9 °C, 4.5 m/s, 89 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāValdība ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojas par budžeta konsolidāciju 395 līdz 440 miljonu latu robežās
Valdība ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojas par budžeta konsolidāciju 395 līdz 440 miljonu latu robežās
07/06/2010

Latvijas valdība sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir vienojusies veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju 395 līdz 440 miljonu latu robežās, šodien Saeimā paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Latvijas valdība sarunās ar starptautiskajiem
aizdevējiem ir vienojusies veikt nākamā gada budžeta konsolidāciju
395 līdz 440 miljonu latu robežās, šodien Saeimā paziņoja Ministru
prezidents Valdis Dombrovskis.

Nolemts arī, ka nākamgad tiks palielināts finansējumu Eiropas
Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem.

Nākamgad budžeta deficītam jābūt ne vairāk kā 6% no iekšzemes
kopprodukta.

Patlaban tehniskā līmenī ir panākta virkne vienošanos, par kurām
galīgie lēmumi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas
Komisijas (EK) vadības līmenī tiks pieņemti tuvāko nedēļu laikā,
aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas
vadītāja Baiba Melnace.

Misijas laikā secināts, ka ir vērojamas Latvijas ekonomikas
atlabšanas pazīmes, ko apliecina Latvijas un partneru vienošanās
par pozitīvākām ekonomikas izaugsmes prognozēm 2011. gadam.

«Tāpat ir arī panākta kopīga izpratne par sākotnējo novērtējumu
nepieciešamajam konsolidācijas apjomam 2011. gadam, proti, 395-440
miljoni latu. Darbs pie precīza nepieciešamā konsolidācijas
novērtējuma tiks turpināts, ņemot vērā tālāko ekonomikas attīstību
un valsts budžeta izpildi rudenī,» informēja Melnace.

Latvijas valdība intensīvi turpinās strādāt pie detalizēta
konsolidācijas pasākumu kompleksa saraksta 2011. gadam, kas
pārsniegs nepieciešamo konsolidācijas apjomu, lai jaunievēlētajam
parlamentam un tā uzticību ieguvušajam Ministru kabinetam
nekavējoši būtu iespējams pieņemt kvalitatīvus, izvērtētus un
izsvērtus lēmumus, informēja ministrijā.

Latvijas valdība ir panākusi nozīmīgu vienošanos ar aizdevējiem
par būtiskām papildu investīcijām tautsaimniecībā jau 2010.gadā par
vairāk nekā 200 miljoniem latu, palielinot finansējumu ES
struktūrfondu līdzfinansētiem projektiem un lauksaimniekiem.

Papildu ar EK ir panākta vienošanās par virkni specifisku
strukturālo reformu, piemēram, uzlabojumiem ES fondu apguvē,
publiskā iepirkuma regulējumā, nodarbinātības pasākumu īstenošanā,
kā arī cīņā ar ēnu ekonomiku.

Jau ziņots, ka no 19.maija Latvijā strādāja starptautisko
aizdevēju pārskata misija SVF un EK speciālistu vadībā, lai
izvērtētu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes
atjaunošanas programmas un ar aizdevējiem noslēgto vienošanos
izpildi.

Pagājušajā nedēļā, viesojoties Saeimā, EK misijas vadītājs
Latvijā Gabriele Džudiče aicināja valdību sagatavot nākamā gada
valsts budžeta projektu līdz Saeimas vēlēšanām, lai pēc tam to
varētu ātri pieņemt.

Džudiče atzīmēja, ka svarīgi būs nodrošināt izvirzīto mērķi –
nākamā gada valsts budžetā nodrošināt 6% deficītu no iekšzemes
kopprodukta, ko paredz noslēgtās vienošanās ar aizdevējiem.

Džudiče norādīja, ka nākamā gada budžeta kontekstā ir sagatavota
nodomu vēstule, kura attieksies uz jauno valdību. EK misijas
vadītājs slavēja Latviju par paveikto – bezdarba stabilizēšanos,
atzinīgi vērtēja 100 latu stipendijas ieviešanu bezdarbniekiem,
tomēr viņš piebilda, ka ir jāturpina kontrolēt budžeta ieņēmumi un
izdevumi, kas Latvijai ļautu sagatavoties eiro ieviešanai 2014.
gadā.

Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvis tikšanās laikā
norādīja, ka budžeta konsolidācijai 2011. un 2012. gadā kopā būtu
jābūt gandrīz viena miljarda latu apmērā.

Kā norādīja SVF pārstāvis Marks Grifits, ir sāktas labas
diskusijas ar valdību par valsts budžetu un nākamajiem veicamajiem
soļiem. Viņš atzīmēja ka Latvijas ekonomika sāk atgūties un tā sāk
izskatīties arvien labāk, turklāt pozitīvi tiek novērtēts arī
valdības līdz šim paveiktais.

Savukārt Dombrovskis ir atzīmējis, ka sarunās Latvijas puse ir
atzīmējusi savu vēlmi palēnināt kredīta turpmāku saņemšanu, lai
nevajadzīgi lieli līdzekļi nebūtu jāglabā Valsts kasē, par tiem
maksājot arī procentus.

LETA