Vecāki saviem bērniem var kļūt par vislabākajiem karjeras konsultantiem, jo viņiem ir daudz vairāk laika un iespēju, ikdienišķu situāciju, kurās sarunu ceļā bērns sev var definēt karjeras panākumu formulu, pirmām kārtām pats sev atbildot uz it kā tik vienkāršiem jautājumiem kā, piemēram, kas un kāds es vēlos būt, kur un ko es vēlot darīt un prast darīt? «Jo zēni ir gatavi cīnīties un sasniegt tikai to, ko paši sev ir noformulējuši, ko var nosaukt vārdā, un vecāku loma šajā procesā ir palīdzēt to noformulēt pēc iespējas precīzāk,» mācīties runāt vecākus aicina LLU lektors, psihologs un karjeras konsultants Jānis Pāvulēns.
Sintija Čepanone
Otrdienas pievakarē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā notika bezmaksas seminārs «Vecāku atbalsts zēnu karjeras veidošanā», pulcējot vairāk nekā 30 mammas un tētu, izglītības iestāžu pārstāvjus, lai kopā rastu atbildes, kā palīdzēt bērnam pieņemt svarīgo lēmumu par profesijas izvēli.
J.Pāvulēns skaidro, ka zēnu un meiteņu karjeru nevar skatīt atrauti, turklāt bērna karjera lielā mērā ir visas ģimenes karjera, taču pētījumi un statistika norāda uz būtiskām atšķirībām zēnu un meiteņu smadzeņu uzbūvē, līdz ar to zēniem neapšaubāmi nepieciešama pavisam cita pieeja. «Zēni salīdzinājumā ar meitenēm aptuveni par diviem gadiem atpaliek valodas attīstībā, taču tajā pašā laikā zēniem mērķtiecība un telpiskā atmiņa attīstās apmēram četrus gadus agrāk nekā meitenēm,» skaidro J.Pāvulēns, kopā ar klātesošajiem ieskicējot ikdienišķas situācijas, piemēram, vecāki ar zēniem runā konkrēti: atnes! noliec! izdari! beidz!, savukārt ar meitenēm daudz biežāk runā par emocionālo stāvokli: kā tu jūties? Zēni saprot konkrētas lietas un arī pieaugušajiem uzdod konkrētus jautājumus, jo viņi lielākoties komunicē informācijas saņemšanai, kamēr meitenes – vairāk kontakta uzturēšanai.
Zēnus interesē teiktā saturs, nevis emocijas; zēns, jūtot stresu, vēlas būt viens; zēns nelūdz palīdzību; zēns neprasa padomu, bet balstās uz savu iekšējo izpratni; kritika nepalīdz motivēt – neveiksmes pazemina zēna pašvērtējumu vairāk nekā meitenes. Šīs ir tikai dažas situācijas, kurās teju katrs dēla vecāks var atpazīst paša piedzīvoto komunikācijā ar bērnu, un J.Pāvulēns apkopojis dažus ieteikumus, kas dēla vecākiem būtu jāņem vērā, lai ne tikai veidotos dialogs, bet tas arī būtu veiksmīgs, palīdzot viņam noformulēt, «kas es esmu» un «kas vēlos būt».
«Uzslavējiet dēla sasniegumus mācībās; nelauzieties, bet iesaistieties viņa dzīvē, esiet blakus; esiet iejūtīgs attiecībā uz viņa emocijām; atbalstiet citu cilvēku pozitīvo attieksmi pret viņu; iesaistieties skolas misijas īstenošanā – nenonieciniet skolu, skolotājus, jo bērnam veidosies līdzīga attieksme; uzrunājiet pirmais. Un, galvenais, atcerieties, ka kopīga darbība jeb aktivitātes ir labāks sarunu fons ar zēnu nekā sēdēšana pie tējas tases!» šos ieteikumus īstenot dzīvē aicina viņš.
J.Pāvulēns vecākus aicina aizdomāties par pavisam ikdienišķu situāciju, proti, bērnudārzā, kad mazajam jautā, par ko viņš vēlas kļūt, atbilde bērnam visbiežāk ir zināma – par policistu, ugunsdzēsēju… «Pieaugušie šādā brīdī visbiežāk pasmaida, lai gan tā ir bērna karjeras identitāte. Kad šo jautājumu tam pašam bērnam uzdod pēc desmit gadiem, viņš uz to visbiežāk vairs nevar atbildēt, jo viņš to vienkārši nezina!» vēlreiz akcentējot vecāku lomu bērna karjeras identitātes atrašanā, saka J.Pāvulēns, atgādinot, ka sarunas ir ļoti būtiskas, lai bērns savu karjeras identitāti dzīvē spētu iedzīvināt.
Tiesa, vecākiem vienlaicīgi arī jāpazinās, ka šobrīd ir 21. gadsimts, līdz ar to karjeras izpratne šajā laikmetā būtiski atšķiras no mūsu vecvecāku, vecāku un pat no mūsu pašu izpratnes. «Ņemot vērā globalizāciju, straujo tehnoloģiju attīstību un mainīgo pasauli, principā šobrīd mēs dzīvojam projektu pasaulē, un arī karjera ir projekts – mēs vairs nevaram saplānot savu dzīvi līdz mūža beigām, mēs vairs nevaram iztikt ar vienreiz apgūtām zināšanām – mums ir jāmācās konkrētajā situācijā. Līdz ar to mums bērnam ir jāpalīdz ne tikai atrast joma, kurā darboties, bet arī jāmāca, ka visas dzīves laikā jāuztur sava nodarbināmība,» J.Pāvulēns akcentē atšķirību starp jēdzienu «nodarbinātība» un «nodarbināmība», vienkāršā valodā skaidrojot, ka cilvēks, kurš strādā ar projektiem, starpposmā var nebūt nodarbināts, taču viņam jābūt nodarbināmam jeb gatavam jebkurā brīdī pārorientēties uz jaunu projektu. Tieši tādēļ jo īpaši būtiska ir nemitīga zināšanu un prasmju pilnveide.
«Ja jūs būsiet līdzās savam zēnam, izrādīsiet ieinteresētību un veidosiet nepiespiestu sarunu, jūs viņam palīdzēt definēt viņa karjeras panākumu formulu – kaut vai tā būtu formula tikai konkrētajā brīdī,» tā J.Pāvulēns, ikvienu vecāku aicinot iepazīt tuvāk savu bērnu, būt līdzās un iesaistīties viņa dzīvē.
Ilustrācija: Shutterstock.com
Saistītā ziņa
Lekcija dēlu vecākiem
5.2 °C,
4.7 m/s,
88.8 % 
5.2 °C,
4.7 m/s,
88.8 %