Ekonomika

Šodien Zemgales Olimpiskajā centrā (ZOC) atklātas Zemgales Uzņēmēju dienas – gan šodien, gan rīt jelgavnieki aicināti iepazīt ap 200 uzņēmumu ražoto produkciju un piedāvātos pakalpojumus.

Atklājot Uzņēmēju dienas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzsvēra, ka šī
diena ir svētki, kad uzņēmēji var parādīt sava darba augļus jeb «ko
ražojam un piedāvājam saviem pircējiem». Atklāšanā piedalījās arī
satiksmes ministrs Uldis Augulis un Jelgavas mērs Andris
Rāviņš.

Divas dienas ZOC ir iespēja novērtēt ne tikai lielāku un mazāku
Zemgales uzņēmumu piedāvājumu, bet arī iepazīt skolēnu mācību
firmas, kas arī prezentē savus ražojumus, tāpat rīt gaidāma plaša
kultūras programma visas dienas garumā.

Izstādē pārstāvēti tādi lielie Jelgavas uzņēmumi kā «Evopipes»,
«Fortum», «Universāls LTD», «PET Baltija» un citi.

«Lūk, šis ir materiāls, ko izmanto automobiļu sēdekļu
pildīšanai, un tas ir iegūts no mūsu pārstrādātajām plastmasas
pudelēm. Cilvēki reizēm neaizdomājas, kā vēl var izmantot
izlietotos plastmasas iepakojumus. Mēs pārstrādājam ne tikai pašas
pudeles, bet arī to korķīšus un pat etiķetes, un katrs veido savu
izejmateriālu, lai taptu jauns produkts, – tieši atkritumu
šķirošanas nozīmīgumu gribam vēlreiz uzsvērt,» saka «Eco Baltia»
grupas, kurā ietilpst arī Jelgavas uzņēmums «PET Baltija»,
personāla vadītāja Jolanta Jansone.

Šogad izstādē zem vienota nosaukuma «Zemgales koka parks»
apvienojušies vairāki Jelgavas un apkārtnes kokapstrādes uzņēmumi –
sākot ar tādiem lieliem uzņēmumiem kā «Cross Timber Systems» un
«Zemgales tehnoloģiskais centrs», kuru specifika ir koka māju
būvniecība, līdz maziem un jauniem uzņēmumiem, piemēram, «Ervimar»,
«Eco Pack» un citiem.

«Pagājušajā gadā izstādē piedalījāmies pirmo reizi – dalījām
savus bukletiņus, bet jau ātri vien sapratām, ka tas nestrādā,
tāpēc šoreiz esam izstādē jau ar savu ražoto produkciju – finiera
mēbelēm. Cilvēkiem tomēr labāk patīk aptaustīt, sajust klātienē.
Šoreiz atvedām līdzi kumodi un plauktu skapi, lai būtu lielāks
priekšstats, ko mēs spējam,» saka kokapstrādes uzņēmuma «Ervimar»
valdes loceklis Ervins Kovaļevskis. «Koks ir mana un kolēģa
aizraušanās, sirdsdarbs – tas nav mūsu pamatdarbs, bet no kaut kā
jau viss vienmēr sākas, un iespējams, ka arī šis ir labs sākums
tam, lai uzņēmums kļūtu ne tikai kā papildu nodarbošanās.»

Izstādē plaši pārstāvētas arī izglītības iestādes. Piemēram,
Amatu vidusskola un Jelgavas tehnikums ne tikai reklamē
specialitātes, ko var apgūt katrā no profesionālajām skolām, bet
arī aktīvi sevi prezentē. Tā Jelgavas tehnikuma pasniedzēji
radījuši pirmo koka velosipēdu pieaugušajiem. «90 kilogramus smags
cilvēks ar to droši var braukt,» saka Jelgavas tehnikuma direktores
vietnieks Uldis Sokolovs, piebilstot, ka iepriekš šādi velosipēdi
nav manīti ne Latvijā, ne Baltijā. «Ar kaut ko jau cilvēku uzmanība
ir jāpiesaista. Šis ir pirmais, bet taps vēl – šobrīd jau koka
velosipēdus rada arī mūsu audzēkņi, un plašāku publiku ar tiem
mēģināsim pārsteigt Jelgavas pilsētas svētku gājiena laikā,» atklāj
U.Sokolovs. Savukārt Amatu vidusskola abas dienas piedāvā modes
skati, turpat top frizūras un grims, bet konditori un pavāri
izstādes āra zonā apmeklētājiem piedāvā degustēt pašu ceptas
pankūkas, burgerus un maizītes.

Jau otro gadu Zemgales Uzņēmēju dienās notika arī Latvijas
novadu tautastērpu skate, kas uzsākta, tuvojoties Latvijas valsts
simtgadei. Vienlaikus tam šogad Uzņēmēju dienās apskatāma arī
jelgavnieces Ilzes Strēles fotoizstāde «Mans tautastērps». Viņa
veido grāmatu, kurā iecerējusi iekļaut simts modeļus – reālus
cilvēkus savos tautastērpos, un izstādē apskatāma daļa no grāmatai
domātajām fotogrāfijām. «Tautas tērpā nevar būt nekā nepareiza –
senos laikos nebija divu vienādu tautastērpu: ja dzija nokrāsojās
šādi, tad šādi arī sanāca brunči, kuros sievietes rotājās.
Manuprāt, svarīgākais nav tautastērpa autentiskums, bet gan tas, kā
mēs katra izjūtam savu tautastērpu,» spriež I.Brice.

Savukārt Jelgavas uzņēmuma «Austras raksti» finanšu vadītājs
Edgars Mālkalns atzīst, ka uzņēmuma specifika ir radīt tieši
autentiskus latviešu tautastērpus. «Esam salīdzinoši jauns uzņēmums
– darbu sākām 2015. gadā, un jelgavnieki pagaidām par mums var
uzzināt sociālajos tīklos vai dažādos tirdziņus, kur piedāvājam
savu produkciju. Patiesībā mēs esam gatavi radīt autentisku jebkura
novada latviešu tautastērpu – viss atkarīgs no pasūtītāja vēlmēm,»
saka E.Mālkalns. Viņš atklāj, ka tautastērpa izmaksas gan nav mazas
– tās var būt no 500 līdz 1000 eiro. «Viss atkarīgs no tērpa
greznuma: kādam tās ir dārgas rotas, bet citam – smalki izšuvumi,
kas būtiski paaugstina tautastērpa izmaksas.» Vienlaikus izstādē
uzņēmums arī cer atrast sadarbības partnerus. «Jau jūtam, ka
pasūtījumu ir vairāk nekā mūsu darbaroku, tāpēc esam gatavi
sadarbībai ar izšuvējiem, audējiem, šuvējām.»

Šodien Uzņēmēju dienas apmeklētājus gaida līdz pulksten 18, bet
izstāde būs atvērta no pulksten 10 līdz 17.

Foto: Austris Auziņš