«Eiropas standartiem atbilstoša sociālās palīdzības sistēma nozīmē sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā, tomēr tā nesniedz atbildi uz jautājumu, kā palīdzēt tiem, kuriem šāda krīzes situācija turpinās gadiem ilgi. Spilgts apliecinājums tam ir reportāžas no Īrijas un Lielbritānijas, kur mūsu tautieši dalās iespaidos, cik lieliski ir būt bezpajumtniekam Dublinā vai Londonā. Visskumjāk, ka daļa no šiem cilvēkiem nemaz nevēlas kaut ko mainīt, jo pašvaldības sniegtais atbalsts ir pietiekams, lai izdzīvotu un apmierinātu savas vajadzības. Tādēļ turpmāk vēlamies ieviest arvien vairāk iedzīvotāju līdzdalības pasākumu, lai palīdzība vismaz darbspējas vecumā nešķiet pašsaprotama,» uzsver Jelgavas pilsētas domes priekšēdētāja vietniece sociālajos jautājumos Rita Vectirāne.
Jānis Kovaļevskis
Sarunā R.Vectirāne akcentē to, kā turpmāk tiks organizēta pašvaldības dzīvokļu piešķiršana, kā plānots motivēt parādniekus norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pauž bažas par daudzajiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, no kuriem daļa jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par Sociālo lietu pārvaldes klientiem.
Ilgu laiku esat strādājusi ar integrācijas jautājumiem, un Jelgava šajā ziņā bieži minēta kā piemērs citām pašvaldībām. Kā, jūsuprāt, situāciju mūsu sabiedrībā ietekmējuši notikumi jeb, citiem vārdiem, karš Ukrainā?
Paaudzei, kura nav piedzīvojusi karu, miers šķiet kā pašsaprotama vērtība. Šobrīd arvien vairāk apzināmies, ka mūsu drošība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik vienoti būsim, jo mēģinājumi sašķelt Latvijas sabiedrību ir ik uz soļa. Par 16. martu un 9. maiju visvairāk uztraucas cilvēki, kuriem ar šiem notikumiem nav nekādas vai ir visai attāla saistība. Attieksmi pret vienu vai otru vēsturisko notikumu veido mūsu vēsturiskā atmiņa. Viens notikums atbilstoši šai vēsturiskajai atmiņai asociējas gan ar uzvaru un varonību, gan ar ciešanām un postu. Lielā mērā šī piederība nosaka arī attieksmi pret to, kas šobrīd notiek Ukrainā. Tomēr vērtību, kas mūs vieno, ir vairāk. Tā ir piederība kristīgajai pasaulei, vārda brīvība, 18. novembris, kuru plaši atzīmē arī cittautieši. Mēs pārāk daudz dzīvojam pagātnē, jo ar šiem notikumiem ir viegli manipulēt. Tas ir daudz vieglāk, nekā piedāvāt mērķus, kurus pieņemtu un atbalstītu visa Latvijas sabiedrība kopumā. Ar valodu vien šajā ziņā nepietiks, jo vidējai un jaunākajai paaudzei tā jau sen vairs nav problēma, turklāt latviešu valodas zināšana pati par sevi nenodrošina piederību un lojalitāti valstij un tās aizstāvētajām vērtībām, kā to mums lieliski apliecināja uzbrukums žurnāla redakcijai Parīzē.
Valsts kontrole pašvaldībām pārmet, ka nepietiekama uzmanība tiek pievērsta datu pārbaudei pirms sociālās palīdzības sniegšanas. Revīzijas ziņojumā minēts, ka Jelgavas gadījumā nepamatoti izmaksāti 12 tūkstoši eiro 36 personām aptuveni pusotra gada laikā.
Nevaram piekrist, ka pabalsti izmaksāti nepamatoti, jo minētās personas pēc sava ienākumu līmeņa atbilst pabalstu saņemšanas kritērijiem. Te drīzāk ir jautājums par to, cik formāli pieejam katra klienta situācijai. Tāpat jāvērtē, cik pieejami un ikdienas darbā izmantojami ir visi valsts uzturētie reģistri. Jau šobrīd iedzīvotāju datus pārbaudām pēc Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra datu bāzes, klientiem jārēķinās, ka uz pabalstiem nevar pretendēt tās personas, kuras savulaik, piemēram, par sertifikātiem iegādājušās kādu uzņēmumu akcijas. Nav pat svarīgi, vai viņi no tā gūst kādu materiālu labu, tas pats attiecas uz dalību kapitālsabiedrībās jeb uzņēmumos – tas ir formāls kritērijs, kas mums atbilstoši likumdošanai jāievēro.
Tātad bezpajumtnieks, uz kura vārda viņa vieglprātības dēļ reģistrēts fiktīvs uzņēmums, uz pašvaldības atbalstu pretendēt nevarēs?
Jā, tāda ir Valsts kontroles nostāja.
Daudz diskusiju ir par normatīvajos aktos minētajiem jēdzieniem «maznodrošināta persona» un «trūcīgie iedzīvotāji» – vai racionāli nebūtu vienoties par vienu jēdzienu, lai cilvēkiem būtu lielāka skaidrība par to, kas un uz kādu palīdzību var pretendēt?
Jelgavā sociālās palīdzības modeli esam veidojuši, ņemot vērā kritērijus par trūcīgajām personām, proti, tā ir iedzīvotāju grupa, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārniedz 128,06 eiro mēnesī. Savukārt maznodrošinātās personas statusu ieviesām tikai tādēļ, ka šai kategorijai bija iespēja pretendēt uz «Latvenergo» piešķirtajiem atvieglojumiem par patētērēto elektroenerģiju.
Cik Jelgavā ir trūcīgo?
Pēc Sociālo lietu pārvaldes datiem, tās ir 1252 ģimenes jeb 2787 personas, tostarp 936 bērni un 780 cilvēki darbspējas vecumā. Tas ir samērā daudz, turklāt nav pārliecības, ka šis skaits pārskatāmā nākotnē varētu būtiski mazināties, lai gan pieprasījums pēc darbarokām arvien pieaug. Diemžēl daļai šo cilvēku nav motivācijas strādāt gan zemā atalgojuma, gan vienkārši slinkuma dēļ. Salīdzinoši zemais atalgojums mums rada šķēršļus arī cilvēku ar īpašām vajadzībām un jauniešu iesaistīšanai darba tirgū, jo darba dēvējs vienmēr dos priekšroku veselam cilvēkam un ar iepriekšēju darba pieredzi. Esam apzinājuši, ka pilsētā ir 209 jaunieši līdz 18 gadu vecumam, kuri nekur nemācās un nestrādā, – arī viņiem būtu nepieciešama atsevišķa programma.
Ir kādas konkrētas idejas?
Jā, mums pilsētā ir laba profesionālās izglītības bāze, kurā varam sagatavot speciālistus. Perspektīva ir duālās apmācības programma, kur darba devējs piedalās izglītības procesā un nodrošina praksi. Šajās programmās arvien plašāk plānojam iesaistīt gan jauniešus, gan cilvēkus ar invaliditāti. Tādās jomās kā metālapstrāde un kokapstrāde speciālisti ir pieprasīti.
Šobrīd pilsētā sociālā atbalsta sistēma aptver ne tikai trūcīgos un maznodrošinātos, bet arī ģimenes ar bērniem, kuriem tiek subsidēti sabiedriskā transporta pakalpojumi, interešu izglītība. Daudzbērnu ģimenēm atbalsts ir vēl lielāks. Tāpat pagājušā gada nogalē tika paplašināts to iedzīvotāju loks, kuri var pretendēt uz tiesībām īrēt dzīvokli no pašvaldības. Vai esat vērtējuši, cik daudz iedzīvotāju šobrīd saņem sociālo palīdzību?
Es tomēr gribētu nodalīt pašvaldības atbalstu no sociālās palīdzības – tas nav gluži viens un tas pats, lai gan var piekrist, ka kopējais pašvaldības apmaksātais pakalpojumu grozs trūcīgajiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem ir vērā ņemams. Savukārt attiecībā uz palīdzību dzīvokļu jautājumā esam nākuši pretim ģimenēm, kuras vēlas uzlabot savus apstākļus, bet nevar atļauties iegādāties īpašumu vai to īrēt. Tajā pašā laikā, pieņemot lēmumu par dzīvokļa piešķiršanu, ļoti rūpīgi vērtējam personas vai ģimenes maksātspēju, jo komunālo parādu problēma pašvaldības dzīvokļu īrniekiem joprojām ir aktuāla.
Vai pieprasījums pēc pašvaldības dzīvokļiem ir pieaudzis?
Iesniegumu ir vairāk, tādēļ šobrīd veicam rindas inventarizāciju, jo daļa pretendentu regulāri atsakās no piedāvātajiem mājokļiem, līdz ar to varam secināt, ka vajadzība nav tik akūta. Stacijas ielā 13 vien ir brīvs 21 mājoklis.
Kā tiek organizēts darbs ar parādniekiem?
Esam izstrādājuši jaunu modeli, balstoties uz pieredzi, ka reāli iespējams atgūt tikai tos parādus, kuri nepārsniedz sešu mēnešu maksājumu. No februāra darbu sāks īpaša komisija, kas apkopos informāciju no apsaimniekotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, un likumā noteiktajā kārtībā vērsīsimies tiesā jau brīdī, kad parāds būs sasniedzis trīs mēnešu maksājuma apmēru. Kopā ar pašvaldības īrniekiem meklēsim risinājumus un jau laikus piedāvāsim atteikties no dzīvokļa, par kuru nevar samaksāt. Uzkrātie parādi tāpat vien netiek norakstīti, un piedziņu var veikt arī pēc tam, kad īrnieks dzīvokli ir atbrīvojis, tādēļ vēlos aicināt parādus neuzkrāt un problēmas risināt laikus.
Samērā daudz darīts arī vides pieejamības uzlabošanā – kāda šobrīd ir kopējā situācija šajā ziņā?
Tā uzlabojas, bet ir tālu no vēlamās, vismaz atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Kā pozitīvākos piemērus vides pieejamības ziņā varu minēt pilsētas poliklīniku, Zemgales reģionālo Kompetenču attīstības centru, Svētās Trīsvienības baznīcas torni un citus objektus. Daudzviet objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams izbūvēt ērtu piekļūšanu un mākslīgi tiek viedotas uzbrauktuves, lai izpildītu prasības, lai gan praksē tās izmantot cilvēkam ratiņkrēslā nav iespējams. Vides pieejamības jautājumus ļoti rūpīgi vērtējam, plānojot jaunos objektus, bet ekspluatācijā esošajiem ne vienmēr var piemeklēt atbilstošu risinājumu.
Pašvaldība ir kapitāldaļu turētājs trīs veselības aprūpes uzņēmumos – pilsētas slimnīcā, poliklīnikā un tā sauktajā bērnu poliklīnikā jeb medicīnas sabiedrībā «Optima 1». Taču tajā pašā laikā līdzekļus pacientu ārstēšanai piešķir valsts.
Tāds modelis pastāv visā valsts teritorijā. Jelgavnieki pat savā ziņā var justies priviliģēti, jo pilsētā līdztekus minētajām iestādēm plašu veselības pakalpojumu klāstu piedāvā arī Zemgales Veselības centrs. Katrai iestādei ir savs profils, un pacientiem ir izvēles iespējas. Salīdzinot ar daudzām citām pašvaldībām, mūsu veselības aprūpes iestādēs ir labs speciālistu nodrošinājums. Pašvaldība tiešā veidā nefinansē šīs iestādes, bet nepieciešamības gadījumā var sniegt līdzfinansējumu infrastruktūras attīstībai vai aprīkojuma iegādei. Perspektīvā varētu domāt par lielāko kooperāciju starp šīm iestādēm, lai efektīvāk izmantotu resursus.
Vai ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad cilvēki ir strādājuši mikrouzņēmumos un pēc tam, nokļūstot krīzes situācijā, var pretendēt uz sociālo atbalstu ļoti minimālā apmērā?
Likums par mikrouzņēmuma nodokli ir spēkā no 2010. gada, kad tas tika pieņemts kā pagaidu risinājums, lai stimulētu ekonomisko attīstību krīzes laikā, tādēļ cilvēki uz šādiem nosacījumiem ir strādājuši tikai četrus gadus. Jau tagad tas ietekmēs viņu nākotnes pensiju un sociālās garantijas. Ja šāds regulējums saglabāsies, arī turpmāk jārēķinās, ka mums būs pietiekami daudz cilvēku, kuri saņems vecuma pensiju, mazāku par 100 eiro mēnesī.
Foto: Raitis Supe
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 % 
1.5 °C,
2.9 m/s,
90.9 %