Latvijā

Valdība šodien atbalstīja pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu jau no 2014. gada, – to paredz Labklājības ministrijas virzītie grozījumi Koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Valdība šodien atbalstīja pensionēšanās vecuma
pakāpenisku paaugstināšanu jau no 2014. gada, – to paredz
Labklājības ministrijas virzītie grozījumi Koncepcijā par sociālās
apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Lēmums valdībā tika pieņemts bez ministru debatēm, vien premjers
Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka līdzšinējās sarunās ar sociālajiem
partneriem Latvijas Darba devēju konfederācija ir atbalstījusi šo
priekšlikumu, bet arodbiedrības ir pret.

Iepriekš valdības atbalstītie grozījumi likumā «Par valsts
pensijām» paredzēja pakāpeniski paaugstināt pensionēšanas vecumu,
sākot ar 2016. gadu, tomēr nu tas tiks paātrināts, ņemot vērā
negatīvās tendences sociālajā budžetā un jaunākos tautas
skaitīšanas datus.

Šī reforma vistiešāk attieksies uz 1952. līdz 1957. gadā
dzimušajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 50 000 cilvēku.

Valdības lēmums paredz, ka pašreizējais pensionēšanās vecums 62
gadi 2014. un 2015. gada 1. janvārī tiks paaugstināts par trīs
mēnešiem, savukārt no 2016. gada ik gadu to paaugstinās par
pusgadu, līdz 2020. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiks
celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgajām pensijām, proti,
2014. un 2015. gadā tās arī tiks paaugstinātas par trīs mēnešiem,
bet, sākot ar 2016. gadu, to ik gadu paaugstinās par pusgadu, līdz
2020. gadā tiek sasniegts 63 gadu vecums.

Tāpat paredzēts noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju
priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma. Patlaban likumā «Par valsts
pensijām» noteikts, ka priekšlaicīgi pensionēties varēs līdz 2013.
gada beigām.

Labklājības ministrija plāno arī palielināt minimālo
apdrošināšanas stāžu, nosakot, ka līdz ar vispārējā pensionēšanās
vecuma paaugstināšanu no 2014. gada minimālais apdrošināšanas stāžs
tiks paaugstināts no desmit uz 15 gadiem, bet no 2020. gada – uz 20
gadiem.

Vienlaikus paredzēts izstrādāt vienotu izdienas pensiju likumu,
kurā tostarp noteiktu pakāpeniski no 2014. gada paaugstināt
izdienas pensijas vecumu un pārskatīt izdienas pensijas stāžu,
nepieļaujot izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšanu. Šobrīd
izdienas pensiju sistēmu regulē astoņi likumi.

Plānots no 2014. gada uz 2013. gadu mainīt arī termiņu, no kura
piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avots
pārstrukturizējams no sociālās apdrošināšanas budžeta uz
pamatbudžetu.

Labklājības ministrija līdz 2012. gada 1. aprīlim nodrošinās
grozījumu veikšanu likumā «Par valsts pensijām».

Ministrija arī norāda, ka līdz ar pensionēšanās vecuma
pakāpenisku celšanu būtiska loma ir reformām veselības aprūpes un
ilglaicīgās aprūpes sistēmās, kā arī iespējām ilgāk atrasties darba
tirgū, nodrošinot mūžizglītības iespējas, kā arī sniedzot īpašu
atbalstu pirmspensijas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, lai viņus
iesaistītu darba tirgū.

Tāpat ministrija uzsver, ka sociālā politika, it īpaši pensiju
sistēma, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir
nesaraujami saistīta ar valsts demogrāfisko un ekonomisko
attīstību. Ekonomiskā krīze un sabiedrības novecošanās ir nopietns
risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ne tikai
pašlaik, bet arī turpmākajos gados.

Ņemot vērā sabiedrības novecošanās problēmas, pensijas vecuma
paaugstināšana ir aktuāla gandrīz visās Eiropas Savienības
dalībvalstīs, piemēram, Igaunijā līdz 2016. gadam pensionēšanās
vecums sievietēm tiks palielināts līdz 63 gadiem, bet, sākot ar
2017. gadu, pensionēšanās vecums sievietēm un vīriešiem pakāpeniski
paaugstināsies – ik gadu par trīs mēnešiem, līdz tas sasniegs 65
gadus 2024. gadā. Lietuvā pensionēšanās vecums tiks pakāpeniski
paaugstināts no 2012. gada, līdz tas sasniegs 65 gadus, sievietēm
tas ik gadu tiks paaugstināts par četriem mēnešiem, bet vīriešiem –
par diviem mēnešiem.

LETA