Marinai Mazurei agrā bērnībā ik pa laikam sanāca izvicināt rokas ar sava vecuma zēniem, tāpēc jau 1. klasē vienā no skolas vecāku sapulcēm skolotāji vecākiem ieteikuši, lai meitene atrod labāku veidu, kur realizēt savu lielo enerģiju. Marinas mamma nolēma viņu aizvest uz džudo klubu, un meitene atrada jaunu aizraušanos, ar ko tagad saista visu savu turpmāko dzīvi un cer piedalīties nākamajās olimpiskajās spēlēs Londonā.
Arturs Neikšāns Marinai Mazurei agrā bērnībā ik pa laikam sanāca izvicināt rokas ar sava vecuma zēniem, tāpēc jau 1. klasē vienā no skolas vecāku sapulcēm skolotāji vecākiem ieteikuši, lai meitene atrod labāku veidu, kur realizēt savu lielo enerģiju. Marinas mamma nolēma viņu aizvest uz džudo klubu, un meitene atrada jaunu aizraušanos, ar ko tagad saista visu savu turpmāko dzīvi un cer piedalīties nākamajās olimpiskajās spēlēs Londonā.
«Tagad ar mani puiši vairs spēkoties negrib, saprotams, arī cits vecums,» smejas Marina. Sākotnēji viņa vēl apmeklējusi karatē nodarbības, taču neiepatikās. Šobrīd M.Mazure ir iestājusies Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kur 1. kursā apgūst sporta trenera zinības. «Ar dažādiem ierobežojumiem sevi pārlieku neapgrūtinu – sportoju prieka pēc, ēdienkarte man īpaši nav mainījusies, vien brīžiem ievēroju diētu, lai noturētos savā svara grupā. Protams, regulāri apmeklēju treniņus, sanāk piecreiz nedēļā,» piebilst meitene.
«Sievietes, salīdzinot ar vīriešiem, cīnās sievišķīgāk, taču treniņu laikā mums nav nekādas atlaides – pildām visu, ko liek treneris. Trenēties man sanāk praktiski tikai ar puišiem, jo Jelgavā ir problēmas atrast labu sparingpartneri, taču ar viņiem ir interesanti cīnīties. Ar zēniem agrāk sacentos arī sacensībās, un, lai gan pārsvarā zaudēju, tomēr izcīnīju arī vairākas uzvaras, par ko man bija liels gandarījums,» tā Marina.
Sportiste norāda, Latvijā konkurence džudo ir samērā neliela, jo meitenes ar to parasti nenodarbojas, taču citās Eiropas valstīs tas ir ļoti populārs. «Piemēram, Francija ir kā atsevišķa pasaulīte, kur ar džudo nodarbojas ļoti liels skaits cilvēki. Džudo ļoti populārs ir arī Krievijā, Japānā,» norāda M.Mazure. Tieši lielo konkurenci Marina norāda kā lielāko šķērsli sapņa piepildīšanai, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs – no Eiropas savā svara kategorijā uz olimpiādi var aizbraukt tikai 5 sievietes, tātad sevi ir vispirms jāpierāda virknē starptautisku sacensību, izcīnot vērtīgus ieskaites punktus. Savukārt par dalību Pekinas spēlēs meitene nebija nopietni domājusi, jo junioru vecumā to izdarīt ir ļoti grūti. «Lai arī jau esmu piedalījusies daudzās starptautiskās sacensībās, ceru izcīnīt vairāk panākumu!» meitene neslēpj savus mērķus.
Jautāta, kādas Marinai ir attiecības ar citām Latvijas džudistēm, meitene smaida, ka tā kā ar džudo Latvijā nodarbojas tik maz meiteņu, praktiski visas savā starpā ir labi pazīstamas, jo regulāri brauc uz vienām un tām pašām sacensībām. «Lai arī mums ir jāsacenšas savā starpā, mums ir labas attiecības,» tā Marina.
Sākotnēji pēc piedzīvotajiem zaudējumiem džudiste ļoti pārdzīvojusi, taču tagad cenšas apzināties, ka ne vienmēr ir iespējams izcīnīt tikai uzvaras – ir gan kāpumi, gan kritumi. Reiz gan sanācis pavisam netaisnīgi – cīņas laikā pretiniece ar celi pārsitusi Marinas degunu, bet cietusī par to vēl tika diskvalificēta. «Kaut kāda netaisnība – pretiniece izdara neatļautu paņēmienu, iespējams, apzināti, taču mani par to vēl diskvalificē. Taču ko padarīt – ar šādiem gadījumiem ir jārēķinās, un tiem ir jātiek pāri,» uzskata sportiste.
Lasiet vēl:
3.3 °C,
5.4 m/s,
88.8 % 
3.3 °C,
5.4 m/s,
88.8 %