«Jā, mēs varam!» – ar šādu saukli 22. un 23. februārī Jelgavā aizvadīts Starptautiskais mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forums, kuru organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Jelgavas pašvaldību, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla organizāciju Latvijā. Jelgavas tehnikumā forums pulcēja 270 dalībniekus no 13 valstīm, lai kopīgi iezīmētu nozares lomu tautsaimniecības attīstībā un veidotu jaunus biznesa kontaktus.
Foruma atklāšanas uzrunā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš akcentēja, ka metālapstrādes un mašīnbūves nozare ir viena no pilsētas prioritātēm. «Kopējais apstrādes rūpniecībā strādājošo pilsētas uzņēmumu apgrozījums ir 136 miljoni eiro, un lielāko daļu no tā veido tieši metālapstrādes uzņēmumi. Kopš 2008. gada Jelgavas uzņēmumu eksporta apjoms ir dubultojies – šobrīd aptuveni 70 procenti no pilsētā saražotā tiek pārdots ārpus valsts robežām. Būtiskākie pašvaldības ekonomiskie izaicinājumi ir saistīti ar nepieciešamību veicināt ražojošu uzņēmumu attīstību un investīciju piesaisti, uzlabojot uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo tehnisko infrastruktūru industriālajās teritorijās un sakārtojot degradētās teritorijas,» tā domes priekšsēdētājs, uzsverot, ka ikviens ražotājs pilsētā ir gaidīts un pašvaldība ir gatava sniegt nepieciešamo atbalstu infrastruktūras, izglītības un citos būtiskos jautājumos.
Forumā tika runāts par tādām ražošanas nozarei būtiskām tēmām kā labvēlīgā ekonomiskā situācija pasaulē, digitalizācija un automatizācija, jaunu sadarbības partneru piesaiste un to, cik atbilstošs ir izglītības jomas piedāvājums nozarei.
Pasaulē ir ekonomiskā buma laiks
«Jelgava ir īstā vieta metālapstrādei – te ir tradīcijas, kvalificēti profesionāļi un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, turklāt te dzimuši vairāki augsto tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, «UAV Factory», kurš šobrīd ir uzstādījis pasaules rekordu, bezpilotu lidaparātiem bez apstājas atrodoties gaisā 52 stundas,» savā uzrunā pilsētas lomu uzsvēra LIAA direktors Andris Ozols. Jārēķinās gan, ka lielākās ieguvējas šobrīd ir tās teritorijas, kuras spēj veidot noteiktus ražošanas klasterus – uzņēmumi papildina cits citu, gan sniedzot pakalpojumus, gan kopīgi risinot problēmjautājumus.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka kā būtiskāko metālapstrādes nozares izaicinājumu atzīmēja darbaspēka trūkumu un straujo algu pieaugumu. Kā risinājums tam tiek piedāvāts pārskatīt imigrācijas politiku augsti kvalificētu profesionāļu piesaistei, ražošanas produktivitātes kāpināšana, investīciju un eksporta veicināšana. Gan jāpiebilst, ka eksporta jomā Latvijas uzņēmumi jau ir sasnieguši ļoti labus rādītājus, proti, pēdējo astoņu gadu laikā kopējais eksporta apjoms ir dubultojies.
«Starptautiskā vērtējumā Latvija izskatās ļoti labi. Ir vērojama pietiekami strauja izaugsme, turklāt izaugsme ir arī galvenajos eksporta tirgos – Skandināvijā, Vācijā un citās ES valstīs. Uzņēmēju optimisms Vācijā pat ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Kopā ar salīdzinoši zemo valsts un mājsaimniecību parādu līmeni Latvija uz daudzu citu valstu fona izskatās pievilcīgi. Tieši milzīgais parādu apjoms šobrīd tiek uzskatīts par nozīmīgāko draudu pasaules ekonomikā. Piemēram, Zviedrijā mājsaimniecību aizņēmumi veido 108 procentus no kopējiem ieņēmumiem, bet Latvijā tie ir tikai 37 procenti. ASV valdības parāds ir 105 procenti no IKP, kamēr Latvijā tie ir 40 procenti. Tā ir priekšrocība, kas jāizmanto,» norādīja zviedru ekonomists un biznesa žurnālists Henriks Mitelmans, pasaulē atzītas grāmatas par globālajām tendencēm ekonomikā autors. Viņš uzsvēra, ka šobrīd pasaulē ir ekonomiskā buma laiks un tā ir iespēja visam Baltijas reģionam. Daudzu Rietumeiropas valstu un Skandināvijas ekonomika ir tuvu savam maksimumam: «Salīdzinoši nesen kādā Zviedrijas vadošajā izdevumā lasītākā ziņa bija par suņu jogu – cilvēkiem tas šķita būtiski, bet es to varu izskaidrot tikai ar to, ka ekonomika ir pārāk uzkarsusi. Tā ir iespēja Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. Līdz šim neapgūtais tirgus ir Āzija, kur šobrīd ekonomiskā izaugsme pārspēj visas prognozes. Jārēķinās gan ar to, ka ekonomiskās izaugsmes laikā ražotājiem nebūs iespēju pacelt savas produkcijas cenu, jo inflācija šajā jomā ir mirusi. Dārgāko ķēdes posmu ražošanas ciklā digitalizēs vai aizstās ar robotiem, un šobrīd neviens vairs nevar atļauties būt dārgs.»
Šo tendenci apstiprināja arī Vācijas konsultāciju uzņēmuma «Kleinmann&Consultants» valdes priekšsēdētājs Peters Kleinmans, norādot, ka ražošanas nozarē uzņēmumiem sava produktivitāte ik gadu jākāpina par 6–8 procentiem. «Katrs ražotājs šobrīd saskaras ar tā saukto produktivitātes izaicinājumu, jo jāspēj izdzīvot situācijā, kad ražošanas izmaksas pieaug, bet produkcijas cenas nemainās vai samazinās. Tas ir globālās konkurences izaicinājums: uzvar tas, kurš spēj piedāvāt kvalitāti un efektivitāti. Pēc pētījumu rezultātiem, 51 procents patērētāju visu mūžu brauc ar viena ražotāja auto, tādēļ ka viņus apmierina piedāvātā kvalitāte. Atkāpes no kvalitātes prasībām nav pieļaujamas – tas ražotājam izmaksās dārgi. Autobūves kompānijas ir aprēķinājušas, ka noturēt esošu klientu viņiem izmaksā līdz 500 eiro, bet piesaistīt jaunu – četras reizes dārgāk,» tā P.Kleinmans, kurš sniedz konsultācijas autobūves un mašīnbūves nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.
Latvijas izmērs ir priekšrocība
Viena no foruma paneļdiskusijām tika veltīta uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, kuri turpina investēt ražošanas attīstībā, veidojot jaunas darba vietas un kāpinot ražošanas apjomus. Ar savu pieredzi dalījās arī Jelgavas uzņēmuma «AKG Thermotechnik Lettland» valdes priekšsēdētājs Gerhards Ritcmans, apstiprinot, ka tuvākajos gados ražošanas attīstībā plāno investēt 10 miljonus eiro un palielināt strādājošo skaitu no 250 līdz 400. «Mūsu piemērs apliecina, ka Latvijā ir prasmīgi cilvēki, jo tieši Jelgavas rūpnīca pēc efektivitātes rādītājiem ir labākā no 12 «AKG» grupas ražotnēm dažādās pasaules valstīs. Pieprasījums pēc mūsu ražotajām dzesēšanas iekārtām šobrīd ir lielāks, nekā mēs varam saražot, tādēļ meklējam iespējas, kā saīsināt ražošanas ciklu, saglabājot mūsu kvalitātes prasības,» tā G.Ritcmans.
Kā vēl viena būtiska priekšrocība tika uzsvērts tas, ka esam maza valsts, tāpēc šeit salīdzinoši ātri var atrisināt visus jautājumus. «Dažu dienu laikā varam sarunāt tikšanos ar universitātes rektoru, vēstnieku, ministru vai Ministru prezidentu – Zviedrijā nekas tāds nebūtu iedomājams,» Latvijas biznesa vidi raksturoja Kents Persons, Olaines Biznesa parkā strādājošā gaisa filtru ražotāja «Dinair Latvia» valdes priekšsēdētājs. «Latvijā ir daudz ambiciozu jaunu cilvēku, kuri ir gatavi pamatīgi strādāt un veidot savu karjeru, tomēr arvien biežāk saskaramies ar situāciju, kad mūsu darbiniekus pārpērk, lai gan esam ieinteresēti veidot ilgtermiņa sadarbību. Līdzīga situācija ir ar piegādātājiem. Laba biznesa prakse mūsu izpratnē ir veidot ilgtermiņa attiecības, tomēr Latvijas piegādātāji pārsvarā grib nopelnīt uzreiz, bieži vien viņus neinteresē stabila un prognozējama peļņa ilgākā laika posmā,» tā K.Persons, raksturojot ikdienas izaicinājumus Latvijas biznesa vidē.
Savukārt Liepājā strādājošās «Lesjofors» grupas uzņēmuma «Lesjofors Gas Springs», kas nodarbojas ar atsperu un gāzes amortizatoru ražošanu, valdes loceklis Ģirts Ančevskis uzsvēra, ka lielākā Latvijas priekšrocība ir tā, ka mēs bieži vien nezinām, ko un kā darīt, bet tas veicina radošumu. «Rietumos ir izveidojušās stabilas ražošanas tradīcijas un piegāžu ķēdes, tur strādā pēc noteikta modeļa. Mums šādas pieredzes nav, tādēļ meklējam savu ceļu un bieži vien atrodam labākus risinājumus, jo procesam pieejam radoši,» norādīja Ģ.Ančevskis.
Gudri, nevis lēti
Viena no Jelgavas priekšrocībām, uzrunājot potenciālos investorus, ir iespēja piedāvāt plašas darbinieku izglītības un pārkvalifikācijas iespējas – pilsētā ir divas profesionālās izglītības iestādes, LLU un Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs. Lai stiprinātu starptautisko potenciālo, LLU ir nolēmusi mainīt savu nosaukumu angļu valodā un no marta universitāti starptautiski prezentēt kā Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju universitāti (University of Life Sciences and Technologies). «Kā Latvijas Lauksaimniecības universitāte starptautiski esam saskārušies ar dažādiem pārpratumiem. Piedaloties starptautiskos forumos un projektos, par mūsu universitāti veidojas nepareizs priekšstats, tādēļ esam pieņēmuši lēmumu mainīt universitātes nosaukumu angļu valodā. Latviešu valodā vēsturiskais nosaukums tiks saglabāts. Mums ir 8 fakultātes, 4200 studentu, no kuriem 3000 apgūst mācību programmas, kas saistītas ar inženierzinātnēm un tehnoloģijām. Šo programmu īstenošana nav lēta, tādēļ ar mūsu rīcībā esošajiem resursiem cenšamies strādāt gudri, apzinot nozaru vajadzības un mūsu iespējas,» tā LLU studiju prorektors Aigars Laizāns.
Viedokli par tehniskās izglītības kvalitāti Latvijā pauda arī SIA «Mechanika Engineering» vadītājs Artūrs Žipris, kurš ikdienā strādā pie dažādiem automatizācijas risinājumiem ražošanas kompānijām. «Bizness no izglītības jomas sagaida cilvēkus ar speciālajām zināšanām, kuri ir sagatavoti darba tirgum un spēj būt produktīvi. Kopš 2004. gada studentu skaits tehniskajās programmās ir samazinājies par 30 procentiem, lai gan pieprasījums pēc šiem speciālistiem pieaudzis. Turklāt kopējā sagatavoto speciālistu kvalitāte ir zemāka, nekā mēs sagaidām, un galvenās problēmas saistītas ar nepietiekamajām prasībām studentiem. Šajā ziņā apsveicama ir Vācijas pieredze, kur potenciālais students pirms studiju uzsākšanas inženiertehniskajās specialitātēs iziet 10 nedēļu praksi uzņēmumā, lai vispār saprastu, kam viņš tiks gatavots,» uzsvēra A.Žipris.
Izglītības jomai veltītajā paneļdiskusijā tika secināts, ka uzņēmējiem ir daudz ciešāk jāsadarbojas ar mācību iestādēm, izmantojot to rīcībā esošo materiāltehnisko bāzi, laboratorijas, kā arī jāsniedz savi priekšlikumi, kā mainīt izglītības programmas, lai tās vairāk atbilstu mūsdienu darba tirgus prasībām.
Foto: Ivars Veiliņš