Šodien notikušās valdības sarunas ar zemniekiem beigušās bez rezultātiem, un lēmums par palīdzības sniegšanu piensaimniecībai tiks pieņemts rīt. Tikmēr zemnieki no visas Latvijas rīt plāno doties uz Rīgu un protestēt pret valdības nespēju sniegt atbalstu lauksaimniekiem.
Pēc aptuveni trīs stundu ilgās Ministru kabineta ārkārtas sēdes zemnieki ļoti neapmierināti pameta valdības sēdes telpas, paužot savu neapmierinātību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto dokumentu un izniekoto laiku.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze uzsvēra, ka šodien nav panākta nekāda vienošanās, un zemnieki ir ļoti neapmierināti ar valdības nespēju pieņemt atbildīgus lēmumus, lai glābtu nozari, tāpēc zemnieki rīt rīkos protesta akcijas.
ZM uz šodienas ārkārtas sēdi par pasākumiem lauksaimniecības un pārtikas nozares stabilizācijai bija sagatavojusi konkrētus priekšlikumus pasākumiem, kuri būtu ieviešami 2009. gada pirmajā pusgadā, piemēram, kredītu sloga atvieglošana un valsts garantiju un galvojumu nodrošināšana, īpašu kreditēšanas instrumentu ieviešana krīzes pārvarēšanai. Tomēr ZM priekšlikumi zemniekus nav apmierinājuši.
Tāpat tika rosināts paātrināt Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu izmaksu, kā arī vērtēt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā paredzētā valsts budžeta nodrošināšana atbalstam lauksaimniecībā.
ZM rosina grozījumos likumā «Par valsts budžetu 2009.gadam» paredzēt papildu finanšu resursus 24 miljonu latu apmērā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammas «Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai» ietvaros paredzētajiem piensaimniecības ciltsdarba maksājumiem un atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.
Jau ziņots, ka zemnieki valdībai iepriekš deva nedēļu laika lemšanai par konkrētiem atbalsta mehānismiem, kas glābtu nozari no tālāka sabrukuma.
26. janvārī zemnieku organizācijas tikās ar Godmani, finanšu ministru Ati Slakteri (TP), ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK) un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi (ZZS) un izvirzīja prasības, par kuru izpildi valdībai jāpieņem lēmumi nedēļas laikā.
Lauksaimnieki prasa kredītu pamatsummas atlikšanu uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus, Eiropas Savienības tiešo maksājumu izmaksu līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju naudas nekavējošu izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5% no valsts budžeta nodrošināšanu atbalstam lauksaimniecībai.
Viņi prasa atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un zemniekiem paredzēt valsts garantētu kredītlīniju apgrozāmajiem līdzekļiem, lai kooperatīvi varētu norēķināties ar produkcijas piegādātājiem un zemnieki sagatavoties pavasara ražošanas sezonai.
Ceturtā zemnieku prasība ir vertikāli integrētās ražošanas ķēdes izveides veicināšanai piešķirt kredīta garantijas valsts galvojuma veidā piena pārstrādes uzņēmuma izveidei, kurš piederētu tikai piena ražotājiem, tā nodrošinot produktu ražošanas un realizācijas vertikālās ķēdes izveidi, kas ir vitāli nepieciešams nozares tālākai veiksmīgai attīstībai un piena produktu pievienotās vērtības palielināšanai.
LOSP un citas zemnieku organizācijas arī pieprasa zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) demisiju, uz ko M.Roze šodien pēc valdības ārkārtas sēdes teica: «Ja mana demisija glābtu lauksaimniecību, jau sen būtu demisionējis.»
www.leta.lv
20.4 °C,
1.7 m/s,
83.1 % 
20.4 °C,
1.7 m/s,
83.1 %