17.9 °C, 0.9 m/s, 90.8 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValstij piederošais «Latvenergo» iesūdz tiesā valsts iestādi SPRK par tarifu necelšanu
Valstij piederošais «Latvenergo» iesūdz tiesā valsts iestādi SPRK par tarifu necelšanu
14/05/2009

Valstij piederošā energokompānija AS «Latvenergo» iesūdzējusi tiesā valsts iestādi – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – par tarifu necelšanu, raksta laikraksts «Dienas Bizness».

Valstij
piederošā energokompānija AS «
Latvenergo» iesūdzējusi tiesā valsts iestādi –
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) – par tarifu
necelšanu, raksta laikraksts «Dienas Bizness».

«Tas ir skandāls, ka valsts uzņēmums
«
Latvenergo» var atļauties iesūdzēt tiesā
valsts iestādi – regulatoru tāpēc, ka mēs esošajā situācijā un pēc
šī uzņēmuma mums iesniegtajiem dokumentiem uzskatījām par
nepamatotu tarifu celšanu,» laikrakstam uzsver SPRK padomes
priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Pastāvēšanas laikā pret SPRK tiesā iesniegtas
42 prasības, kuras visas vienotais regulators uzvarējis, taču
valsts uzņēmums pret SPRK vērsies pirmoreiz.

Iepriekš SPRK, pamatojoties uz pārāk
augstām «
Latvenergo» un tā meitas
uzņēmumu administratīvajām izmaksām, atteica AS «Augstsprieguma
tīkls» (AT) tarifu pacelšanu par 43,9% un AS «Sadales tīkls» (ST)
tarifu pacelšanu par 15,1%.

AT un ST, nodēvējot šo SPRK lēmumu par
prettiesisku, 27. aprīlī iesniedza prasību Administratīvajā rajona
tiesā.

Sadales un pārvades uzņēmumu prasītās
kompensācijas apjoms par šo regulatora lēmumu gan vēl netiek
konkretizēts.

««Latvenergo»
ir svarīgi, lai netiktu apšaubīta tarifu apstiprināšanas
pamatotība, esam vērsušies tiesā, lai saņemtu tās vērtējumu par
regulatora pieņemto lēmumu,» laikrakstam skaidroja
«
Latvenergo» Ārējo komunikāciju nodaļas
vadītājs Andris Siksnis.

Kā akcentē SPRK padomes loceklis Edvīns
Karnītis, sadales un pārvades tarifu ietekme uz gala tarifu ir
vidēji 50%. Ja ST tarifs būtu pacelts par 15,1%, tad gala tarifam
tas nozīmētu pieaugumu par 7%.

Savukārt
«
Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis
Miķelsons apgalvo, ka ne AT, ne ST iesniegtie tarifu projekti šogad
neatstās nekādu ietekmi uz regulētajiem elektroenerģijas gala
tarifiem.

Regulatora pārstāvji gan šo izteikumu
apšauba. «To, ka sadales, pārvades un
TEC
tarifi gala tarifus neietekmēs, mēs no Miķelsona dzirdam
katru gadu. Praktiski ir tā, paiet divi mēneši un
«
Latvenergo» ir klāt ar gala tarifa
pieaugumu, pamatojoties uz to, ka regulators jau cēlis sadales,
pārvades un
TEC tarifus. Vienmēr pēc tam
ir ticis prasīts arī gala tarifa pieaugums,» uzsver
Karnītis.

Prasību pēc tarifu pieauguma
«
Latvenergo» un tā meitas uzņēmumi
pamatojuši ar nepieciešamību segt ap 15 miljonu latu lielos tīklu
uzņēmumu zaudējumus. Paši uzņēmumu pārstāvji līdz šim nav
vēlējušies publiski izskaidrot lielo zaudējumu rašanās iemeslu, bet
regulators uzsver «uzpūstās» administratīvās izmaksas un zaudējumu
grāmatvedisko dabu.

Regulators pārmetumus velta arī
ekonomikas ministram Artim Kamparam. «Viņš gan saka, ka ir
ieinteresēts tarifu pazemināšanā, bet praktiski viņš to divu nedēļu
laikā, kad viņam bija tiesības iebilst pret sadales un pārvades
tarifu paaugstināšanu, to ne reizi neizmantoja.

Ekonomikas ministrija ir
«
Latvenergo» kapitāla daļu turētājs un
lai viņi nestāsta, ka ministrijas ieceltā padome nezināja par
iesniegtajām prasībām tiesā,» uzsver Karnītis.

 

Pirms pāris dienām SPRK saņēmis arī otru
«
Latvenergo» tiesā iesniegtu sūdzību.
Šoreiz «
Latvenergo» ir neapmierināts ar
to, ka regulators, pamatojoties uz ievērojamu dabasgāzes cenu
kritumu, pieprasīja, lai arī Rīgas
TEC-2
tarifs tiktu samazināts.

 

«Latvenergo»
jaunu
TEC tarifu paaugstināšanas projektu
regulatoram iesniedza 10. martā, pamatojot tarifu izmaiņas
galvenokārt ar izmaiņām tarifu aprēķināšanas metodikā, CO2 emisijas
kvotu izmaksu pieaugumu un izmaiņām ražotnes

TEC-2 iekārtu sastāvā. Šo projektu regulators
turpina izskatīt, kamēr iepriekšējo noraidīja kā neatbilstošu
metodikai.

 

Šo savu prasību tiesā
«
Latvenergo» komentēt nevēlējās, bet
uzsvēra, ka: «Prasības sniegšana tiesā ir uzskatāma par tiesiskā
valstī īstenotu normālu praksi, jo nav citas kārtības kā tikai
administratīvs process, lai atrisinātu saimnieciska strīda
situāciju ar regulatoru. Turklāt pēc pastāvošās likumdošanas tarifi
ir nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi
segtu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko
pakalpojumu rentabilitāti atbilstoši licences nosacījumiem tās
termiņā.»

 

www.leta.lv