Kaut arī cauri Jelgavas vecpilsētai iziet nesanāk bieži, uzrunātie jelgavnieki teic, ka pilsētas vēsturisko elpu tur izjust viņiem patīk. «Tas ir tas netipiskais, kas mums ir. Nav jau liela tā vecpilsēta, nekas daudz jau nav saglabājies. Bet tas, kas ir, piešķir pilsētai īpašu auru,» teic jelgavniece Ilze. Šodien simtiem jelgavnieku devās šo īpašu auru izjust Vecpilsētas svētkos.
Ligita Vaita
«Gribētos kādreiz šeit redzēt visu skaisti atjaunotu, nevis grūstošas mājas. Viss ir iespējams, bet tas, protams, ir naudas jautājums. Taču sākums jau ir, pamazām šeit sāk kaut kas iekustēties,» apskatot vēsturiskās ēkas Vecpilsētas ielā, teic jelgavnieki Gatis un Agnese. Savukārt Ilze, kas šurp šodien atvedusi krustmeitiņu, stāsta, ka viņai Jelgavas vecpilsēta šķiet īpaša. «Visskaistākā vēsturiskā apbūve saglabājusies Kuldīgā, mums jau šeit ir tikai kā maza daļiņa Kuldīgas, bet man ļoti patīk. Bieži gan atnākt neiznāk, bet daru to labprāt,» stāsta Ilze, piebilstot, ka priecājas par tiem seno ēku īpašniekiem, kuriem ir svarīgi īpašumus uzturēt kārtībā un kuri ciena vēstures vērtības.
Šodien svētku laikā Vecpilsētas ielu pārvērta par senlaicīgu amatnieku un nacionālo biedrību pulcēšanās vietu – tur darbojās kalēji, rokdarbnieki, kokgriezēji, klūgu pinēji, maizes cepēji , ieradās Bērzu ļaudis no «Saldenās pudeles», itāļu grāfs Kaliostro, Jelgavas nacionālās kultūras biedrības mācīs baltkrievu, ukraiņu, romu dejas un rotaļas, uzstājās deju kolektīvi un dejojošās Jelgavas Latviešu biedrības dāmas no «Rudens rozēm». Notika arī dzejas lasījumi.
Savukārt tiem, kuriem vairāk interesē Jelgavas vecpilsētas vēsture, tika organizētas ekskursijas un lekcijas, stāstot par senās koka apbūves vēsturi un to atjaunošanu.
Foto: Ivars Veiliņš
Video: Māris Martinsons