8.8 °C, 3.3 m/s, 84.2 %

Pilsētā

Vai spēļu zāļu «bums» beidzies?
14/03/2008

Vakar, 13. martā, spēļu biznesa uzņēmumu vadītāji tikās ar Jelgavas domes pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju šajā jomā mūsu pilsētā. Tā bija jau sestā tikšanās reģionālo diskusiju ciklā «Sociāli atbildīgs bizness Jelgavā: šodien un rīt», kuru rīko Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA). 

Sintija Čepanone

Vakar, 13. martā, spēļu biznesa uzņēmumu vadītāji tikās ar
Jelgavas domes pārstāvjiem, lai apspriestu situāciju šajā jomā mūsu
pilsētā. Tā bija jau sestā tikšanās reģionālo diskusiju ciklā
«Sociāli atbildīgs bizness Jelgavā: šodien un rīt», kuru rīko
Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA). 

«Lielai daļai sabiedrības, izdzirdot vārdu «azartspēles» rodas
negatīvas asociācijas, taču pētījumi apliecina, ka reti kad tam ir
racionāls skaidrojums,» uzsākot diskusiju, norādīja LSBA pārstāvis.
Viņš akcentēja, ka Jelgavā šī tikšanās lielā mērā norisinās arī
tādēļ, ka pērn pašvaldība rīkoja aptauju, lai noskaidrotu
iedzīvotāju attieksmi pret azartspēļu vietām pilsētā.

Pašlaik Jelgavā ir 23 azartspēļu vietas, taču LSBA prognozē
būtisku spēļu zāļu skaita samazināšanos tuvākā pusotra gada laikā.
Tas varētu skart arī Jelgavu, jo jau pašlaik pāris zāļu mūsu
pilsētā peļņu nenes, taču īpašnieki tās nesteidzas slēgt, bet gan
pašlaik nogaida. Taču viens ir skaidrs: spēļu zāļu «bums» ir
beidzies.

Kā diskusijā akcentēja Jelgavas mērs Andris Rāviņš, spriežot pēc
iedzīvotāju atsauksmēm, viņu attieksme pret spēļu zālēm Jelgavā
lielākoties ir negatīva, jo šī biznesa rezultātā ģimenēs veidojas
traģēdijas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pašvaldības interesēs
ir samazināt spēļu zāļu skaitu, jo «šim biznesam jābūt tādam, kādu
to vēlas redzēt sabiedrība». Un viņam piekrīt arī Jelgavas
psihoneiroloģiskās slimnīcas Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita
Caune, norādot, ka īpaši pēdējo četru gadu laikā audzis to cilvēku
skaits, kuriem ir atkarība no azartspēlēm. «Profilaktiski pasākumi
nederēs, jānodrošina kontrole,» viņa pārliecināta. Savukārt
Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra direktore un
sabiedriskās organizācijas «Vecāki Jelgavai» priekšsēdētāja
vietniece Sarmīte Vīksna klātesošo diskusijas dalībnieku uzmanību
vērsa uz to, ka vēl aizvien nav izdevies izskaust situāciju, kad
azartspēļu vietās uzturas arī nepilngadīgie, turklāt vecāku
patruļas apliecinājušas, ka šajā biznesā iesaistītie nevēlas
sadarboties, un viņa aicināja uzņēmējus pašiem piedalīties kādā no
vecāku patruļām, lai uz situāciju palūkotos it kā no malas, tiešām
nodrošinot sociāli atbildīgu spēļu biznesu Jelgavā.

Kaut arī diskusija izvērtās spraiga, tā nesniedza gaidīto
rezultātu: azartspēļu biznesa pārstāvji neizteica nevienu konkrētu
piedāvājumu, ko viņi būtu gatavi darīt, lai veidotu sociāli
atbildīgu biznesu, un diskusijas mērķis – «atrast krustpunktu, kur
tiekas vai varētu satikties sabiedrības un spēļu biznesa intereses»
– tā arī netika sasniegts.