Vecpilsētas ielā šodien tika svinēti ziemas saulgrieži, lativiskā gaisotnē godinot laiku, kad dienas sāk kļūt garākas un naktis – īsākas. Šādā veidā ziemas saulgrieži Jelgavā tiek svinēti trešo reizi.
Pasākuma gaitā klātesošie tika aicināti iesaistīties tradicionālās rotaļās kopā ar budēļiem – folkloras kopām «Dimzēns» un «Liepāre». Kopīgi tika šķetināts, kur guļ Ziemassvētki, apspēlēta mēness un saules nebeidzošā maiņa, kā arī saņemts budēļtēva rīkstes pēriens veselībai un možam garam visa nākamā gada garumā. Saulgriežu tematika tika attēlota rotaļā, kurā mēness dzenas pakaļ saulītei, kā arī tai līdzīgajā «Cepu vilkam kukulīti», kurā vilks dzenā kazas, līdzīgi kā mēness sauli, simbolizējot tumsas un gaisas maiņu. Notika arī dejas, tostarp plaukstiņpolka un tautas deja «Tūdaliņ, tāgadiņ». Arī budēļi izpildīja īpašu deju, lai nākamgad būtu laba raža.
«Mēs uz šo pasākumu nākam katru gadu un šādā veidā atzīmējam īstos ziemas saulgriežus, kad nāk gaisma un dienas kļūst garākas. To mēs, protams, ļoti gaidām. Arī vasaras saulgriežus ģimenē atzīmējam īstajā datumā, vēl pirms Līgo svētkiem. Bērniem šis pasākums ļoti patīk – gan rotaļas, gan īpaši tradicionālais uguns rituāls, kurā var sadedzināt vecā gada sliktās domas un sajūtas,» stāsta apmeklētāja Ilze Vīķe, turpinot: «Šādā veidā svinēt saulgriežus, manuprāt, ir ļoti svarīgi, jo tās ir mūsu unikālās tradīcijas, kuras vajag saglabāt. Šo es novēlu piedzīvot un apmeklēt katram, iepazīstot tuvāk mūsu Ziemassvētku svinēšanas paražas. Bet šis pasākums piesaista, un, cik zinu, par mūsu tradīcijām interesējas ne tikai paši latvieši, bet arī ārzemnieki, kuriem tuvākas varbūt ikdienā ir rietumnieciskās svētku tradīcijas.»
Kultūras kopu dalībnieki bija tērpti tradicionālos tērpos, un par dažādiem dzīvniekiem bija pārģērbušies arī apmeklētāji – īpaši bērni. Saulgriežu svētku dalībnieki bija ģērbušies gan kā vilki, gan kā kazas, lapsas, zaķi un citi zvēri. Budēļu vidū bija arī nāves tērpā ģērbusies svinētāja, savukārt kopas «Liepāre» vadītāja Ilze Vēvere bija tērpusies kā miltu sietiņš. «Šis ir senais latviešu miltu sietiņš, kuru kādreiz plaši izmantoja. Man šāds tērps ir ērtāks nekā, piemēram, vilks vai lapsa, kā tas bijis citos gados. «Liepāre» pastāv jau 10 gadus, bet kopumā folkloras kopās darbojos vēl ilgāk. Grūti izstāstīt, kāpēc tas saista, to ir jāpiedzīvo – tos svētkus, tās tradīcijas,» stāsta I.Vēvere, turpinot: «Ziemas ir tik tumšas un šādi svētki tajos ienes kaut kādu gaismu, tāpēc priecājos, ka Jelgavā šādā veidā varam svinēt. Vecpilsētas ielai viennozīmīgi ir īpaša aura.»
Pasākuma apmeklētāji varēja ne tikai laisties rotaļās, bet arī sildīties pie ugunskuriem, baudīt siltu tēju un mieloties ar ceptiem zirņiem. Tāpat saulgriežu svētku gaitā Jelgavas Pensionāru biedrības telpās notika dažādas radošās darbnīcas, kuras piedāvāja biedrības «Zelta rokas» un amatnieku darbnīcas «Austras raksti» meistari. Viņu vadībā bija iespējams pagatavot pašam savu puzuru, svētku rotājumus eglīšu formā ar pērlītēm, auduma ziedus, kā arī unikālas kartiņas un iepakojumus svētku dāvanām.
Pasākumu organizēja biedrība «Jelgavā 21. gadsimts» sadarbībā ar Jelgavas pilsētas pašvaldību.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
2.3 °C,
2.8 m/s,
95.7 % 
2.3 °C,
2.8 m/s,
95.7 %