Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas desmitās sociālo zinību klases skolnieks Otto Tabūns baudīja godu 18. novembrī, būdams viens no «nākamajiem 90» jeb deviņdesmit jauniešiem, kuri kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru no jauna proklamēja Latviju.
Vita Anstrate
Otto stāsta, ka, stāvot līdzās Valsts prezidentam un «nākamajiem 90», viņā raisījās padarīta darba, liela pagodinājuma un vienotības sajūta. «Par šo iespēju uzzināju, strādājot brīvprātīgo darbu Latvijas institūtā un Aizsardzības ministrijā saistībā ar Valsts svētku pasākumu popularizēšanu, apbraukājot teju visas Latvijas lielākās pilsētas, teic Otto, neslēpjot, ka jūtas gan lepns, gan pagodināts un centīsies nepievilt tos cilvēkus, kas uz viņu ir likuši lielas cerības. Kaut vai, piemēram, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas vēstures un politikas skolotājai Gunitai Smiltānei, lai nebūtu kauns «iz vēstures» stāstīt par viņa sasniegumiem.
Nākamajos desmit gados jaunietis cer veiksmīgi pabeigt vidusskolu, iestāties Latvijas Universitātē. Puiša sapņu profesija ir būt diplomātam – viņš izmantos to, ka padziļināti mācās vēsturi un politiku, lai studētu starptautiskās attiecības un varētu pārstāvēt Latviju citu valstu saimē. «Ja man sekos, tad tas būs augstākais pārbaudījums manai apzinībai un pienākumu sajūtai, tad vēlos kopā ar saviem domubiedriem padarīt Latviju vēl labāku, nekā tā ir, un rādīt to labāko, kas mums ir,» atklāj Otto. Puisis uzskata, ka nākamajos desmit gados mēs veiksmīgi tiksim cauri ekonomiskajai krīzei, jo šādas grūtības stiprina vienotību. Pēc viņa domām, latviešu tautai nav tendence uz šķelšanos, proti, vienam otru «apēst bez sāls». Sabiedrību gaida Latvijas simtā jubileja, kad patiesi varēsim novērtēt un priecāties, ka Latvija pastāv jau veselu gadsimtu.
Zēns uzskata, ka foto, analogs pirms deviņdesmit gadiem uzņemtajam, kas tapis Nacionālajā teātrī, kalpos par pierādījumu tam, ka Latvijai ir nākotne. «Pats saņemšu tādu bildi, kādu iegūšu no Latvijas institūta. Noteikti novietošu to goda vietā savā istabā – gan kā atgādinājumu tam, ko esmu teicis un solījis, gan kā lieliskas atmiņas par to, cik simboliski un nozīmīgi ir pagājuši Latvijas Republikas deviņdesmitās jubilejas laiki, gan arī mudinājumu, ka jāgatavojas un jāsasniedz pirms simtās jubilejas izvirzītie mērķi,» pārliecinoši teic Otto.