Izskatīšanai 12. maija valdības sēdē iesniegti noteikumi par kārtību, kādā finanšu ministrs lemj par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, lai mazinātu sociālekonomiskās krīzes ietekmi.
Finanšu ministrijas sagatavotajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniedzamo valsts galvojumu maksimālais apmērs ir 82 000 000 latu.
Vienai bankai izsniedzamo maksimālo valsts galvojuma summu Finanšu ministrija aprēķinās proporcionāli mājsaimniecībām izsniegto kredītu summai attiecīgajā bankā atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem uz 2008. gada 31. decembri.
Ja banka trīs mēnešu laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas nebūs noslēgusi sadarbības līgumu ar AS «Hipotēku un zemes banka» vai arī banka ir informējusi, ka tai nepieciešams mazāks valsts galvojumu apjoms, neizmantotais valsts galvojumu apjoms var tikt pārdalīts starp pārējām bankām. Pārdali veiks Finanšu ministrija.
Noteikumi paredz, ka bankai valsts galvojuma saņemšanai var pieteikties līdz 2010. gada 30. novembrim.
Valsts galvojuma perioda sākuma datums ir valsts galvojuma līguma parakstīšanas diena un beigu datums ir 24 mēneši no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Banka kredīta ņēmēju pēc tā lūguma valsts galvojuma saņemšanai piesaka brīvprātīgi.
Noteikumi paredz, ka valsts galvojums var tikt izsniegts par tādu kredīta ņēmēju saistībām, kuri atbilst šādiem kritērijiem – kredīta ņēmējs ir viena vai vairākas fiziskas personas, kurām bankā līdz 2008. gada 31. decembrim ir izsniegts viens vai vairāki kredīti mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai, renovācijai vai remontam, un vismaz viena no fiziskām personām, kas kā kredīta ņēmēji parakstījušas kredīta līgumu, attiecīgajā mājoklī ir deklarējusi savu pastāvīgo dzīvesvietu. Ja kredīta ņēmējam ir vairāki šim mērķim izsniegti kredīti, tie ir izsniegti vienā bankā.
Tāpat kredīta ņēmējam izsniegtā kredīta summa un kredīta atlikums valsts galvojuma pieprasīšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu.
Atbalstu varēs saņemt, ja kredīta ņēmēja iegādātais, uzbūvētais, rekonstruētais, renovētais vai remontētais mājoklis ir ieķīlāts Kredīta saistību nodrošināšanai, nostiprinot pirmo hipotēku par labu bankai, kura izsniegusi kredītu. Kredīta ņēmēja iegādātais, uzbūvētais, rekonstruētais, renovētais vai remontētais mājoklis nav ieķīlāts citu saistību nodrošināšanai vai arī citu prasījumu summa nepārsniedz 5000 latu.
Ja kredīta ņēmēja citas saistības bankās nepārsniedz 5000 latu, neskaitot galvojumus, kredīta ņēmējam nepieder cits mājoklis, kredīta ņēmēja mājsaimniecības mēneša ienākumi, kurus banka novērtē atbilstoši bankā pastāvošajai klientu maksātspējas izvērtēšanas metodikai, nav pietiekoši Kredīta maksājumu veikšanai pilnā apmērā un salīdzinot ar vidējiem mēneša ienākumiem 2009. gada pirmajā pusgadā ir samazinājušies par vairāk kā 30%.
Tāpat pēc kredīta nomaksas nepārsniedz iztikas minimumu, rēķinot uz vienu kredītņēmēja mājsaimniecības locekli, kā arī kredīta ņēmēja banka, kura ir izsniegusi kredītu, piekrīt restrukturizēt kredītu atbilstoši šo noteikumu prasībām.
Bankai būs jārestrukturizē kredītu atbilstoši vairākiem nosacījumiem – vismaz 20% no kredīta pamatsummas atlikuma banka piemēro 0% likmi, un kredītņēmējs no tās neveic pamatsummas maksājumus visu valsts galvojuma periodu.
Atlikušajai kredīta daļai banka valsts galvojuma perioda laikā piemēro procentu likmi, kas nav lielāka par 2,5% gadā plus sešu mēnešu Euribor, Libor, Rigibor vai cits procentu likmes indekss atkarībā no kredīta valūtas. Pēc valsts galvojuma perioda beigām banka kredīta neiesaldētās daļas procentu likmi nosaka atbilstoši kredīta ņēmēja riska novērtējumam un finansējuma piesaistes izmaksām attiecīgajā brīdī.
Restrukturizētā kredīta mēneša maksājums pēc restrukturizācijas nepārsniedz 40% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša ienākumiem, un kopā ar maksājumu saistībām nepārsniedz 50% no kredīta ņēmēja mājsaimniecības kopējiem mēneša ienākumiem.
Restrukturizētā kredīta atmaksas termiņš nedrīkstēs pārsniegt 40 gadus.
Bankai būs jāapņemas nodrošināt, ka 0% likme kredīta daļai ir spēkā līdz valsts galvojuma perioda beigām, un pēc valsts galvojuma perioda beigām pagarināt iesaldēšanas periodu uz vēl vismaz uz 12 mēnešiem, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos sešus restrukturizācijas perioda mēnešus, vai 24 mēnešiem, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos 12 restrukturizācijas perioda mēnešus.
Pēc šiem periodiem bankai būs jānoraksta un tā nevarēs pieprasīt kredītņēmējam atmaksāt 50% no iesaldētās daļas, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos vismaz pusi no valsts galvojuma perioda un visu šo noteikumu minēto iesaldēšanas periodu. Savukārt 100% apmērā no iesaldētās daļas – ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos atbilstoši kredīta atmaksas grafikam visu valsts galvojuma periodu un šo noteikumu minēto iesaldēšanas periodu.
Noteikumi paredz, ka finanšu ministrs noslēdz līgumu ar «Latvijas Hipotēku un zemes banka» par valsts galvojumu administrēšanu un uzraudzību, kurā paredz, ka «Hipotēku banka» nodrošina banku iesniegto pieprasījumu valsts galvojuma saņemšanai apkopošanu un iesniegšanu Finanšu ministrijā.
«Hipotēku banka» valsts galvojuma saistību iestāšanās gadījumā izvērtē bankas iesniegto pieprasījumu izmaksāt galvojumu atbilstību valsts galvojuma izsniegšanas nosacījumiem un maksājuma pieprasījuma pamatotību un, ja maksājumu pieprasījums ir pamatots, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no bankas to iesniedz Valsts kasē.
«Hipotēku banka» 2010. gadā valsts galvojumu administrēšanu un uzraudzību veiks no savas saimnieciskās darbības ieņēmumiem. 2011. gadā «Hipotēku bankai» no likumā par valsts budžetu 2011. gadam paredzētajiem līdzekļiem tiks kompensēti izdevumi, kas saitīti ar valsts galvojumu administrēšanu un uzraudzību 2010.gadā.
Valsts galvojuma līgumu ar banku valsts vārdā parakstīs finanšu ministrs.
Līgumā paredzēs, ka valsts galvojums tiek sniegts par 90% no restrukturizētā kredīta ikmēneša maksājumiem, ko veido procentu maksājumi un pamatsummas maksājumi atbilstoši restrukturizētā kredīta maksājumu grafikam valsts galvojuma periodā, ar nosacījumu, ka kredīta ņēmējs sedz vismaz 10% no restrukturizētā kredīta ikmēneša maksājuma.
Valsts galvojuma saistības iestājas, ja kredīta ņēmējs nespēj veikt restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā, jo kredīta ņēmējs zaudējis darbu vai tā ienākumi, salīdzinot ar Kredīta restrukturizācijas brīdi, samazinājušies par vairāk kā 30%.
Tāpat ja kredīta ņēmējs nespēj veikt restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā citu iemeslu dēļ un kopš kredīta restrukturizācijas brīža ir pagājuši vairāk kā 12 mēneši.
Valsts galvojuma saistību iestāšanās gadījumā tiek apmaksāti restrukturizētā kredīta mēneša maksājumi par daļu, ko kredīta ņēmējs nespēj nomaksāt, bet ne vairāk kā 90% apmērā no ikmēneša maksājuma. Valsts kase galvojumu izmaksā 30 darba dienu laikā pēc bankas pieprasījuma iesniegšanas «Hipotēku bankai».
Valsts galvojums attiecīgajam kredīta ņēmējam tiek pārtraukts, ja kredīta ņēmējs kavē savas maksājuma daļas nomaksu vairāk kā 90 dienas, tiek konstatēts, ka banka vai kredīta ņēmējs snieguši nepatiesu informāciju, kas būtu varējusi ietekmēt lēmuma pieņemšanu par valsts galvojuma sniegšanu kredīta ņēmējam, tiek konstatēta bankas vai kredīta ņēmēja darbības neatbilstība šo noteikumu, sadarbības līguma un galvojuma līguma nosacījumiem, kā arī banka apņemas atmaksāt valstij tās summas, kas valsts galvojuma periodā izmaksātas kredīta ņēmēja saistību dzēšanai.
Pēc galvojuma perioda beigām banka pārņem cesijā savu kredīta ņēmēju saistības pret valsti, kas kredīta ņēmējiem radušās, valstij veicot restrukturizētā kredīta maksājumus kredīta ņēmēja vietā, un divu mēnešu laikā pēc valsts galvojuma perioda beigām noslēdz cesijas līgumu ar Finanšu ministru.
Maksa par cesiju tiek noteikta vienāda ar kredītņēmēju saistību apjomu pret valsti uz cesijas līguma noslēgšanas brīdi. Banka maksu par cesiju samaksā valstij ne ilgāk kā 10 gadu laikā, savstarpēji vienojoties par atmaksas grafiku. Par aprēķināto un nesamaksāto cesijas maksu banka maksā valstij procentus. Procentu likme ir 2,5% plus sešu mēnešu Euribor, Libor, Rigibor vai cits procentu likmes indekss atkarībā no cesijā pārņemto Kredītu valūtas.
Ja līdz minētā cesijas līguma noslēgšanai ir uzsākts piedziņas process pret ieķīlāto mājokli, banka no piedziņas procesā iegūtajiem ieņēmumiem vispirms nomaksā atlikušās saistības pret valsti un pārējos līdzekļus novirza kredīta ņēmēja saistību pret banku dzēšanai, paredz noteikumi.
Atbilstoši Latvijas Bankas kredītreģistra datiem pērnā gada oktobrī bija aptuveni 85 000 tādu kredīta ņēmēju, kuru mājokļa kredīts nepārsniedz 100 000 latu un citas saistības nepārsniedza 5000 latu.
Kā pievienotajos dokumentos norāda Finanšu ministrija, ir ņemti vērā vairāki Latvijas Komercbanku asociācijas ierosinājumi, tomēr nav panākts Latvijas Komercbanku asociācijas atbalsts projektā iekļautajam nosacījumam norakstīt daļu kredīta pamatsummas kredīta ņēmējiem, kuriem programmas darbības laikā bijusi laba maksājumu disciplīna.
9. martā Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji Finanšu ministrijā tikšanās laikā pauduši viedokli, ka Finanšu ministrijas izstrādātā noteikumu projekta īstenošana šobrīd vairs nav aktuāla un nedos būtisku ieguldījumu situācijas uzlabošanai, norādot, ka komercbankas bez valsts garantijām ir veikušas restrukturizāciju ievērojamam skaitam kredītu, kā arī to, ka kopš 2009.gada jūlija kavēto hipotekāro kredītu skaits ir stabilizējies. Latvijas Komercbankas asociācija Finanšu ministrijai ir paudusi viedokli, ka pie pašreizējās noteikumu projektu redakcijas neviena banka programmā nepiedalīsies.
LETA
10.2 °C,
4.2 m/s,
89.8 % 
10.2 °C,
4.2 m/s,
89.8 %