Vakar, 13. martā, spēļu biznesa uzņēmumu vadītāji tikās ar Jelgavas domes pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju šajā jomā mūsu pilsētā. Tā bija jau sestā tikšanās reģionālo diskusiju ciklā «Sociāli atbildīgs bizness Jelgavā: šodien un rīt», kuru rīko Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA).
Sintija Čepanone
«Lielai daļai sabiedrības, izdzirdot vārdu «azartspēles» rodas negatīvas asociācijas, taču pētījumi apliecina, ka reti kad tam ir racionāls skaidrojums,» uzsākot diskusiju, norādīja LSBA pārstāvis. Viņš akcentēja, ka Jelgavā šī tikšanās lielā mērā norisinās arī tādēļ, ka pērn pašvaldība rīkoja aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret azartspēļu vietām pilsētā.
Pašlaik Jelgavā ir 23 azartspēļu vietas, taču LSBA prognozē būtisku spēļu zāļu skaita samazināšanos tuvākā pusotra gada laikā. Tas varētu skart arī Jelgavu, jo jau pašlaik pāris zāļu mūsu pilsētā peļņu nenes, taču īpašnieki tās nesteidzas slēgt, bet gan pašlaik nogaida. Taču viens ir skaidrs: spēļu zāļu «bums» ir beidzies.
Kā diskusijā akcentēja Jelgavas mērs Andris Rāviņš, spriežot pēc iedzīvotāju atsauksmēm, viņu attieksme pret spēļu zālēm Jelgavā lielākoties ir negatīva, jo šī biznesa rezultātā ģimenēs veidojas traģēdijas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pašvaldības interesēs ir samazināt spēļu zāļu skaitu, jo «šim biznesam jābūt tādam, kādu to vēlas redzēt sabiedrība». Un viņam piekrīt arī Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune, norādot, ka īpaši pēdējo četru gadu laikā audzis to cilvēku skaits, kuriem ir atkarība no azartspēlēm. «Profilaktiski pasākumi nederēs, jānodrošina kontrole,» viņa pārliecināta. Savukārt Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra direktore un sabiedriskās organizācijas «Vecāki Jelgavai» priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Vīksna klātesošo diskusijas dalībnieku uzmanību vērsa uz to, ka vēl aizvien nav izdevies izskaust situāciju, kad azartspēļu vietās uzturas arī nepilngadīgie, turklāt vecāku patruļas apliecinājušas, ka šajā biznesā iesaistītie nevēlas sadarboties, un viņa aicināja uzņēmējus pašiem piedalīties kādā no vecāku patruļām, lai uz situāciju palūkotos it kā no malas, tiešām nodrošinot sociāli atbildīgu spēļu biznesu Jelgavā.
Kaut arī diskusija izvērtās spraiga, tā nesniedza gaidīto rezultātu: azartspēļu biznesa pārstāvji neizteica nevienu konkrētu piedāvājumu, ko viņi būtu gatavi darīt, lai veidotu sociāli atbildīgu biznesu, un diskusijas mērķis – «atrast krustpunktu, kur tiekas vai varētu satikties sabiedrības un spēļu biznesa intereses» – tā arī netika sasniegts.
6.3 °C,
4.9 m/s,
87.6 % 
6.3 °C,
4.9 m/s,
87.6 %