«Ideālas veselības aprūpes pasaulē nav, un šai jomai naudas vienmēr būs par maz. Taču melnās krāsās veselības aprūpi Jelgavā es tomēr nekrāsoju – šajā ziņā mums ir krietni labāk nekā daudz kur citur Latvijā,» teic Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar viņu un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas vadītāju Daigu Vulfu skaidroja, kādas vēsmas veselības aprūpes jomā virmo mūsu pilsētā
Sintija Čepanone
«Ideālas veselības aprūpes pasaulē nav, un šai jomai naudas vienmēr būs par maz. Taču melnās krāsās veselības aprūpi Jelgavā es tomēr nekrāsoju – šajā ziņā mums ir krietni labāk nekā daudz kur citur Latvijā,» teic Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar viņu un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas vadītāju Daigu Vulfu skaidroja, kādas vēsmas veselības aprūpes jomā virmo mūsu pilsētā.
40% ārstu ir ap pensijas vecumu
Speciālisti atzīst – runājot par tendencēm veselības aprūpē, ir gan labas, gan sliktas ziņas, un labo neapšaubāmi ir vairāk. «Demogrāfiskie rādītāji Jelgavā, kaut arī vēl negatīvi, ir vieni no labākajiem valstī, arī bērnu mirstība ir salīdzinoši zema, un tas jau vien liecina, ka veselības aprūpe pie mums ir kvalitatīva un neatrisināmu problēmu šajā jomā nav,» teic J.Vērzemnieks. Neapšaubāmi – par to liecina arī fakts, ka pērn mūsu pilsētā darbu uzsākuši vairāki jauni ārsti, ko ārstniecības iestādes vienā otrā pilsētā nav piedzīvojušas gadiem. Un neba Jelgavas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis vien ir tas, kas piesaista speciālistus.
Protams, neiztikt arī bez darvas piliena medus mucā. J.Vērzemnieks spriež – vēl aizvien nav atrisināts jautājums par brīvdienu veselības aprūpi. «Ja vēl sestdienās ambulatorā ārstēšana iespējama poliklīnikā, kas nu pagarinājusi darbalaiku līdz pulksten 16, tad svētdienās vienīgā iespēja paliek slimnīcas Uzņemšanas nodaļa,» norāda Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs, kā piemēru minot Rietumu pieredzi. Tur ģimenes ārsti veido tādas kā apvienības pa trim, sešiem speciālistiem, un maiņās viņi organizē brīvdienu dežūras. «Pat ja mēs radītu iespēju ģimenes ārstiem veidot brīvdienu dežūras – vai netrūktu speciālistu, kas būtu ar mieru strādāt? Un kā ar atalgojumu par darbu brīvdienās?» retoriski vaicā J.Vērzemnieks, akcentējot, ka šis ir viens no jautājumiem, kas būtu jārisina valsts līmenī.
Minot problēmas, kas saistītas ar speciālistu trūkumu, viņš atklāj – pašlaik apmēram 40 procentu ārstu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, tādēļ tuvākajos piecos gados varētu rasties problēmas ar ārstu pieejamības jautājumiem.
Ģimenes ārstu netrūkst
VOAVA Zemgales nodaļas vadītāja apliecina, ka veselības aprūpē būtisku problēmu nav nedz Zemgales reģionā kopumā, nedz konkrēti Jelgavā. «Jelgavā un rajonā ar VOAVA ir noslēgti 83 līgumi no 307 visā Zemgales reģionā, un tas nozīmē, ka šeit ir teju trešā daļa līgumiestāžu,» skaidro D.Vulfa, piebilstot, ka aģentūras speciālisti turpina darbu, lai to skaits augtu, tādējādi iedzīvotājiem ļaujot saņemt valsts apmaksātu palīdzību.
«Īpaši esam pievērsušies zobārstiem – pagājušā gada oktobrī un novembrī kopīgi ar Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas centru rīkojām izbraukumu seminārus tieši šiem speciālistiem. Viens no minētā semināra mērķiem bija ieinteresēt tos zobārstus, kas nav līgumattiecībās ar mums, slēgt līgumu, tādējādi uzlabojot valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību. Rezultātā zobārstniecībā mums ir trīs jauni līgumpartneri, tajā skaitā viens Jelgavā,» D.Vulfa piebilst, ka tas ir svarīgi, lai bezmaksas pakalpojumus varētu saņemt bērni.
Līgumattiecībās ar VOAVA ir visas aptiekas pilsētā.
Arī ar visiem ģimenes ārstiem pilsētā līgumi tika noslēgti vēl pagājušā gada nogalē, un bažām par to, ka Jelgavā viņu pietrūkst, nav pamata. «Katram ģimenes ārstam ir noteikta pamatdarbības teritorija, un tas nozīmē, ka «nosegts» ir katrs pilsētas kvadrātmetrs,» D.Vulfa norāda, ka tādējādi jelgavniekiem nevajadzētu rasties problēmām piereģistrēties pie ģimenes ārsta – ārsts nedrīkst atteikt reģistrāciju, ja iedzīvotājs mīt viņa pamatdarbības teritorijā. Citādi ir, ja pacients vēlas reģistrēties ne pie savas teritorijas ģimenes ārsta, piemēram, pacienta dzīvesvieta ir Ozolniekos, bet izvēlētā ģimenes ārsta pamatdarbības teritorija – pilsētas centrā. Šajā gadījumā ārsts reģistrāciju var atteikt, iesakot reģistrēties pie savas teritorijas ģimenes ārsta. «Būtiskākās problēmas, reģistrējoties ne pie savas teritorijas ģimenes ārsta, varētu rasties saistībā ar mājas vizītēm, kuras ārstam ir jānodrošina. Ja prakse ir Jelgavā, bet pacients dzīvo citur, dakterim jāiziet sava teritorija un vēl jāpagūst vizītē aizbraukt uz citām, un tas ir gan fiziski apgrūtinoši, gan laikietilpīgi,» paskaidro Zemgales nodaļas vadītāja.
Neskatoties uz it kā pietiekamo ģimenes ārstu skaitu, par ko liecina vidējais reģistrēto skaits pie ģimenes ārsta – 1546, tomēr daļai ārstu ir ļoti lielas prakses – vairāk nekā 2000 reģistrēto. Tādas prakses Jelgavā un rajonā ir 18. «Šādā gadījumā ārstam ir jābūt arī ļoti labam organizatoram – jāalgo tik daudz palīgu, lai pienācīgi spētu aprūpēt visus pacientus,» D.Vulfa min, piemēram, medmāsas, reģistratoru. Taču viņa iedzīvotājus aicina reģistrēties pie ģimenes ārsta atbilstoši pamatdarbības teritorijai, kuru var uzzināt VOAVA Zemgales nodaļā.
Privātprakses vairo konkurenci
Kā Jelgavā ir ar speciālistu privātpraksēm? D.Vulfa teic – tās ir gan daudzveidīgas, gan pietiekamā skaitā, un nu iedzīvotāji paši var izvēlēties, vai vizītē pie speciālista doties uz poliklīniku vai priekšroku dot privāti praktizējošam ārstam. Viņi ar VOAVA slēdz līgumu atbilstoši atlases procedūrai uz trīs gadiem. Ir konkurence, un tas iedzīvotājiem ir izdevīgi.
«Tendence, ka speciālisti, ieguvuši pieredzi, kļūst patstāvīgi, ir ierasta visā Eiropā. Tāpat kā citviet, arī Jelgavā privātprakses piedāvā kvalitatīvu un aizvien plašāku pakalpojumu klāstu,» skaidro D.Vulfa. Taču J.Vērzemnieks norāda – tas nebūt nenozīmē, ka kā ārstniecības iestāde tiks likvidēta poliklīnika: «Poliklīnika ir vieta, kur var saņemt visdažādākos pakalpojumus, kas iedzīvotājiem ir ērtākā un izdevīgākā veselības aprūpes forma. To uzsver arī vācu kolēģi.» Un abi ir vienisprātis – tam, ka aug privātprakšu skaits, ir gan plusi, gan mīnusi. Turklāt ambulatorās ārstēšanas apjomi aug. «Jelgavā ambulatori ārstējas apmēram 60 procenti pacientu,» zina teikt Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs. Protams, ārstēšanās mājas apstākļos, ja vien tas iespējams, ir krietni patīkamāka nekā stacionārā.
Mūsu veselība pašu rokās
«Pēc pieredzes varu teikt, ka diemžēl par maz domājam, ko ēdam, ko dzeram, cik aktīvi kustamies, cik saprātīgi lietojam zāles… Kustība un pareiza diēta ir pamatu pamats.» J.Vērzemnieks arī pauž nožēlu, ka vēl par maz veselības aprūpē nodarbojas ar slimību profilaksi – ja ir akūtas saslimšanas gadījums, tas tiek izārstēts slimnīcā, taču tam arī jāseko ambulatorajai aprūpei, un ir daudzas slimības, kam vajadzīga rehabilitācija. «Pacients nereti pazūd no ārsta redzesloka un atkārtoti nonāk slimnīcā. Tiesa gan – tad jau ar šīs slimības hronisku paasinājumu,» tā J.Vērzemnieks, piebilstot: katram cilvēkam reizi gadā jāapmeklē savs ģimenes ārsts bez īpaša iemesla – vienkārši, lai pārbaudītu savu veselību.
Medicīniskajos pabalstos – teju 124 tūkstoši
J.Vērzemnieks norāda, ka noteiktām iedzīvotāju grupām ir arī iespēja saņemt pašvaldības atbalstu – palīdzību naudas izteiksmē jeb pabalstu medicīnas pakalpojumu atmaksāšanai. Tas tiek piešķirts atbilstoši saistošajiem noteikumiem Nr.89 «Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumi».
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs atklāj, ka pagājušajā gadā medicīniskajos pabalstos izmaksāti 123 946 lati, savukārt 2006. gadā šī summa bija 90 752 lati. «Lai palīdzību saņemtu, nepieciešama ģimenes ārsta izziņa, kas apliecina slimības esamību,» J.Vērzemnieks atklāj, ka pēc tam informācija tiek pārbaudīta un, ja tā atbilst patiesībai, pabalsts tiek izmaksāts. Ierasts, ka gada sākumā iesniegumu skaits strauji aug – šā gada janvārī vien saņemti vairāk nekā 500 iesniegumi, kuros lūgts piešķirt medicīnisko pabalstu. «Kontrolējam, lai nebūtu neattaisnotās izziņas, kad ģimenes ārsts izsniedz izrakstu, kurā min nepatiesu diagnozi, – salīdzinām, vai tā sakrīt ar ierakstu ambulatorajā kartē,» viņš neslēpj – dažkārt gadās, ka palīdzību šā iemesla dēļ nākas atteikt.