Valdība šodien nolēma piešķirt veselības nozarei papildu 6,1 miljonu latu, ko Veselības ministrija (VM) plāno novirzīt ambulatorajai aprūpei – ārstu konsultāciju, izmeklējumu, dienas stacionārā sniedzamās plānveida palīdzības un kompensējamo medikamentu apmaksai.
Papildu finansējumu 2,5 miljonu latu apmērā plāno novirzīt daudzprofilu neatliekamās palīdzības stacionāriem pakalpojumu tālākai restrukturizācijai, sedzot izdevumus par dienas stacionāros un mājas aprūpē sniegtajiem plānveida un neatliekamajiem pakalpojumiem. Vēl 2,3 miljoni latu no papildus piešķirtajiem līdzekļiem tiks novirzīti kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pacientu ārstēšanu ambulatorās veselības aprūpes līmenī un mazinātu nepieciešamību pacientiem ārstēties slimnīcā.
Ņemot vērā bērnu un pieaugušo vakcinācijas aptveres palielināšanos pret bīstamām infekcijas slimībām, iedzīvotāju vidū mazinājusies saslimstība ar vakcīnregulējamajām slimībām, nepieciešams palielināt arī finansējumu vakcīnu iegādei, tāpat ir pieaudzis arī izdevumu apjoms peritoneālās dialīzes (nieru aizstājējterapijas) programmā, tādēļ abu šo jautājumu risinājumam tiks novirzīti 953 000 latu. Savukārt, lai nodrošinātu asins, asins komponentu sagatavošanu un plazmas preparātu iepirkumu, Valsts asinsdonoru centram papildus tiks novirzīti 320 000 latu.
Vēl 25 328 lati nepieciešami pacientu iemaksas kompensācijai par atbrīvotajām iedzīvotāju kategorijām.
Ziņojumā par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā, ar kuru šodien tika iepazīstināta valdība, VM uzsver, ka, neskatoties uz sociālās drošības tīklā pieejamiem resursiem, pacientiem arvien grūtāk ir apmaksāt ārstniecības iestāžu rēķinus. Tādēļ, lai mazinātu slimību ielaistību, dažādu komplikāciju rašanos un optimizētu pacientu plūsmu slimnīcās, nozarei vienā ceturksnī būtu nepieciešami papildu līdzekļi deviņu miljonu latu apmērā, un gadā nepieciešamais finansējums būtu 36 miljoni latu, kas ļautu mazināt pacientu iemaksu apmēru par 50%.
VM speciālisti arī norāda, ka Latvijā veselības aprūpei atvēlētais finansējums procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) jau gadiem ir viens no zemākajiem vai zemākais Eiropā un svārstās no 3,28% no IKP 2005. gadā līdz 3,92% no IKP 2010. gadā, kamēr Eiropas Savienības valstis veselības aprūpei atvēl no 4,6% līdz 7% no IKP. Savukārt Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir vieni no zemākajiem, bet mirstības rādītāji – vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.
Lai veselības aprūpes budžeta līdzekļi 2012. gadā nodrošinātu vienlīdzīgu un ilgtspējīgu veselības aprūpi, nepieciešami 576,9 miljoni latu, kas veidotu vismaz 4,1 % no IKP, tādējādi tuvinot pieejamo finanšu resursu apjomu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai Igaunijā un Lietuvā. Savukārt valdības apstiprināta valsts budžeta bāze VM 2012. gadam ir 414 miljoni latu, tātad veselības nozarei nākamgad ir nepieciešami papildu līdzekļi 120,5 miljonu latu apmērā.
No šiem 120,5 miljoniem VM piedāvā novirzīt 36 miljonus latu pacientu iemaksu samazināšanai par 50%, 25 miljoni latu ir nepieciešami cilvēkresursiem, ņemot vērā sociālo partneru prasības par konkurētspējīgu atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem, cilvēkresursu emigrācijas apturēšanai. Kompensējamo medikamentu sistēmas attīstībai būtu jāparedz 19,5 miljoni latu, savukārt plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem stacionāros – 40 miljonus latu.
LETA
9 °C,
1 m/s,
85.8 % 
9 °C,
1 m/s,
85.8 %