Ekonomikas ministrija šodien, 5. janvārī, iepazīstinot valdību ar makroekonomisko situāciju valstī 2009. gada 3. ceturksnī, uzsvēra, ka pozitīvas attīstības tendences jau vērojamas vairākās tautsaimniecības nozarēs un ekonomisko aktivitāšu samazinājums Latvijā vairs nav tik straujš, kāds tas bija vērojams 2009. gada sākumā.
Ilze Knusle-Jankevica
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena informē, ka 2009. gada otrajā pusē pozitīvas tendences jau vērojamas tādās nozarēs kā kokapstrāde (pēdējos piecos mēnešos ražošanas apjomi jau pārsniedz 2008. gada atbilstošo mēnešu līmeni) un ķīmiskā rūpniecība (salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, kopš augusta vērojams pieaugums, pie tam oktobrī, salīdzinot ar septembri, par vairāk kā 20%). Tāpat ražošanas apjomi pieaug metālapstrādes, papīra ražošanas un poligrāfijas nozarēs, kā arī primārajās nozarēs (lauksaimniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un ieguves rūpniecība) 2009. gada 3. ceturksnī izlaides apjomi jau par 1% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni.
Izlaides samazinājums turpinās uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs. Lielākie kritumi ir vērojami tirdzniecības, būvniecības un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.
Pakāpeniski uzlabojoties ekonomiskajai situācijai vairumā Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu, nedaudz ir palielinājies ārējais pieprasījums un līdz ar to Latvijas eksporta apjomi, savukārt, sašaurinoties iekšējam pieprasījumam, sarukuši importa apjomi, kā rezultātā ir uzlabojusies eksporta – importa bilance, kas šī gada 2. un 3. ceturksnī it tuvu nullei, pretstatus negatīvajai bilancei (20,2% no IKP) 2007. gadā.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka, ņemot vērā IKP izmaiņas 2009. gada trīs ceturkšņos un operatīvo statistiku par gada pēdējiem mēnešiem, sagaidāms, ka ekonomisko aktivitāšu samazinājums 2009. gadā kopumā būs iepriekš prognozēto 18% apmērā. Nozaru griezumā 2009. gadā izlaides apjomi samazināsies visās tautsaimniecības pamatnozarēs.
Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās turpmākajos gados būs lielā mērā atkarīga no tā, cik ātri atgūsies pasaules finanšu sistēma un galvenās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstis un cik veiksmīgi Latvija spēs konkurēt atvērtos preču un pakalpojumu tirgos.
Ņemot vērā to, ka 2010. gadā ārējā pieprasījuma pieaugums vēl nebūs tik ievērojams un turpinās samazināties arī iekšējais pieprasījums, Ekonomikas ministrija prognozē, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā var atsākties 3. ceturksnī, kad IKP apjoms vairs nesamazināsies, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Taču, salīdzinājumā ar 2009. gada atbilstošiem ceturkšņiem, tā līmenis būs zemāks. Kopumā 2010. gadā ir sagaidāms ekonomikas kritums par 4%. Tomēr labvēlīgākā gadījumā IKP samazinājums nākamgad varētu būt tikai par 2%, pie nosacījuma, ja Latvijas ārējos tirgos turpināsies līdz šim vērojamās pozitīvās attīstības tendences.
2010. gadā pieprasījuma pieaugums ārējos tirgos dos pozitīvus izaugsmes stimulus eksportspējīgām nozarēm, galvenokārt apstrādes rūpniecībai, kā arī transporta un sakaru nozarei.
Ekonomikas augšupeja var atsākties 2011. gadā pie nosacījuma, ja pasaules finanšu tirgi būs pilnībā stabilizējušies un atjaunosies kreditēšana, kas dotu pozitīvu stimulu kā pašmāju uzņēmējiem, tā arī nodrošinās ārējā pieprasījuma pakāpenisku pieaugumu mūsu preču un pakalpojumu eksporta partnervalstīs. Tādēļ 2011. gadā sagaidāma uz eksportu orientēto nozaru straujāka attīstība. Tajā pašā laikā atjaunojoties iekšzemes pieprasījumam, paredzams, ka pozitīvas izaugsmes tendences būs vērojamas arī uz iekšējo tirgu vērstām nozarēm. 2011. gadā tiek prognozēts IKP pieaugums par 2%, salīdzinot ar 2010. gadu.
2011. gadā gaidāma arī pakāpeniska bezdarba mazināšanās, un tā līmenis var sarukt līdz 15-16% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Detalizēti ar informatīvo ziņojumu «Par makroekonomisko situāciju valstī» var iepazīties MK mājas lapā internetā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40160312&mode=mk&date=2010-01-05.
17.1 °C,
0.8 m/s,
95.6 % 
17.1 °C,
0.8 m/s,
95.6 %