Pilsētā

​31. martā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā norisinājās Jelgavas Pensionāru biedrības tematiskā kopsapulce. Uz interesentu jautājumiem atbildēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zemgales nodaļas vadītāja Daiga Vulfa un Latvijas veselības ministre Anda Čakša.

Tikšanās ar medicīnas jomas speciālistēm bija pasākuma
kulminācija, ko seniori jo īpaši gaidīja. Pasākuma dalībnieki
interesējās par recepšu saņemšanas kārtību, ģimenes ārstiem,
pierakstu pie speciālistiem un daudziem citiem problēmjautājumiem.
NVD pārstāve D.Vulfa, atbildot uz interesentu jautājumu,
pastāstīja, ka šobrīd ir izdarīti pirmie soļi rindu samazināšanā uz
veselības aprūpes pakalpojumiem. Piešķirtā finansējuma apmērs ir
praktiski 3 miljoni eiro, tostarp, 924 tūkstoši eiro paredzēti
tieši pakalpojumu rindu samazināšanai. «Rādītājus analizē katru
mēnesi, un marta sākumā jau ir vērojami situācijas uzlabojumi,»
stāsta D.Vulfa. Viņa atgādina un aicina izmantot arī uzaicinājumus,
kuri tiek izsūtīti vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai.
Statistika pierāda, ka diemžēl tikai 30 procenti saņēmēju izmanto
bezmaksas piedāvātos pakalpojumus.

Tika apskatīta arī aktuālā «personīgās» diagnozes uzstādīšanas
tēma. Pensionāri pamanījuši tendenci, ka, nākot pie ārsta, jau
internetā ir izpētījuši simptomus, atraduši attiecīgo diagnozi un
ārstam lūdz jau konkrētus nosūtījumus uz pašu izvēlētiem
izmeklējumiem. Veselības ministre A.Čakša skaidro, ka šis
komunikācijas veids nav pareizs un ar savu ārstu ir jārunā. «Mums
liekas, ka mēs zinām labāk, bet katram ir jādara savs darbs –
pacientam ir jārunā par savām sūdzībām, bet ārstam jānosaka
ārstēšanas pasākumi,» tā ministre.

Sapulcē tika aktualizēts arī iestāžu pacientu reģistrācijas un
darba organizācijas jautājums. D.Vulfa, atgādinot par pacienta
tiesībām, informēja, ka, ja ģimenes ārstam, uzklausot pacienta
sūdzības, rodas aizdomas par ļaundabīgu audzēju un viņš izsnied
nosūtījumu uz izmeklēšanu, pacientam ir tiesības būt izmeklētam
desmit darba dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža. Tāpat
bija jautājumi par E-veselības sistēmu. Šobrīd sistēmas lietošana
ir brīvprātīga – receptes un darbnespējas lapas var izrakstīt gan
elektroniski, gan uz papīra veidlapām, bet no šī gada 1. septembra
darbnespējas lapas un kompensējamo medikamentu receptes būs tikai
elektroniski. Līdz šim brīdim valstī kopumā ir iesniegtas 9425
E-slimības lapas, turklāt 7338 no tām ir noslēgtas, apliecina
D.Vulfa. Viņa uzsver, ka būtiski neaizmirst portālā www.latvija.lv
norādīt savu kontu, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
varētu veikt pārskaitījumu. Izrakstīto E-recepšu skaits valstī
sasniedzis 7953, taču būtu daudz lielāks gadījumā, ja visas
aptiekas būtu noslēgušas sadarbības līgumus.

Viens no uzdotajiem jautājumiem skāra ārstu vecuma cenza
aspektu. Kāda pensionāre bija neizpratnē, kā cilvēkam ar
pārvietošanās grūtībām iespējams saņemt aprūpi pie ārsta, kuram
pašam ir nopietnas pārvietošanās grūtības. Veselības ministre
skaidroja, ka vecuma cenzs būtu cilvēktiesību pārkāpums, taču
ārstam pašam jābūt spējīgam pieņemt lēmumu. «Runa ir nevis par
vecumu, bet par apstākļiem, kuri ārstēšanu apgrūtina, piemēram,
roku trīce vai acu gaišums,» norāda A.Čakša.

Kā galveno nozares problēmu A.Čakša minēja nepietiekamu
finansējumu. «Mēs noteikti nevaram salīdzināt sevi ar
kaimiņvalstīm, mūsu finansējums nav pat tādā apmērā, kādam tam
vajadzētu būt proporcionāli mūsu valsts ekonomikai,» uzsver
A.Čakša. Ministre papildināja, ka vēlas palielināt finansējumu,
taču nevis uz papīra, bet faktiski. Problēmjautājumu saraksta
augšgalā ir ģimenes ārstu darbība, neatliekamās medicīniskās
palīdzības sniegšana, jautājums par nosūtījumu pie speciālistiem un
slimnīcu funkcionēšanas jautājums. Attiecībā uz pēdējo punktu,
plānots reorganizēt nolikumu par to, lai visu diennakti slimnīcās
atrastos septiņi speciālisti dažāda medicīniska rakstura
atgadījumiem. Ministre atzina, ka kritisks finansējuma deficīts
apgrūtina arī citu jautājumu risināšanu – nodrošināt nokļūšanu pie
ārsta, uzlabot pieeju medikamentiem, veicināt infekcijas slimību
profilaksi un ārstēšanu un uzlabot kārtību, kādā pacienti saņem
pakalpojumus.

Jelgavas medicīnas vidi ministre vērtē kā labvēlīgu. «Domāju, ka
Jelgavā ir diezgan daudz darīts no pašvaldības puses, lai šī
ārstēšanas vide būtu pietiekami laba, reizēm, protams, traucē
tuvums Rīgai, jo pacienti paši izvēlas doties uz galvaspilsētu,
neļaujot attīstīties vietējām medicīnas iestādēm,» secina
A.Čakša.

Pēc sapulces ministre atzina, ka arī viņa no šāda veida
sanāksmēm gūst iedvesmu un noderīgu informāciju tālākai darbībai.
«Šādas sapulces ir tas īstais monitorings, kur mēs redzam patiesos
stāstus par to, cik viegli vai grūti ir atrast labu speciālistu un
kas notiek pie ģimenes ārstiem. Šoreiz skaidri iezīmējās tēma par
recepšu medikamentu saņemšanu, un vairākas lietas, ka šeit
izskanēja, noderēs arī mūsu tālākajā darbā. Šodienas auditorijā
sastapos ar fantastisku informētības līmeni un arī sapratni par
lietām,» ministre uzteica Jelgavas seniorus.

Foto: Austris Auziņš