Pilsētā

Anna
Afanasjeva

Līdz 9. aprīlim Jelgavas
iedzīvotāji un citi interesenti pašvaldības Informācijas aģentūrā
un pašvaldības mājas lapā internetā – www.jelgava.lv – var
iepazīties ar sabiedriskajai apspriešanai nodotā pilsētas
teritorijas plānojuma laika posmam līdz 2020. gadam galīgo
redakciju.

Teritorijas plānojuma nodošana atkārtotai
apspriešanai ieilga objektīvu iemeslu dēļ un saistīta ar
grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Pašvaldības Pilsētplānošanas un
attīstības pārvaldes vadītāja Gunita Osīte atgādina, ka situāciju
izmainīja Satversmes tiesas skaidrojums par tolaik spēkā esošā
Aizsargjoslu likuma interpretēšanu. Tas paredzēja, ka aizsargjosla
jānosaka visas applūstošās teritorijas platībā un tajā būvniecība
nav atļauta. Jelgavas gadījumā no 60 teritorijas kvadrātkilometriem
šīs platības aizņēma 26 kvadrātkilometrus jeb nepilnu pusi pilsētas
teritorijas. Dabā vairums šo platību nekad nebija applūdušas.
Pārējo vidū pie tām piederēja arī Dobeles šosejai piegulošās
platības starp līnijām, kuru teritorijai jau bija apstiprināti
detālplānojumi un atbilstoši tiem iedzīvotāji un attīstītāji
likumīgi bija uzsākuši infrastruktūras veidošanu un ēku būvniecību.
Paliekot spēkā minētajam likuma traktējumam, visas minētās darbības
būtu uzskatāmas par nelikumīgām.

Laikā, kad aizsākās peripetijas
Aizsargjoslu likuma traktējumā un tika izstrādātas tā izmaiņas,
Jelgavas teritorijas plānojums tālāk netika virzīts. Tika gaidītas
izmaiņas un Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas
metodika, lai zinātu, kā izvairīties no neprecizitātēm un pareizi
rīkoties tālāk. Grozījumus Aizsargjoslu likumā pieņēma aprīlī.
Savukārt metodiku, kādā veidā nosakāmas applūstošās aizsargjoslas,
likumā bija paredzēts izstrādāt un apstiprināja vasaras vidū. Tad
pašvaldība sāka strādāt pie aizsargjoslu noteikšanas savā
teritorijā. Process izrādījās darbietilpīgs. Piemēram,
topogrāfiskie mērījumi daudzviet bija novecojuši, bet jaunu nebija.
Tāpēc visas šīs teritorijas pārbaudīja dabā – speciālisti
izstaigāja un pārbaudīja visas upju palienes pļavas, upju krastus
un citas platības. To pabeidza oktobrī. Tad sākās applūstošo
teritoriju iezīmēšana kartē atbilstoši Virszemes ūdensobjektu
aizsargjoslu noteikšanas metodikai.

Vienlaikus zemes īpašnieki un citi
interesenti Pilsētplānošanas un attīstības pārvaldē varēja ar
teritorijas plānojumu iepazīties, saņemt skaidrojumus par
izstrādāto redakciju un vēl pirms sabiedriskās apspriešanas
iesniegt priekšlikumus. Kopumā, ieskaitot pirmo apspriešanu,
saņemti 107 priekšlikumi, no tiem 86 ņemti vērā, pilnveidojot
plānojuma redakciju.

Sabiedriskajai apspriešanai nulle nodotā
redakcija pilnveidota atbilstoši iepriekšējās sabiedriskās
apspriešanas un teritorijas plānojuma izstrādes gaitā saņemtajiem
priekšlikumiem, kā arī institūciju (Latvijas Ģeoloģijas un
meteoroloģijas aģentūras un Reģionālās vides pārvaldes) atzinumiem.
Tomēr būtiskākās izmaiņas skar applūstošās teritorijas minēto
likuma grozījumu dēļ.

Pēc sabiedriskās apspriešanas teritorijas
plānojuma galīgā redakcija tiks iesniegta Reģionālās attīstības un
pašvaldību lietu ministrijai atzinuma saņemšanai.