21.3 °C, 3.4 m/s, 65.6 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraVēlēšanās noskaidroti jaunie Jelgavas domnieki
Vēlēšanās noskaidroti jaunie Jelgavas domnieki
30/05/2009

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izspēlētas 1901. gada Jelgavas domes vēlēšanas, kurās ar pārliecinošu balstu skaitu uzvarējuši – Henrihs Alunāns jeb Aldis Barševskis (muzeja darbinieks) no baltās listes, Volfgangs Danenbergs jeb Ivo Butkus (muzeja galvenais speciālists) un Vilhelms Kulbergs jeb Andris Plācis (radošās studijas «Seniori Jelgavai» dalībnieks), abi no zilās listes.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejā izspēlētas 1901. gada Jelgavas domes vēlēšanas, kurās ar
pārliecinošu balstu skaitu uzvarējuši – Henrihs Alunāns jeb Aldis
Barševskis (muzeja darbinieks) no baltās listes, Volfgangs
Danenbergs jeb Ivo Butkus (muzeja galvenais speciālists) un
Vilhelms Kulbergs jeb Andris Plācis (radošās studijas «Seniori
Jelgavai» dalībnieks), abi no zilās listes.

 

Diemžēl šīs domes sastāvā neiekļuva Jānis Čakste jeb Paulis
Rēvelis (Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs) – viņam tikai
divas balsis «par», Nikolajs Ņesodomovs jeb jelgavnieks Gaidis ar
nevienu balsi un Pēteris Puķīts jeb Andris Tomašūns, kurš šajā
reizē saņēmis no vēlētājiem pat sešus mīnusus.

Izspēlētās vēlēšanas pielīdzinātas 19. gadsimta beigām un 20.
gadsimta sākuma, kur varēja vēlēt tikai vīrieši. Šajā reizē
vēlēšanu organizatori, saņemot atļauju no gubernatora, izņēmuma
kārtā atļāva vēlēt arī visām klātesošajām sievietēm. Iesākumā katrs
no pretendentiem uz domnieka amatu veica mazu aģitācijas pasākumu.
Jāpiebilst, ka vislabāk šai runai tik tiešām bija sagatavojies
visaugstākā balsu skaita ieguvējs H.Alunāns, kurš savā veikalā
solīja atlaides magazīnām, avīzēm, dodot tās par vienu kapeiku,
stāstīja par to, ka viņam ir pirmā bibliotēka pilsētā un to, ka
viņa partija gatava daudz darīt attiecībā pret pļēgurošanu, kā arī
to, ka vienprātīga doma visu tautu nesīšot gaismā. Bet J.Čakste
savā runā uzsvēra, ka latviešu dāmas un kundzes maijā ir
visskaistākās, tāpēc cerot, ka viņas ies pie notāra un pilnvaros
savus vīrus vai dēlus, lai nāk balsot par viņu. Lielākus un mazākus
solījumus aģitācijas pasākumā izteica arī zilā saraksta līderi.

Šīs vēlēšanas notika pēc divām listēm – baltās un zilās, kurā
katrā kandidēja trīs vīri.

Kad visi, kaut nedaudz, bija iepazinušies ar jaunajiem
domniekiem, sākās vēlēšanas, kur katram izdalīja pa vienai melnai
un baltai bumbiņas, kas attiecīgi jāiemet balsošanas kastē. Tajā
laikā vēlēja ar bumbiņām. Kaste sadalīta divās daļās un tai
priekšpusē caurums, kas apklāts ar melnu drānu, lai zem tās cilvēks
varētu izdarīt savu izvēli. Ja balso «par» šo cilvēku, baltajā
kastē tika iemesta baltā bumbiņa, ja «pret», baltajā kastē nonāk
melnā bumbiņa.

Uzrunātie vēlētāji atzina, ka šī spēle bijusi tik tiešām
interesanta. «Manuprāt, tā ir ļoti vērtīga tieši pirms tauvojošajām
pašvaldību vēlēšanām. Tagad tikai varam izjust to, kā tas bija
agrāk,» tā jelgavniece Dzintra.

Jāpiebilst, ka visu uzraudzīja arī vēlēšanu sapulces
priekšsēdētājs, divi viņa palīgi, notārs un trīs balsu skaitīšanas
komisijas locekles.

Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere atzīst, ka spēle
izdevusies un klātesošie prom ejot pauduši apmierinātību. «Īstenībā
mums šīs vēlēšanas ir kā tālejoša doma, jo domājam, ka vēlēšanas
veidosim kā pedagoģisko programmu, iepazīstinot skolēnus ar to kā
vēlēšanas notika kādreiz,» atzīst M.Kaupere.  

Foto: Ivars Veiliņš