Atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienu, šodien jelgavniekiem bija iespēja tuvāk iepazīt Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēsturi. Izrādās skolas aktu zāle būvēta desmit mēnešus, skolas būvniecībā izmantotas lielākās dzelzs sijas Latvijā, tās būvēšanas darbi bija uzticēti cienījamākajai būvfirmai, kas piedalījās arī Brīvības pieminekļa būvniecībā.
Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas iekrīt tieši šodien, tēma ir «Skolas kultūras pieminekļos», tieši tāpēc īpašs pasākums aizvadīts Jelgavas Valsts ģimnāzijā, kas ir 20. gadsimta 30. gadu kultūras piemineklis.
Interesantus faktus par skolas būvniecību un šodienu atklāja skolas bibliotekāre Laima Ozoliņa, kura, tāpat kā skolas direktore Inese Bandeniece cer, ka nākotnē izdosies atvērt skolas muzeju, jo materiālu ir daudz. L.Ozoliņa vien piebilda, ka pēc sākotnējā arhitekta Valda Zēbauera skolas būvniecības plāna, muzejs atradies tagadējā ģeogrāfijas kabinetā. L.Ozoliņa klātesošajiem stāstīja, ka tagadējā Valsts ģimnāzija, kuras pirmais nosaukums bija 15. maija pamatskola, bija lielākā pamatskola Latvijā. Pēc sākotnējās arhitekta ieceres vietā, kur šobrīd atrodas zīmēšanas kabinets, bija paredzēta terase atpūtai, tāpat skolas priekšā bija jābūt strūklakai.
Pamatakmens tagadējais Valsts ģimnāzijai tika likts 1938. gada 13. jūlijā, kad tieši pie skolas ieejas tika iebūvēta arī kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Uz tās bija Jelgavas pilsētas ģerbonis un iekšā vēstījums ar tekstu «Kalpo mūžīgai Latvijai», kā arī tās dienas laikraksts. Jāpiebilst, ka skolas būvniecība tika uzticēta firmai, kura piedalījās arī Brīvības pieminekļa un Brāļa kapu monumentu būvniecībā. Jau 1938. gada 2. septembrī laikrakstā «Zemgales balss» rakstīts, ka top jau skolas 3. stāvs. Dienā skolas būvniecībai tiek iztērēts no 20 līdz 25 tūkstošiem ķieģeļu. Ēkas centrālās daļas būvniecībā nepieciešamas speciālas sijas, kas tiek pasūtītas Latvijā rūpnīcā «Vairogs» un Vācijā. Tās bija unikālas dzelzs sijas un Jelgavā bija vienīgā vieta valst5ī, kur tādas izmantotas. Jau 4. oktobrī skolai slej spāres. Skolā strādā 100 celtnieku. L.Ozoliņa stāsta, ka aktu, kas īpaša ar savu ļoti labo akustiku, skaistajiem logiem un grieztu ornamentiem, būvēta desmit mēnešus. Zāle, kopš tika uzbūvēta, kļuva par lielāko kultūras dzīves centru Jelgavā, jo tik liela zāle pilsētā nekur citur nebija.
Tiesa, tāpat kā pilsēta, arī šī skola cieta karā un 1941. gadā te viss bija salauzts, izdemolēts un 1944. gadā arī skola degusi. 1953. gadā skolas zāli atjaunoja tikai tādā izskatā kāda tā ir šodien.
Skola piedzīvojusi daudz pārmaiņu, par to šodien varēja pārliecināties arī īpašā izstādē.
Par 20. gadsimta 1. puses skolu arhitektūru klātesošajiem stāstīja arhitekts Rīgas Tehniskās universitātes profesors un Latvijas arhitektūras vēstures speciālists Jānis Krastiņš.
Foto: Ivars Veiliņš
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 % 
1.4 °C,
2.6 m/s,
90.1 %