Latvijā

Novembrī un decembrī Valsts policija (VP) veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā – vairākas privātpersonas mēģināja realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirgoja savvaļas kaķi un plīvurpūci. Visos gadījumos likumsargi konstatēja tirdzniecības un dzīvnieku turēšanas pārkāpumus.

Šā gada beigās VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar
Dabas aizsardzības pārvaldi veica vairākas pārbaudes, kontrolējot
savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu.
Latvijā, tāpat kā jebkurā ES dalībvalstī, aizliegts tirdzniecībā
piedāvāt gan dzīvus īpatņus, gan izstrādājumus no savvaļas sugām,
ja nav iespējams pierādīt to legālu izcelsmi. Turklāt Dzīvnieku
aizsardzības likums Latvijā aizliedz ārpus zooloģiskajiem dārziem
un reģistrētām savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām turēt nebrīvē kā
mājdzīvniekus savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, primātus,
krokodilus, čūskas un jūras zīdītājus. Veicot tirdzniecību ar
sugām, kas iekļautas CITES konvencijas pielikumos, nepieciešams
saņemt CITES sertifikātu vai atļauju, kas apliecina attiecīgo
īpatņu legālo izcelsmi.  

Veikto pārbaužu laikā Latvijā likumsargi noskaidroja, ka
vairākas privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo
dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu
savvaļas kaķi servalu par astoņiem tūkstošiem eiro, sešus tūkstošus
eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro.
Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro. Pārbaužu laikā neviena no
privātpersonām nevarēja apliecināt ne izbāžņu, ne dzīvo dzīvnieku
legālo izcelsmi. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto
izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Pret privātpersonu, kura vēlējās realizēt plīvurpūci, uzsākta
administratīvā lietvedība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 79. panta – par reto vai izzušanas draudiem pakļauto
dzīvnieku starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu
pārkāpšanu. Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu fiziskajām
personām no 70 līdz 700 eiro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto
vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku īpatņus. Savukārt četros
gadījumos uzsākta administratīvā lietvedība pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 77. panta pirmās daļas, proti, par
normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību
pārkāpšanu. Par prasību neievērošanu var tikt uzlikts naudas sods
fiziskajām personām no 30 līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām –
no 140 līdz 1200 eiro.

Šobrīd pārbaužu laikā izņemtajiem izbāžņiem tiek veiktas
ekspertīzes, lai apliecinātu to taksonomisko piederību. Atkarībā no
sugas un tās apdraudētības pakāpes tiks lemts par administratīvā
soda piemērošanu tirdzniecības veicējiem.

VP arī turpmāk kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi veiks gan
tirdzniecības vietu pārbaudes, gan interneta monitoringu, lai
novērstu nelikumīgu savvaļas sugu tirdzniecību.

«Ir jāapzinās, ka savvaļas dzīvniekiem ir nepieciešami īpaši
turēšanas apstākļi. Tas nebūt nelīdzinās mājas mīlulim – tas ir
savvaļas dzīvnieks ar savvaļas instinktiem. Taču, ja tas tiek
pieradināts un dzīvnieks pieķeras savam saimniekam, tas ļoti stipri
pārdzīvo viņa maiņu. Tāpēc, iegādājoties kādu CITES konvencijā
iekļautu dzīvnieku, ir, pirmkārt, jānodrošina piemērota turēšanas
vieta, otrkārt, jāpārliecinās par savvaļas sugas legālo izcelsmi,
treškārt, jāreģistrē tā turēšanas vieta Dabas aizsardzības
pārvaldē.  Ja attiecīgie dokumenti nav sakārtoti, diemžēl gan
saimnieku, gan dzīvnieku tas var negatīvi ietekmēt,» brīdina Valsts
policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu
apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Kristaps
Kalniņš. 

Foto: publicitātes