Latvijā

Valdība otrdien slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1. jūlija.

Valdība otrdien slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par
vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.
jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks, panākta
vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai
tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un
dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta
samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās
patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna
gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru
ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24. februārim iesniegt
alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās
nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Valdība apstiprināja priekšlikumu samazināt nodarbināto skaitu
valsts pārvaldē, tādējādi nodrošinot piecu miljonu latu ietaupījumu
valsts budžetā. Pasākums paredz atalgojuma fonda samazinājumu,
kombinējot nodarbināto skaita samazinājumu un atalgojuma līmeņa
samazinājumu, finansējumu bezdarbnieku pabalstu izmaksai.

Valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas izdevumu
samazināšanu par 450 000 latu. Izdevumu samazinājums tiks
attiecināts uz ministrijas budžeta programmā «Aizsardzības īpašumu
pārvaldīšana» 2011. gadā plānotajiem izdevumiem, kā arī Nacionālo
bruņoto spēku uzturēšanai plānotajiem izdevumiem precēm un
pakalpojumiem (izņemot ilgtermiņa saistības).

Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) realizēto
reformu «nauda seko skolēnam», kā arī demogrāfisko tendenču
rezultātā sarūkošo skolu audzēkņu skaitu un plūsmas, no 2011. gada
1. septembra valdība plāno ieviest korekcijas ministrijas
mērķdotācijā vispārējās izglītības nodrošināšanai par 2,1 miljonu
latu.

Valdība arī pieņēma lēmumu samazināt valsts apmaksāto studiju
vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas
programmas, no šā gada 1. septembra no IZM budžeta par 600 000
latu, kā arī Kultūras ministrijas budžetā par 400 000 latu.

Valdība arī atbalstīja izdevumu samazinājumu Zemkopības
ministrijas realizētajās nozaru politikās par 560 000 latu.

Ieņēmumu palielināšanai plānots realizēt efektīvākus ēnu
ekonomikas apkarošanas pasākumus, tādējādi iegūstot budžetā papildu
12,8 miljonus latu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nelegālās akcīzes
preču aprites samazināšanai attiecībā uz degvielas un tabakas
izstrādājumiem, kā arī tiks akcentēta Valsts ieņēmumu dienesta
(VID) sadarbība ar nozaru asociācijas uzņēmumiem.

Šos pasākumus aizdevēji gan varētu ieskaitīt tikai 2012. gada
budžeta konsolidācijas pasākumos.

Valdība atbalstīja jau 2010. gadā paredzēto, bet neieviesto
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu
dabasgāzei no 12% uz 22% no šā gada 1. jūlija. Realizējot šo
pasākumu, plānots papildus ieņemt četrus miljonus latu.

Patlaban samazinātā likme tiek piemērota tikai mājsaimniecībām,
tādējādi siltuma ražotājus tas neietekmē.

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvā noteikto valdība ir
pieņēmusi lēmumu atcelt PVN samazināto likmi medicīnisko ierīču
piegādēm no šā gada 1. jūlija, bet saglabāt samazināto likmi
invalīdiem paredzētām ierīcēm un medikamentiem. Tādējādi papildus
budžetā tiek plānoti ieņēmumi gandrīz trīs miljonu latu apmērā.

Pieņemts lēmumu ar šā gada 1.jūliju atcelt akcīzes nodokļa
atvieglojumu dabasgāzei, kas tiek izmantota elektroenerģijas
ražošanai, samazinot likmi no 15,6 latiem uz 12 latiem par 1000
kubikmetru. Dabasgāze, kuru izmanto siltumnīcās, rūpnieciskās
ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski
nepieciešamā klimata nodrošināšanai rūpnieciskās ražošanas telpās,
tiks aplikta ar akcīzes nodokli tikai no 2014. gada 1. janvāra.

Atceļot iepriekšējos atvieglojumus, papildus budžetā tiek
plānoti ieņēmumi desmit miljonu latu apmērā.

Valdība arī atbalstīja lēmumu pārskatīt akcīzes nodokli tikai
benzīnam, bet dīzeļdegvielai saglabāt esošajā apjomā, lai to
izlīdzinātu Baltijas valstu līmenī no šā gada 1. jūlija.

Tādejādi plānots no 269 latiem līdz 289 latiem palielināt
akcīzes nodokli par 1000 litru. Attiecīgi varētu plānot papildu
ieņēmumus 8,7 miljonu latu apmērā ar nosacījumu, ka patēriņa
samazinājums varētu būt līdz 0,5%. Ar šā gada 1. jūliju akcīzes
nodoklis benzīnam par 1000 litru Lietuvā ir 308 lati, bet Igaunijā
– 300 lati.

Valdība gan ir atteikusies no priekšlikuma paaugstināt akcīzes
nodokli dīzeļdegvielai, jo tam varētu būt ļoti liela negatīva
ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Tā vietā valdība atbalstīja
Finanšu ministrijas priekšlikumu paaugstināt akcīzes nodokli
stiprajam alkoholam un cigaretēm no šā gada 1. jūlija.

Valdība atbalstīja akcīzes nodokļa paaugstināšanu stiprajam
alkoholam no 890 uz 940 latiem par 1000 litru. Plānotā fiskālā
ietekme ir 4,5 miljoni latu. Lietuvā akcīzes nodoklis stiprajam
alkoholam ir 907 lati, bet Igaunijā – 1004 lati par 1000 litru.

Tika palielināts arī akcīzes nodoklis cigaretēm no 48 uz 52
latiem par 1000 cigarešu un smēķējamai tabakai no 29 uz 34 latiem
par 1 kilogramu. Tādējādi ir plānoti papildu ieņēmumi deviņu
miljonu latu apmērā. ES direktīvas paredz, ka līdz 2018. gadam ir
jāsasniedz ES minimālais līmenis 68 lati par 1000 cigarešu.

Ņemot vērā nepamatoti strauji pieaugošo nebanku sektora
patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, kā arī to, ka šis
sektors netika pienācīgi uzraudzīts, valdība atbalstīja nodevas
ieviešanu šādiem uzņēmumiem speciālās atļaujas (licences)
saņemšanai.

Lai saņemtu pirmreizējo licenci, šādai uzņēmējdarbībai būs
jāsamaksā nodeva Valsts kasē 50 000 latu apmērā, savukārt, lai
turpmāk pārreģistrētu šādu uzņēmumu, ikgadēja nodeva būs 10 000
latu. Plānots, ka, ieviešot šādas uzņēmējdarbības licenzēšanu,
papildus šā gadā valsts budžetā varētu iegūt līdz 8,3 miljoniem
latu, bet 2012. gadā varētu plānot ieņēmumus ap 1,7 miljonu latu
apmērā.

Tika atbalstīts arī priekšlikums no šā gada 1. jūlija pārskatīt
izložu un azartspēļu nodokli. Plānota azartspēļu nodokļa likmes
paaugstināšana no 9600 uz 11 600 latiem par katru ruletes
(cilindriskā spēle) galdu gadā – par katru ruletes rotējošajai
iekārtai pievienoto spēļu galdu – un kāršu un kauliņu spēlēm.
Likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par
katra automāta katru spēles vietu plānota no 1680 uz 2500 latiem
gadā. Šā priekšlikuma ietekme gadā ir ap diviem miljoniem latu.

Ieviešot šos valdības apstiprinātos lēmumus, plānots gada
griezumā budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, tai
skaitā ir paredzēti ieņēmumi 12,8 miljonu latu apmērā no ēnu
ekonomikas apkarošanas pasākumiem.

Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, valdība arī atbalstīja
likuma par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz
2012. gadam darbības termiņa pagarināšanu līdz 2014. gada beigām.
Ieviešot izmaksājamo pabalstu ierobežojumu termiņu pagarinājumu,
nebūs nepieciešami papildu izdevumi speciālajā budžetā – 2013.gadā
31,7 miljoni latu, kā arī 2014. gadā 32,5 miljoni latu.

«Valdība rūpīgu un ilgstošu diskusiju rezultātā šodien
konceptuāli vienojās par papildu nepieciešamo budžeta
konsolidāciju. Ar valdības apstiprinātajiem budžeta deficīta
samazināšanas pasākumiem mēs risinām arī 2012. gada budžeta
konsolidāciju. Patlaban valdībai ļoti svarīgi turpināt gatavot
budžeta grozījumus, lai tos pabeigtu, vēlākais, līdz Lieldienām,»
norāda Vilks.

Ministrs atzina, ka šie pasākumi ietekmēs arī inflācijas
rādītājus, kuri var sasniegt 4% atzīmi.

LETA