Ekonomika

Zane Auziņa

 

Laikā, kamēr daudzi uzņēmumi sūkstās par ekonomikas atdzišanu,
energoresursu cenu kāpumu un inflāciju, iedzīvotāju pirktspējas
kritumu un virkni citu procesu, kas sāpīgi ietekmē uzņēmuma darbu,
tā liekot pat pieņemt radikālus lēmumus par ražošanas jaudu
mazināšanu, darbinieku atlaišanu vai pat pilnīgu uzņēmējdarbības
apturēšanu, ir arī pretēji piemēri, kur, neņemot vērā vai par spīti
visiem nelabvēlīgajiem procesiem, ražošana notiek, turklāt jaudas
tikai kāpinot. 

Jelgavā viens no spilgtākajiem piemēriem ir rūpnīca «PET
Baltija», kas jau vasarā testa režīmā sāka PET pudeļu pārstrādi
kādreizējā RAF teritorijā, bet šonedēļ arī tika svinīgi atklāta.
Jaunās rūpnīcas vadītāju sacītais par sava biznesa veiksmes
noslēpumu izklausās gluži kā no mācību grāmatas, taču viņi ir
pārliecināti, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības īstenošanā nav
nepieciešams atklāt «jaunu velosipēdu», daudz svarīgāk ir mācēt jau
izgudroto pareizi pielietot.

«Mēs esam globāls uzņēmums, kam vienmēr būs pieejami
izejmateriāli, tāpat kā būs saražotās produkcijas noieta tirgus –
atkritumus ražojam mēs visi, bet gudri rīkojas tie cilvēki, kas
prot parūpēties arī par savu atkritumu lietderīgu tālāku
izmantošanu, un šādu cilvēku kļūst arvien vairāk. Mūsu pirmā lielā
izdošanās bija PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas «palaišana»
Vecmīlgrāvī. Toreiz – 2004. gadā – pievēršanās atkritumu pārstrādes
jomai pasaulē bija jau labi apgūts bizness, bet Latvijai – diezgan
liels izaicinājums. Vēl tagad Latvija ir niecīga mūsu ražotnes
nodrošinātāja ar izejmateriāliem, tāpat kā minimāli ir tie
saražotās produkcijas apjomi, ko tepat pārdodam. Savu ideju
aizguvām ārzemēs, un ārzemnieki ir arī mūsu lielākie piegādātāji un
produkcijas uzpircēji, taču ticam, ka arī Latvijā šis tirgus aizies
– ir tikai nedaudz jādod tam laiks. Protams, sākumā bija svarīgi
mums pašiem noticēt, ka atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde,
kas tolaik Latvijā bija maz populāra un arī tagad tikai attīstās,
ir nākotne, kurā mēs visi nonāksim – ja nevēlēsimies atkritumos
«ieaugt». Taču arī toreiz bez iedzīvotājiem, kas neticētu atkritumu
šķirošanai, bez valsts, bez Latvijas Investīciju attīstības
aģentūras un daudzu citu iestāžu atbalsta mums diez vai kas
izdotos. Bet mēs ticējām, ka ideja patiesi var strādāt, un tagad
esam par to pārliecinājušies. Pretējā gadījumā mēs nevarētu
atļauties būvēt jaunu rūpnīcu ar piecas reizes lielākām jaudām, kā
tas ir «PET Baltija» ražotnē Jelgavā,» stāsta J.Caune.

Savukārt ekonomiskā krīze, lai arī neesot vienkārši «uzpūsts
ziepju burbulis» un daudziem patiesi rada smagus darba apstākļus,
pēc «PET Baltija» vadītāju domām, vairāk skar tos uzņēmējus, kas
bija pieraduši vai nu pie ātras un vieglas naudas pelnīšanas, vai
arī darbu īstenoja pēc noteiktiem šabloniem, neļaujot ienākt jaunām
idejām. «Protams, mainīties ir grūtāk nekā iet ierasto «taciņu»,
bet bez mainīšanās pastāvēt neizdosies,» pārliecināts M.Simanovičs,
kurš vēlreiz aicina uzņēmējus nebaidīties no izstāžu apmeklēšanas,
kur var gūt gan kontaktus, gan arī vērtīgas idejas.  
  

Šobrīd «PET Baltija» ir jaudīgākā un modernākā rūpnīca
Baltijā, kas gada laikā pārstrādās 15 000 tonnu plastmasas pudeļu,
nodarbinot 25 cilvēkus. Rūpnīca veidota, piesaistot vietējo un
ārvalstu kapitālu, kā arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Projekta īstenošanā investēti gandrīz četri miljoni latu. Plānotais
rūpnīcas apgrozījums gadā ir 10 – 13 miljoni eiro.