Ziemassvētki – piedošanas laiks, visa sliktā atstāšana pagājušajam gadam, tāda kā jaunas dzīves uzsākšana. Vairums cilvēku tieši decembrī aizdomājas par to, kā pavadījuši gadu. Lielākā daļa uzskata, ka janvārī viss mainīsies uz labu. Bet vai tie nav solījumi tikai uz laiku, kamēr ir svētku noskaņa sirdīs?
Vita Anstrate
Atbalstu ziedojumus un piedošanu līdzcilvēkiem šajā īpašajā laikā. Vairums man piekritīs. Taču ikdienā mēs visi esam «iegrimuši» savās problēmās tiktāl, ka citu nespējam saredzēt. Mūsdienu sabiedrībai ir zudušas daudzas morālās vērtības, kādas bijušas iepriekšējām paaudzēm. Kāpēc? Uzskatu, ka mūsdienīgs cilvēks ir pārāk aizņemts ikdienā. Tāpēc ir jāpriecājas, ka vismaz reizi gadā visas pasaules tautas kopā svin Jēzus Kristus dzimšanas dienu un atver savas sirdis labajam – uz brīdi apstājas, neļaujas rutīnai. Ļaujas mīlestībai pret apkārtējiem.
Sešpadsmit gadus vecais Undis Neilands mācās Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. vispārizglītojošā klasē. Viņam sociālā līdzatbildība nozīmē to, ka viņš ir atbildīgs pret cilvēkiem, ar kuriem ir kopā. «Ziemassvētkos es atceros par līdzatbildību un piedošanu. Ikdienā parasti par to nedomāju. Šajā laikā esmu jūtīgāks pret citu cilvēku sāpēm un problēmām. Taču visumā sabiedrība ne gluži mani uztrauc.»
Savukārt Viktorija Kungurceva ir septiņpadsmit gadus veca Jelgavas 1. ģimnāzijas 10.h klases skolniece, kurai sociālā līdzatbildība nozīmē visu cilvēku atbildība par savu rīcību pret citiem. «Sabiedrība mani neuztrauc, bet ģimene un tuvie līdzcilvēki gan. Jūtīgums pret viņu sāpēm un problēmām man nav atkarīgs no tā – ir Ziemassvētki vai parasta diena.»
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 11. vispārizglītojošās klases septiņpadsmit gadus vecā skolniece Alise Jēkabsone teic: «Tieši Ziemassvētkos es atceros par sociālo līdzatbildību un piedošanas laiku, taču ikdienā arī mazliet par to piedomāju. Tomēr visvairāk Ziemassvētku laikā. Ziemassvētkos vairāk mani uztrauc citu problēmas un sāpes, ne tikai manējās. Sabiedrība mani ļoti uztrauc, vairāk tas, cik ļoti mūsdienās pasaulē izplatījies ļaunums.»
Jelgavas Svētās Annas evaņģēliski luteriskās katedrāles mācītājs Tālis Rēdmanis uzskata, ka būtībā žēlastība un līdzjūtība ir redzama baznīcas darbībā. Skatoties vēsturē, mēs redzam, ka kristīgā baznīca dibina veco ļaužu pansionātus, aprūpes iestādes, slimnīcas, bērnu namus. Lai gan apskatot, ka pasaulē citas ticības, piemēram, Indijā viss balstās uz karmu, tur cilvēki uzskata, ka katram ir sava karma, kuru mirstīgais saņem par sliktajiem darbiem. Uzskata, ka tas viņam lemts un neizrāda nekādu līdzjūtību. Izcils piemērs ir māte Terēze no Kalkutas Indijā, kura par spīti karmai palīdzēja iedzīvotājiem. Mācītājs apstiprina, ka Ziemassvētku laikā cilvēki uz baznīcu nāk vairāk un par žēlsirdību atceras vairāk nekā ikdienā. Viņaprāt, tas ir tāpēc, ka šajā laikā ir vairāki pasākumi baznīcā, masu mediji rīko akcijas. Viņam tas gan nepatīk, jo cilvēki mēdz taisīt biznesu no līdzjūtības. Šovu, reklāmas. Tie drīzāk ir pašslavināšanas pasākumi. Kā piemēru dvēseļu gans min 25. decembra Ziemassvētku oriģinālkoncertu «Ziemas vakarā ejot pie tevis». Rēdmaņa kungs pats nav zinājis, ka tā saucamajam labdarības koncertam ir cena, proti, no 1,50 līdz 3 latiem. Turklāt biļetes iespējams nopirkt tikai internetā. Ko dara vecs cilvēks, kuram tāda vienkārši nav, bet koncerts skaitās labdarības? www.bezrindas.lv ir piebilsts, ka biļete negarantē sēdvietas.
Advente ir arī gavēņa laiks. Tagad cilvēks baznīcā tiek aicināts uz dziļāku dvēseles uzklausīšanu, grēksūdzi. Šajā laikā ļaudis tiek lūgti atteikties no laicīgajām izpriecām un daudziem pasaules priekiem. Gavēnis ir mērķtiecīga atteikšanās no kaut kā, nevis lai atslogotu organismu, bet gan atteikšanās kaut kā vārdā.
T.Rēdmanis teic, ka normāli cilvēkus uztrauc tas, kas notiek apkārt. Ir arī vienaldzīgi cilvēki. Viņš domā, ka līdzjūtība sabiedrībā ir nepietiekama. «Neesam spējuši atrisināt visas sociālās problēmas, problēmas ar trūkumcietējiem, ar veco ļaužu pienācīgu aprūpi un lielo ģimeņu iztikšanu. Citās valstīs tas ir pats par sevi, bet šeit nē,» teic mācītājs. Viņš neslēpj, ka ir grūti skatīties, kā krīzes apstākļos pat valdības galva domā tikai par budžetu, domā, kā paēdināt ierēdņu armiju, bet minimāli par vienkāršu cilvēku problēmām un jautājumiem. Bezdarbs palielinās, ģimenes apdraudētas. Salīdzināšanai baznīckungs min Franciju un Angliju. Viņš vēsta, ka Francijā samazina PVN un 2000 maznodrošināto ģimeņu uzbūvē dzīvokļus, kur dzīvot. krīzes laikā. No tā izriet divas labas lietas – celtniekiem darbs, bet ģimenēm, kur dzīvot. Lielbritānijā no 1. decembra stājies spējā likums par PVN samazināšanu līdz 15%, kas ir zemākais pieļaujamais ES. Cilvēkiem uzreiz ir nauda svētku dāvanām. Tā rīkojas sociāli atbildīga valsts un valdība. Mums būtu jācīnās par nodokļu samazināšanu. Mūsu valdība vairo nabagus. Ir neatbildīga. Rada situāciju, kad cilvēki brauc prom un tik īpašus svētkus kā Jauno gadu sagaida ārpus savas dzimtās zemes. Tad kabinets raud «krokodila asaras». Cienīgtēvs smejot piebilst, ka tad, kad krokodils ir labi paēdis, viņam birst asaras, tā teikt, tikai pēc izdarītā dzīvnieks apraud savu upuri.