgavā svinēti IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētki – vienīgie, kas notikuši ārpus Rīgas… Un kur nu vēl XVII Ledus, IX Smilšu skulptūru festivāls, emocionālie valsts svētku pasākumi un virkne citu svētku un pasākumu, bez kuriem Jelgavas ritējums vairs nav iedomājams, taču pilsētas jubilejas gadā pārsteidza ar vēl jo īpašāku vērienu un jelgavnieku saliedētību.
«Šī gada garumā mēs visi kopā Jelgavu esam padarījuši īpašu – spilgtu, krāsainu, radošu, skaistām emocijām piepildītu. Lai krāsas un dzīvesprieks ikdienā saglabājas arī nākamajā gadā! Esiet tikpat aktīvi, drosmīgi, ar jaunu sparu turpiniet uzsāktos darbus un ar azartu ķerieties pie jauniem!» jelgavniekiem vēl Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
«Šis gads mums atgādināja, ka mums ir ar ko lepoties – starptautiski festivāli, jelgavnieku pašu īstenoti projekti, grandiozi koncertuzvedumi, krāšņi pasākumi un garākais pilsētas svētku gājiens Latvijā. Lai atmiņas par piedzīvoto šajā gadā nepagaistu, ir tapis video par Jelgavas jubilejas gada pasākumu spilgtākajiem mirkļiem,» pašvaldības iestāde «Kultūra» video piedāvā atskatīties uz Jelgavas 750. jubilejas gada spilgtākajiem mirkļiem.
Foto: Eduards Kapša
Video: Edijs Žīle un Artūrs Lapinskis