Pilsētā

«Mūsu pirmais prezidents Jānis Čakste ir viens no Latvijas valstiskuma un mūsu demokrātijas lielākajiem simboliem. Viņu mēs atceramies, kā valstsvīru etalonu – autoritāti saviem laikabiedriem un paraugu nākamajām Latvijas politiķu paaudzēm. Viņa dzimšanas diena, kas ir 14. septembrī, dod iespēju godināt mūsu izcilo valsts pamatlicēju un svinēt Latvijas demokrātijas svētkus. Prezidenta Jāņa Čakstes godināšana un piemiņas kopšana vēsturiski ir viens no Latvijas valstiskuma apliecinošiem un demokrātiskās tradīcijas stiprinošiem rituāliem sabiedrībai,» šodien, godinot Latvijas Valsts pirmo prezidentu dzimšanas dienā, pie viņa pieminekļa uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Šodien, 14. septembrī, aprit 160 gadi, kopš
dzimis pirmais Valsts prezidents zemgalietis J.Čakste. Apliecinot
cieņu J.Čakstem gan kā mūsu novadniekam un pirmajam Valsts
prezidentam, gan kā spilgtai personībai, kuras paustās idejas nav
zaudējušas aktualitāti arī šodien, viņa dzimšanas dienā ziedus pie
J.Čakstes pieminekļa nolika šā brīža Latvijas Valsts prezidents
E.Levits, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, J.Čakstes
dzimtas pārstāvji, Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada vadība un
citi jelgavnieki.

E.Levits savā uzrunā atzina, ka J.Čakstes
atstātais mantojums ir liels izaicinājums katrai nākamajai
paaudzei, uzturot viņa ideālus un, turpinot vaidot Latviju kā
augsti attīstītu, tiesisku un demokrātisku valsti. «Latvija ir visu
mūsu kopēja atbildība un kopēja līdzatbildība. Valstī katrs
pilsonis ir vienvērtīgs ar citiem savā līdzatbildībā par
demokrātisko Latviju un ir aicināts aktīvi iesaistīties labākas
nākotnes veidošanā. Šodien aktīva pilsoniskā sabiedrība ir
ārkārtīgi svarīga. J.Čakstes dzīvesgājums ir iedvesmojošs paraugs
tam, kā tas ir darāms vislabāk. Godāsim un turēsim augstu J.Čakstes
vērtības, kas stiprina Latviju,» tā Valsts prezidents E.Levits.

«Neatkarīga, brīva un demokrātiska Latvijas
valsts – tas ir Jāņa Čakstes lolojums. Viņš kļuva par vienu no
cienījamākiem Latvijas valstsvīriem, kura kompetences, dotības un
harizma veidoja jaunās Latvijas valsts atpazīstamību Eiropā.
Godinot Latvijas Republikas pamatlicēju Jāni Čaksti 160. dzimšanas
dienā, aicinu un uzrunāju ikvienu. Mums ir jāatgriežas pie galvenā,
ko kodolīgi nodefinēja mūsu pirmais Valsts prezidents. Latvijas
valsts stāv par visu augstāk. Ja mēs to pieņemsim un apliecināsim
ar darbiem, tad mūsu Latvija piedzīvos izaugsmi un savu, neatkarīgu
valsti piedzīvos arī mūsu nākamās paaudzes,» uzsvēra Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Piemiņas brīdī pie J.Čakstes pieminekļa
piedalījās arī J.Čakstes dzimtas pārstāvji un uzrunu teica viņa
mazmazmeita Kristīne Čakste, atzīstot, ka Jelgava ir J.Čakstes
pilsēta. «Viņš te mācījās, veidoja savu karjeru, kuplo ģimeni,
rīkoja pirmos Dziesmu un mūzikas svētkus ārpus Rīgas, un šeit ir
vienīgā vieta Latvijā, kurā atrodas viņam veltīts piemineklis.
Paldies Jelgavai par to,» tā K.Čakste, piebilstot, ka J.Čakste savā
dzimšanas dienā saņēmis arī lielisku dāvanu. «Savulaik mans opaps
ar ģimeni «Aučos» iestādīja 33 hektārus ar ābelītēm – vairāk nekā
1000 ābelīšu. Diemžēl kara laikā tas viss tika izpostīts, bet
Dārzkopības institūts Dobelē 20 gadu laikā ir radījis jaunu ābolu
šķirni, kas veltīta manam opapam – «Čakstes «Auči»» un jau drīz to
varēs iegādāties. Uzskatu, ka tā ir dāvana ne tikai manam opapam,
bet visai latviešu tautai,» atzina K.Čakste.

Pēc svinīgā piemiņas brīža un ziedu
nolikšanas pie Latvijas Valsts pirmā prezidenta pieminekļa, atceres
pasākums turpinājās Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzejā. Vēstures zinātņu doktors Jānis Šiliņš uzstājās ar
priekšlasījumu «Starp Rīgu un Parīzi: Jāņa Čakstes politiskā
darbība 1918. gada novembrī–1919. gada jūlijā».

Jāatgādina, ka J.Čakste ir dzimis 1859. gada
14. septembrī, miris 1927. gada 14. martā. Latvijas prezidenta
amatu J.Čakste ieņēma no 1922. gada līdz pat mūža beigām 1927.
gadā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»

Video: Māris Martinsons