Pilsētā

Pirmo reizi Pilsētas svētki ienāca arī Valdekas pilī, kur šodien notika barona fon Rekes 200. jubilejas svinības. Šeit varēja sajust 19. gadsimta gaisotni ar tam laikam raksturīgajām izklaidēm, tērpiem un ēdieniem.

«Mēs izspriedām, ka šī zupa varētu būt barona fon Rekes gaumē –
viņš bija mednieks, tādēļ zupā ir daudz gaļas, kā arī dārzeņi un
putraimi. Baronam noteikti varētu garšot arī spēcinošie zirņi ar
speķa mērcīti, un neiztikt arī bez maizītes, ko izcepām paši,»
stāsta ēdināšanas pakalpojumu speciāliste, Jelgavas Amatu
vidusskolas skolotāja Ligita Ziemele, papildinādama, ka metāla
pavards, uz kura tapa zupa, ir vidusskolas metālapstrādes nodaļas
audzēkņu darinājums. Ikviens Valdekas pils svētku dalībnieks varēja
nobaudīt brīvdabā gatavotos ēdienus. Arī metālapstrādes nodaļas
audzēkņi demonstrēja savas amatu prasmes, no metāla kaļot pāva
spalvas. «Šīs spalvas būs mana diplomdarba elementi – dekors trīs
metrus platajiem un divus metrus garajiem vārtiem, kas veidoti
jūgendstilā. Vārtus rotās divi pāvi, kas skatās viens uz otru,»
savu diplomdarbu raksturo Jelgavas Amatu vidusskolas 4. kursa
audzēknis Roberts. Vārtus viņš atveido pēc itāļu meistara Alberto
Kaligona parauga.

Mirkļa iespaidus pasākumā tvēra LLU Ainavu arhitektūras un
plānošanas katedras studenti, kuri gleznojumos iemūžināja Valdekas
pili. «Mūsu šīsdienas uzdevums ir gleznot Valdekas pils apkārtni,
un es izvēlējos tādu rakursu, kurā izceļas pie pils ziedošais
ceriņš – tas būs labs akcents. Šī ir pirmā reize, kad gleznoju
brīvdabā, un atmosfēra ir tiešām ļoti patīkama,» stāsta 3. kursa
studente Laura. Viņa papildina, ka šāda gleznojuma izstrāde vidēji
aizņem trīs līdz četras stundas. Pasākuma apmeklētāji varēja
apskatīt arī mākslinieka jelgavnieka Arņa Ozola darbus, kuros
galvenokārt ar pasteli iemūžināti dabas skati un dažādi portreti,
kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā, bet Tautas gleznošanas studijas
dalībniece Ieva pievienoja pēdējos akcentus gleznai, kurā attēlota
viņas mazmeita. «Studijā gleznoju aptuveni piecus gadus, un līdz
šim man nav bijusi nekāda saskarsme ar gleznošanu – pati esmu
pārsteigta, kā tas viss «ievelk»,» ar smaidu teic Ieva.

Klātesošie varēja izbaudīt deju priekšnesumus, teātra izrādi,
ieklausīties zīlnieču nākotnes pareģojumos, kā arī aplūkot modes
nama «Tēma» tērpus, kas papildināja 19. gadsimta gaisotni.
«Vislabāk man patīk strādāt, kad tērps jārada kādam noteiktam
pasākumam – tas palīdz uzburt sajūtu, taču vēl iedvesmu var rast no
audumiem – savienojot vairākus audumus, veidojas stāsts. Mums
«Tēmā» bija korsetjostas, zīda žakards, etniski tērpu elementi – tā
ir aksesuāru spēle, kas mēdz pārsteigt, piešķirot tērpam pavisam
jaunu noskaņu,» atklāj modes nama «Tēma» vadītāja Daiga
Latkovska.

Bet Hercoga Jēkaba laukumā joprojām turpinās svētku gadatirgus,
kur interesenti var ne vien iepazīt Latvijas amatnieku darinājumus,
bet arī paši izmēģināt amatu prasmes, piemēram, sveču liešanu,
auduma apavu apgleznošanu vai filcēšanu. «Man ļoti patīk šī ideja,
ka mēs ne vien piedāvājam produkciju, bet varam arī parādīt savas
amatu prasmes – šāda apmaiņa ir daudz vērtīgāka,» vērtē meistare
Sandra no Jūrmalas. Filcēšana ir viņas hobijs, taču nu jau viņa
darina ne vien filca čības un pirts cepures, bet arī glezniņas.
Gardēži svētku tirgū var nobaudīt sukādes, maizi, sierus, meža
gaļas produktus, kā arī uz vietas ceptas vafeles, pankūkas un daudz
ko citu.

Arī dienas otrais cēliens būs piepildīts ar svētku pasākumiem –
pulksten 17 Pasta salā notiks Latvijas pūtēju orķestru koncerts
«Novadnieki», kas pulcēs teju 800 pūtējus no visas Latvijas, bet no
pulksten 20 Hercoga Jēkaba laukumā muzicēs «Greizais ratiņš», Dons,
«A-Eiropa», «Transleiteris» un DJ Kreiss. Pasta salā no pulksten 22
notiks svētku balle, bet Zemgales Olimpiskajā centrā pulksten 23
izskanēs muzikālā poēma «Meža gulbji».

Pusnaktī no Lielupes pacelsies svētku uguņošana mūzikas
pavadījumā.

PILSĒTAS SVĒTKU PROGRAMMA

Foto: Austris Auziņš