«Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vislielāko ietekmi uz mūsu veselību atstāj dzīvesveids, ārējās vides ietekme ir 20 procenti, bet ģenētikas – vien 10 procenti,» norāda uztura speciāliste Diāna Daugaviete, kura pirmdien Sabiedrības integrācijas pārvaldē vadīja lekciju par veselīgu dzīvesveidu.
«Veselīgs dzīvesveids nav tikai pareizs uzturs – mūsu veselību ietekmē psiholoģija, fiziskās aktivitātes un fizioloģija, tādēļ ir svarīgi, lai viss ir līdzsvarā,» skaidro speciāliste.
D.Daugaviete atgādināja klātesošajiem, cik nozīmīgas ikdienā ir fiziskās aktivitātes, papildinādama, kas svarīgākais ir to samērīgums. «Ir pierādīts, ka veselīga ir vidēji intensīva slodze, taču tai ir jābūt pastāvīgai, vēlams – aptuveni 30 minūtes dienā vidēji piecas dienas nedēļā,» skaidroja uztura speciāliste. Kā piemēru viņa minēja staigāšanu un nūjošanu. «Daudzi neizprot nūjošanas nozīmi, taču tā palīdz samazināt slodzi uz ceļu un gūžu locītavām, izlīdzinot to vienmērīgi,» tā speciāliste. Kā vēl vienu nozīmīgu faktoru fiziskās veselības uzlabošanā D.Daugaviete minēja līdzsvara izjūtas attīstīšanu. «Vienkāršākais veids, kā trenēt līdzsvaru, ir pamēģināt, tīrot zobus, nostāties uz vienas kājas – tas nav nemaz tik viegli,» vērtē D.Daugaviete. Speciāliste arī ieteica staigāt ar basām kājām, bet nervu sistēmas uzlabošanai vērtīgi gludu virsmu aizstāt ar reljefu, piemēram, asu tepiķi, ko parasti liek pie ārdurvīm. Speciāliste aicināja neaizmirst, ka mūsu fizisko veselību lielā mērā ietekmē arī garīgais stāvoklis, atgādinādama teicienu, ka visas problēmas ir mūsu galvā.
«Mēs toksiskas vielas uzņemam ne vien no ārējās vides, piemēram, gaisa, ko elpojam, bet arī ar pārtiku, taču jāatceras, ka ar uztura palīdzību mēs savu organismu varam arī attīrīt,» sacīja D.Daugaviete. Ir ūdenī un taukos šķīstoši toksīni, un, tā kā lielākā daļa no tiem šķīst ūdenī, toksīnus var izvadīt ar ūdens palīdzību. «Protams arī ūdenī var būt dažādas baktērijas, tādēļ nozīmīga ir dzeramā ūdens kvalitāte,» norāda D.Daugaviete. Kaut arī plaši izplatītais pieņēmums nosaka, ka uz 1 kilogramu cilvēka svara vidēji jāizdzer 30 mililitri ūdens, vēlams to lietot ar mēru, pakāpeniski pieradinot organismu, lai nepārslogotu nieres. «Mēs uzturā lietojam arī augļus, dārzeņus un zupas, taču organismam nav viegli no šiem produktiem dabūt tīru ūdeni. No diviem litriem zupas, cilvēks varētu uzņemt aptuveni divas glāzes ūdens,» skaidroja uztura speciāliste. Limfas cirkulācijas uzlabošanai ieteicams dzert arī zāļu tējas, piemēram, upeņu lapu, pētersīļu, lucernas novārījumu. Lai uzņemtu pēc iespējas mazāk kaitīgu vielu, D.Daugaviete iesaka lielveikalā pirktus augļus un dārzeņus mazgāt ne vien ar siltu ūdeni, bet arī ar sodu, savukārt zobu skalošanai izmantot vārītu ūdeni. «Piemēram, Japānā, kur ir daudz ilgdzīvotāju, ūdens ir piesātināts ar kalciju un magniju, savukārt mēs ūdeni varam uzlabot ar minerālvielām, pievienojot citronu, gurķi, pētersīli vai piparmētru,» tā speciāliste.
D.Daugaviete atgādina, ka uzlabojumi organismā nav acīmredzami – visam ir savs atjaunošanās cikls. Piemēram, asinis pilnīgi atjaunojas trīs mēnešu laikā, kauli – 7 – 12 gados, bet āda pilnībā atjaunojas 28 dienās.
Foto: Austris Auziņš
2.5 °C,
3.3 m/s,
86.6 % 
2.5 °C,
3.3 m/s,
86.6 %