«Lai kaut ko radītu, ir svarīgi domāt par produkta pievienoto vērtību, kas sevī ietver četras lietas. Amatniecisko vērtību, kas ir katra produkta centrā, tam seko dizains, zīmols un stāsts par produktu, kurā fotogrāfijai ir ļoti liela nozīme. Iedomājieties, ja jums nav pasē bildes, jūs taču ne izlaidīs, ne ielaidīs valstī,» šodien konferencē «Dizaina dialogs» LLU Tehniskajā fakultātē uzsvēra Jelgavas uzņēmējs, uzņēmuma «Nakts mēbeles» īpašnieks Juris Griķis.
Jau otro reizi LLU Tehniskajā fakultātē aizvadīta konference «Dizaina dialogs» bakalaura studiju programmas «Dizains un amatniecība» topošajiem dizaineriem un citiem interesentiem. Konferences dalībniekiem bija iespēja uzklausīt septiņu uzņēmēju, kuri ražo mēbeles, apģērbu un vannas, pieredzi uzņēmējdarbībā, zīmola attīstībā un sadarbībā ar dizaineriem.
Savā pieredzē dalījās arī jelgavnieks, uzņēmējs J.Griķis, kurš atklāja savu skatījumu uz to, ko ietver vārds zīmols, salīdzinot to ar sīpolu, kuram ir vairākas kārtas. Jāpiebilst, ka viņa uzņēmums šobrīd tirgū pazīstams ar trim zīmoliem – «Pils matrači», «Nakts mēbeles» un «Heavens» starptautiskajā tirgū. «Ja produktam nav amatnieciskās vērtības, bez tā nekas nebūs. Tālāk nāk dizains – kā tas izskatīsies un funkcionēs,» atzīst J.Griķis, piebilstot, ka trešā pamatvērtība ir vārds jeb zīmols. «Pirms 30 gadiem Latvijas tirgū iegājām ar zīmolu «Pils matrači», ļoti labi aizgāja, taču ārpus Latvijas ar šo zīmolu atsitāmies. Piemēram, Somijā vārds pils asociējas ar alu. Neloģiski – alus matrači. Sadarbības partneri teica: «Maini, un ātri!». Sapratām, ka īsti izvēles nav, ja gribam eksportēt, tāpēc pārsaucām un starptautisko tirgu iekarojam ar nosaukumu «Heavens»,» stāsta J.Griķis, norādot: lai preci pārdotu, ļoti svarīgi ir arī izstāstīt tās stāstu, skaisti to parādīt. «Savas pirmās gultas mēs bildējām pie balti nokrāsotas ķieģeļu sienas zem klajas debess, bet, saprotot to, cik vizuālajam materiālam liela nozīme, izveidojām speciālu fotostudiju,» klātesošajiem atklāja uzņēmējs, piebilstot, ka viņa uzņēmumā pieci cilvēki strādā pie tā, lai iznāktu skaits produkts un lai to pasniegtu pircējam.
Personīgo pieredzi par uzņēmējdarbību un sadarbību ar dizaineriem atklāja Latvijas uzņēmuma «PAA», kas izgatavo vannas, izlietnes, vannas istabas mēbeles un citus interjera elementus, radītājs Pēteris Treicis. Viņa uzņēmums «PAA» pastāv jau 25 gadus un pagājušajā gadā saražoja 4000 vannu, 12 tūkstošus izlietņu un vēl citus produktus, kas tiek eksportēti uz 16 pasaules valstīm. «Ir trīs ceļi, kā sākt uzņēmējdarbību. Pirmais – piesaistīt investoru, otrais – ar profesionalitāti, piemēram, esmu labs pavārs, veru vaļā kafejnīcu, vai trešais – diletanta ceļš, kurā tu neko par šo jomu nezini, bet tici savai idejai, esi gatavs mācīties un strādāt. Tieši šis ir mans izvēlētais ceļš. Uzskatu, ka tieši nezināšana ir milzīgs spēks, lai virzītos uz priekšu, sasniegtu augstākus mērķus. Interese par to, ko tu dari, ir svarīgāka par profesionālajām zināšanām,» uzskata P.Treicis, norādot, ka viņa vadītais uzņēmums ir tipisks veco laiku uzņēmums, kurš pats ražo, veido dizainu un ar savu zīmolu arī preci pārdod. Viņa uzņēmumam bijuši vairāki sadarbības modeļi ar dizaineriem. Viens no tiem – dizainers strādājis štatā, taču tam esot vairāki mīnusi. «Iedomājieties! Atnāk ražošanas vadītājs un saka, ka dizainera izdomāto ir grūti tehniski realizēt. Dizainers bez stingra mugurkaula arī to tā pieņems, un viņa ideja netiks realizēta. Atzīsim, ka dizainera teikšana nav tik liela, kā ražošanas vadītājam,» atzīst uzņēmējs, piebilstot, ka šobrīd izvēlējušies piesaistīt māksliniecisko konsultantu uz projektiem. «Ražoju vannas jau 25 gadus, un ir radies zināms priekšstats, taču pazudusi oža uz svaigumu, pietrūkst ticības sev, un tu sāc šaubīties. Šajā gadījumā glābiņš ir mākslinieciskais konsultants,» atzīst P.Treicis, uzsverot, ka, radot kaut ko jaunu, svarīgākā ir ticība sev, pārliecība saviem spēkiem. Iedrošinot topošos dizainerus, viņš norādīja, ka šobrīd dizains sevī neietver tikai vizuālo eleganci, bet svarīga ir arī funkcionalitāte, tehnoloģija un ražošanas process, kā arī uzņēmēja atbildība pret to, ko viņš dara.
Jāpiebilst, ka LLU jau trīs gadus tiek piedāvāta bakalaura studiju programma «Dizains un amatniecība», kurā iespējams iegūt tekstila dizainera vai mēbeļu un metāla dizainera diplomu. Šobrīd 1., 2. un 3. kursā šo profesiju apgūst vairāk nekā 60 studentu, un pirmais dizaineru izlaidums LLU gaidāms nākamgad. LLU Tehniskās fakultātes prodekāne Zane Beitere-Šeļegovska norāda, ka katram studentam studiju noslēgumā no A līdz Z ir jārada savs unikāls produkts, ko varētu palaist tirgū, tieši tālab šādas konferences ir ļoti nozīmīgas pieredzes apmaiņai. LLU saka paldies uzņēmējiem, kuri atsaucās uzaicinājumam un dalījās savā pieredzē, iedrošinot studentus.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»