Pilsētā

«Ideālas veselības aprūpes pasaulē nav, un šai jomai naudas vienmēr būs par maz. Taču melnās krāsās veselības aprūpi Jelgavā es tomēr nekrāsoju – šajā ziņā mums ir krietni labāk nekā daudz kur citur Latvijā,» teic Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar viņu un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas vadītāju Daigu Vulfu skaidroja, kādas vēsmas veselības aprūpes jomā virmo mūsu pilsētā

Sintija Čepanone

«Ideālas veselības aprūpes pasaulē nav, un šai jomai
naudas vienmēr būs par maz. Taču melnās krāsās veselības aprūpi
Jelgavā es tomēr nekrāsoju – šajā ziņā mums ir krietni labāk nekā
daudz kur citur Latvijā,» teic Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes
Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis
Vērzemnieks. «Jelgavas Vēstnesis» sarunā ar viņu un Veselības
obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) Zemgales nodaļas
vadītāju Daigu Vulfu skaidroja, kādas vēsmas veselības aprūpes jomā
virmo mūsu pilsētā.

40% ārstu ir ap pensijas vecumu

Speciālisti atzīst – runājot par tendencēm veselības aprūpē, ir
gan labas, gan sliktas ziņas, un labo neapšaubāmi ir vairāk.
«Demogrāfiskie rādītāji Jelgavā, kaut arī vēl negatīvi, ir vieni no
labākajiem valstī, arī bērnu mirstība ir salīdzinoši zema, un tas
jau vien liecina, ka veselības aprūpe pie mums ir kvalitatīva un
neatrisināmu problēmu šajā jomā nav,» teic J.Vērzemnieks.
Neapšaubāmi – par to liecina arī fakts, ka pērn mūsu pilsētā darbu
uzsākuši vairāki jauni ārsti, ko ārstniecības iestādes vienā otrā
pilsētā nav piedzīvojušas gadiem. Un neba Jelgavas izdevīgais
ģeogrāfiskais stāvoklis vien ir tas, kas piesaista
speciālistus.

Protams, neiztikt arī bez darvas piliena medus mucā.
J.Vērzemnieks spriež – vēl aizvien nav atrisināts jautājums par
brīvdienu veselības aprūpi. «Ja vēl sestdienās ambulatorā ārstēšana
iespējama poliklīnikā, kas nu pagarinājusi darbalaiku līdz pulksten
16, tad svētdienās vienīgā iespēja paliek slimnīcas Uzņemšanas
nodaļa,» norāda Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs,
kā piemēru minot Rietumu pieredzi. Tur ģimenes ārsti veido tādas kā
apvienības pa trim, sešiem speciālistiem, un maiņās viņi organizē
brīvdienu dežūras. «Pat ja mēs radītu iespēju ģimenes ārstiem
veidot brīvdienu dežūras – vai netrūktu speciālistu, kas būtu ar
mieru strādāt? Un kā ar atalgojumu par darbu brīvdienās?» retoriski
vaicā J.Vērzemnieks, akcentējot, ka šis ir viens no jautājumiem,
kas būtu jārisina valsts līmenī.

Minot problēmas, kas saistītas ar speciālistu trūkumu, viņš
atklāj – pašlaik apmēram 40 procentu ārstu ir pensijas vai
pirmspensijas vecumā, tādēļ tuvākajos piecos gados varētu rasties
problēmas ar ārstu pieejamības jautājumiem.

Ģimenes ārstu netrūkst

VOAVA Zemgales nodaļas vadītāja apliecina, ka veselības aprūpē
būtisku problēmu nav nedz Zemgales reģionā kopumā, nedz konkrēti
Jelgavā. «Jelgavā un rajonā ar VOAVA ir noslēgti 83 līgumi no 307
visā Zemgales reģionā, un tas nozīmē, ka šeit ir teju trešā daļa
līgumiestāžu,» skaidro D.Vulfa, piebilstot, ka aģentūras
speciālisti turpina darbu, lai to skaits augtu, tādējādi
iedzīvotājiem ļaujot saņemt valsts apmaksātu palīdzību.

«Īpaši esam pievērsušies zobārstiem – pagājušā gada oktobrī un
novembrī kopīgi ar Valsts zobārstniecības un sejas ķirurģijas
centru rīkojām izbraukumu seminārus tieši šiem speciālistiem. Viens
no minētā semināra mērķiem bija ieinteresēt tos zobārstus, kas nav
līgumattiecībās ar mums, slēgt līgumu, tādējādi uzlabojot valsts
apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu pieejamību. Rezultātā
zobārstniecībā mums ir trīs jauni līgumpartneri, tajā skaitā viens
Jelgavā,» D.Vulfa piebilst, ka tas ir svarīgi, lai bezmaksas
pakalpojumus varētu saņemt bērni.

Līgumattiecībās ar VOAVA ir visas aptiekas
pilsētā.

Arī ar visiem ģimenes ārstiem pilsētā līgumi tika noslēgti vēl
pagājušā gada nogalē, un bažām par to, ka Jelgavā viņu pietrūkst,
nav pamata. «Katram ģimenes ārstam ir noteikta pamatdarbības
teritorija, un tas nozīmē, ka «nosegts» ir katrs pilsētas
kvadrātmetrs,» D.Vulfa norāda, ka tādējādi jelgavniekiem
nevajadzētu rasties problēmām piereģistrēties pie ģimenes ārsta –
ārsts nedrīkst atteikt reģistrāciju, ja iedzīvotājs mīt viņa
pamatdarbības teritorijā. Citādi ir, ja pacients vēlas reģistrēties
ne pie savas teritorijas ģimenes ārsta, piemēram, pacienta
dzīvesvieta ir Ozolniekos, bet izvēlētā ģimenes ārsta pamatdarbības
teritorija – pilsētas centrā. Šajā gadījumā ārsts reģistrāciju var
atteikt, iesakot reģistrēties pie savas teritorijas ģimenes ārsta.
«Būtiskākās problēmas, reģistrējoties ne pie savas teritorijas
ģimenes ārsta, varētu rasties saistībā ar mājas vizītēm, kuras
ārstam ir jānodrošina. Ja prakse ir Jelgavā, bet pacients dzīvo
citur, dakterim jāiziet sava teritorija un vēl jāpagūst vizītē
aizbraukt uz citām, un tas ir gan fiziski apgrūtinoši, gan
laikietilpīgi,» paskaidro Zemgales nodaļas vadītāja.

Neskatoties uz it kā pietiekamo ģimenes ārstu skaitu, par ko
liecina vidējais reģistrēto skaits pie ģimenes ārsta – 1546, tomēr
daļai ārstu ir ļoti lielas prakses – vairāk nekā 2000 reģistrēto.
Tādas prakses Jelgavā un rajonā ir 18. «Šādā gadījumā ārstam ir
jābūt arī ļoti labam organizatoram – jāalgo tik daudz palīgu, lai
pienācīgi spētu aprūpēt visus pacientus,» D.Vulfa min, piemēram,
medmāsas, reģistratoru. Taču viņa iedzīvotājus aicina reģistrēties
pie ģimenes ārsta atbilstoši pamatdarbības teritorijai, kuru var
uzzināt VOAVA Zemgales nodaļā.

Privātprakses vairo konkurenci

Kā Jelgavā ir ar speciālistu privātpraksēm? D.Vulfa teic – tās
ir gan daudzveidīgas, gan pietiekamā skaitā, un nu iedzīvotāji paši
var izvēlēties, vai vizītē pie speciālista doties uz poliklīniku
vai priekšroku dot privāti praktizējošam ārstam. Viņi ar VOAVA
slēdz līgumu atbilstoši atlases procedūrai uz trīs gadiem. Ir
konkurence, un tas iedzīvotājiem ir izdevīgi.

«Tendence, ka speciālisti, ieguvuši pieredzi, kļūst patstāvīgi,
ir ierasta visā Eiropā. Tāpat kā citviet, arī Jelgavā privātprakses
piedāvā kvalitatīvu un aizvien plašāku pakalpojumu klāstu,» skaidro
D.Vulfa. Taču J.Vērzemnieks norāda – tas nebūt nenozīmē, ka kā
ārstniecības iestāde tiks likvidēta poliklīnika: «Poliklīnika ir
vieta, kur var saņemt visdažādākos pakalpojumus, kas iedzīvotājiem
ir ērtākā un izdevīgākā veselības aprūpes forma. To uzsver arī vācu
kolēģi.» Un abi ir vienisprātis – tam, ka aug privātprakšu skaits,
ir gan plusi, gan mīnusi. Turklāt ambulatorās ārstēšanas apjomi
aug. «Jelgavā ambulatori ārstējas apmēram 60 procenti pacientu,»
zina teikt Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs.
Protams, ārstēšanās mājas apstākļos, ja vien tas iespējams, ir
krietni patīkamāka nekā stacionārā.

Mūsu veselība pašu rokās

«Pēc pieredzes varu teikt, ka diemžēl par maz domājam, ko ēdam,
ko dzeram, cik aktīvi kustamies, cik saprātīgi lietojam zāles…
Kustība un pareiza diēta ir pamatu pamats.» J.Vērzemnieks arī pauž
nožēlu, ka vēl par maz veselības aprūpē nodarbojas ar slimību
profilaksi – ja ir akūtas saslimšanas gadījums, tas tiek izārstēts
slimnīcā, taču tam arī jāseko ambulatorajai aprūpei, un ir daudzas
slimības, kam vajadzīga rehabilitācija. «Pacients nereti pazūd no
ārsta redzesloka un atkārtoti nonāk slimnīcā. Tiesa gan – tad jau
ar šīs slimības hronisku paasinājumu,» tā J.Vērzemnieks,
piebilstot: katram cilvēkam reizi gadā jāapmeklē savs ģimenes ārsts
bez īpaša iemesla – vienkārši, lai pārbaudītu savu veselību.

Medicīniskajos pabalstos – teju 124
tūkstoši

J.Vērzemnieks norāda, ka noteiktām iedzīvotāju grupām ir arī
iespēja saņemt pašvaldības atbalstu – palīdzību naudas izteiksmē
jeb pabalstu medicīnas pakalpojumu atmaksāšanai. Tas tiek piešķirts
atbilstoši saistošajiem noteikumiem Nr.89 «Sociālo pabalstu
piešķiršanas noteikumi».

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un
veicināšanas nodaļas vadītājs atklāj, ka pagājušajā gadā
medicīniskajos pabalstos izmaksāti 123 946 lati, savukārt 2006.
gadā šī summa bija 90 752 lati. «Lai palīdzību saņemtu,
nepieciešama ģimenes ārsta izziņa, kas apliecina slimības esamību,»
J.Vērzemnieks atklāj, ka pēc tam informācija tiek pārbaudīta un, ja
tā atbilst patiesībai, pabalsts tiek izmaksāts. Ierasts, ka gada
sākumā iesniegumu skaits strauji aug – šā gada janvārī vien saņemti
vairāk nekā 500 iesniegumi, kuros lūgts piešķirt medicīnisko
pabalstu. «Kontrolējam, lai nebūtu neattaisnotās izziņas, kad
ģimenes ārsts izsniedz izrakstu, kurā min nepatiesu diagnozi, –
salīdzinām, vai tā sakrīt ar ierakstu ambulatorajā kartē,» viņš
neslēpj – dažkārt gadās, ka palīdzību šā iemesla dēļ nākas
atteikt.