«Šis ir pirmais gads, kad uzņēmēji skolēniem vasarā ir gatavi piedāvāt vairāk darbavietu, nekā valsts šim pasākumam atvēlējusi finansējumu. Jelgavas filiālē mēs varētu nodrošināt darbu vēl padsmit skolēniem, bet finansējums jau ir izsmelts,» uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītāja Inga Lejiņa.
Valsts līdzfinansētā programmā «Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs» NVA Jelgavas filiālē, kas apkalpo Jelgavas pilsētu, Ozolnieku un Jelgavas novadu, šovasar tika piedāvātas 207 darbavietas jauniešiem. No tām Jelgava aizņēmusi 119 – 69 vietas piedāvā uzņēmēji, bet 50 – Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Ja agrāk jau pavasarī skolēni aktīvi pieteicās darbam vasarā, bet uzņēmēji bija ļoti kūtri, tad tagad situācija ir mainījusies. I.Lejiņa spriež, ka šīs izmaiņas varētu būt saistītas ar kopējo situāciju darba tirgū, kad trūkst darbaroku, līdz ar to uzņēmēji arvien labāk sāk izprast nepieciešamību iesaistīties jaunās paaudzes darba pieredzes veidošanā. «Ir uzņēmēji, kuri labi apzinās, ka tas ir kā sociāls projekts, kas noteikti atmaksāsies ilgtermiņā, jo skolēniem pirmā darba pieredze ir ārkārtīgi svarīga, lai perspektīvā izaugtu labs darbinieks.»
I.Lejiņa arī atspēko to, ka pārsvarā uzņēmēji darbā vēlas pieņemt savus vai draugu, paziņu bērnus. «Protams, ir arī šādi gadījumi, taču arī tie ir tikai apsveicami. Tomēr kopumā uzņēmēji vienkārši piedāvā vietas, ko skolēni labprāt aizpilda. Arī bērni jau laicīgi – pavasarī –, uzzinot, ka viens vai otrs darba devējs pieteicies šai valsts programmai, paši devās pie uzņēmējiem, piedāvājot savu kandidatūru, tāpēc bieži veidojās situācija, ka, vasarai sākoties, vakances pie konkrētā uzņēmēja jau nokomplektētas. Tie uzņēmēji, kuriem jau iepriekšējos gados bija izveidojusies laba sadarbība ar kādu no skolēniem, arī šogad viņus iesaista darbos. Jāatzīst arī, ka uzņēmēji labprātāk grib nodarbināt jau pilngadīgus jauniešus, lai gan programmā var iesaistīties no 15 līdz 20 gadiem.»
Jelgavā līdztekus labi zināmiem uzņēmumiem, kas jau vairākus gadus nodarbina skolēnus, piemēram, «Jelgavas tipogrāfija», «Mītavas Elektra», «Jelgavas dzirnavas», iesaistījušies arī virkne jaunu uzņēmumu – pirmo gadu ēdināšanas uzņēmumā «Silva» vasarā darbs tiek nodrošināts 18 bērniem, pirmo reizi skolēnus nodarbina arī kosmētikas ražotājs «Kivvi cosmetics», kāds neliels grāmatvedības uzņēmums darbā pieņēmis pašu bērnu, lai izmēģinātu programmas efektivitāti un nākamgad, iespējams, palielinātu piedāvāto darbavietu skaitu.
NVA nepiekrīt apgalvojumam, ka visvairāk darbavietu skolēniem tiek piedāvāts tirdzniecībā – Jelgavā šovasar, piemēram, lielveikals «Rimi» skolēniem darba iespējas nesniedz, bet «Maxima» piedāvā 12 darbavietas. Vēl viens pārtikas veikals, kur šovasar pilsētā nodarbina skolēnus, ir veikals «Top» Tērvetes ielā.
Programma paredz arī vērtēšanas kārtību tiem uzņēmumiem, kuri piesakās skolēnu nodarbināšanai, un I.Lejiņa uzsver, ka galvenais nosacījums ir, lai uzņēmumam nebūtu nodokļu parādu, kas lielāki par 50 eiro. «Pēc tam jau jāapzinās: ja uzņēmējs atbilst arī citiem kritērijiem, tad priekšroka ir tam, kurš pirmais pieteicies. Tieši tāpēc šogad izveidojās situācija, ka tiem, kas pieteicās jau vasarā, finansējuma vairs nepietika.»
Kā paši Jelgavas uzņēmēji vērtē programmu un cik apmierināti ir ar skolēnu iesaistīšanu darbā?
«Tas ir reāls valsts atbalsts jaunajiem uzņēmējiem»
Dace Bondare, «Kivvi Cosmetics» tirgvedības vadītāja:
«Mēs šajā programmā iesaistāmies pirmo gadu, un varu teikt, ka esam ļoti apmierināti. Pat vēl vairāk – uzskatu, ka šī programma ir reāls valsts atbalsts jaunajiem uzņēmējiem, jo finansējums skolēnu nodarbinātībai, kas ir puse no minimālās algas, uzņēmējam ir būtisks ieguvums. Nav tā, ka bērni pie mums tikai putekļus slauka. Viņi ir iesaistīti ražošanas procesā: sver produkciju, uz iepakojuma līmē uzlīmes, strādā noliktavā – tātad reāls darbaspēks. Jau martā izdzirdēju par šo programmu, un pieteicāmies. Kāpēc pirmo gadu? Varbūt tāpēc, ka uzņēmumā esmu jauns darbinieks un tā bija mana iniciatīva, bet varbūt arī tāpēc, ka līdz šim NVA par maz reklamēja šo iespēju. Mans ieteikums būtu NVA vēl aktīvāk uzrunāt uzņēmējus – viens no variantiem būtu jau agrā pavasarī izsūtīt uzņēmējiem informāciju elektroniski. Pretējā gadījumā šo iespēju var palaist garām. Pati, par laimi, patiešām nejauši pavasarī uzdūros reklāmai internetā.
Taču vienlaikus es varu teikt tikai to pozitīvāko par NVA Jelgavas filiāles darbiniekiem, kas katram uzņēmējam, kurš gatavs iesaistīties šajā pasākumā, ir ļoti pretimnākoši. Mēs izjutām NVA ieinteresētību – viņi labprāt konsultēja un atbalstīja mūs dokumentu sagatavošanā, tāpēc nevaru teikt, ka birokrātijas process būtu grūts.
Tā kā pirmā pieredze ir tiešām pozitīva, nav šaubu, ka arī nākamgad iesaistīsimies šajā programmā. Kā jau ražotājam, kāpinot jaudas, iespējams, nodarbināto skolēnu skaits arī varētu augt – šogad nodarbinām četrus jauniešus vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Skatoties perspektīvā, nebūtu slikti, ja šāda aktivitāte tiktu piedāvāta ne tikai vasaras brīvlaikā. Tā kā programma ir jauniešiem no 15 līdz 20 gadiem, pieļauju, ka liela daļa no viņiem labprāt darbā iesaistītos arī skolas laikā – kaut vai dažas stundas nedēļā, bet arī tas mums kā uzņēmējam būtu atbalsts, savukārt skolēnam – iespēja.»
«Iesaku to izmēģināt arī citiem pilsētas privātajiem bērnudārziem»
Brigita Buividaite, SIA «Mītavas Elektra» valdes priekšsēdētāja:
«Mēs kā Jelgavas uzņēmums šo programmu tiešām vairāk uztveram kā sociālu projektu, kas dod iespēju iegūt darba pieredzi jauniešiem, jo arī paši sava uzņēmuma privātajā bērnudārzā «Varavīksne» mazajiem jau no agra vecuma mācām praktisku darbu – lai baltrocīši neizaug. Un to, ka darba tikuma šodien bērniem trūkst, mēs ļoti izjūtam – tas ģimenē nav ieaudzināts. Šo gadu laikā ir mums bijuši gadījumi, ka skolēns pie mums strādā, bet vecmāmiņa sēž aiz žoga un vēro, vai tikai bērns nepārstrādāsies; cita bērna tēvs pēc pāris aizrādījumiem skolēnam par nepareizu rīcību tūlīt skries pie vadītāja un teiks: «Jūs te manu bērnu nekomandēsiet!» Vēl kāds apvainosies, ka es darba stundās neieskaitīšu laiku, ko viņš pavada, sēžot uz riteņa vai smēķējot. Bet tieši tur jau mēs izjūtam to sociālo atbildību – iemācīt jaunietim darba tikumu. Ne jau man žēl samaksāt par to brīdi, ko viņš nosēdējis, bet tā jau strādāšanu un atbildību cilvēkam nevar iemācīt. Mums valsts ar katru minimālās algas paaugstināšanas reizi darbiniekus vēl tālāk atsēdina uz slinkuma sola – mazāk par minimālo algu maksāt nedrīkst, tātad minimālā alga man pienākas par to vien, ka esmu atnācis uz darbu – lūk, tā domā daļa cilvēku.
Vienlaikus, protams, ja vien uzņēmuma darbinieki ir gatavi ieguldīt savu laiku un darbu, šis projekts ir arī ieguvums uzņēmumam. Piemēram, vasarā, kad ir atvaļinājumu laiks, atbildīgs skolēns noteikti var ļoti atslogot darbu bērnudārzā, palīdzot pieskatīt un darboties ar bērniem. Tāpēc man nav izprotams, kāpēc tik maz privāto pilsētas bērnudārzu iesaistās šādā aktivitātē, vēl jo vairāk, ja ņem vērā ne to vieglāko finansiālo situāciju mūsu privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Mēs, piemēram, šovasar nodarbinām trīs bērnus.
Kaut arī mums savs darbs ir jāiegulda, es tomēr uzskatu, ka atalgojums skolēnam par paveikto ir adekvāts – ir taču jābūt labam stimulam, lai gribētos sevi apliecināt. Pati no savas jaunības atceros, cik svarīga bija tā vasarā nopelnītā nauda!»
«Nodarbinām tos skolēnus, kuri sevi pierādīja pagājušajā vasarā»
Ingūna Pikša, «MNL» finanšu direktore:
«Pie mums divi jaunieši strādā par pārdevēja palīgiem – viņu darbs ir izkārtot preci, uzturēt savu noteikto sektoru kārtībā, kā arī pie iespējas kaut ko pārdot. Mums ir jau pagājušā gada pieredze šajā programmā – pērn tā bija pozitīva, tādēļ šogad labprāt bijām gatavi nodarbināt tos pašus bērnus, jo viņi sevi labi apliecināja. Tādējādi sanāk, ka mēs vienkārši turpinām sadarbību, kas labi aizsākusies.
Kā uzņēmēja es neredzu nekādus šķēršļus, kas varētu kādam kavēt iespēju iesaistīties šajā programmā. Jā, varbūt pirmajā gadā, kad viss ir jauns, zināmas dokumentu lietas nokārtot šķiet grūtāk, bet patiesībā NVA ir tik ļoti pretimnākoša, ka palīdzēs atrisināt jebkuru neskaidrību. Un jāatzīst, ka birokrātija nemaz nav tik liela. Otrajā gadā jau viss ir zināms un formalitātes ilgu laiku neprasa.
Lai gan mūsu uzņēmumā 70 procenti darbinieku ir stabili un nemainīgi, arī uz šo brīdi vakanču mūsu uzņēmumā nav, bet atvaļinājumu laikā jaunieši mums tomēr ir labs palīgs. Ja valsts šādu iespēju piedāvā, kāpēc to neizmantot?! Taču citās nozarēs, pieļauju, uzņēmēji jau izjūt darbaspēka trūkumu, ar ko, iespējams, arī var skaidrot to, ka darba devēji šogad ir gatavi piedāvāt vairāk darbavietu skolēniem. Lai gan nenoliegšu – personīgi man šķiet, ka šogad NVA daudz aktīvāk reklamēja piedāvāto iespēju, un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji šogad ir atsaucīgāki.»
Foto: Austris Auziņš
4.4 °C,
1.4 m/s,
91.6 % 
4.4 °C,
1.4 m/s,
91.6 %