«Uzņēmējs ir cilvēks, kurš izdomā, ko darīt, un panāk, lai citi to izdara,» tā stāstu par sevi un saviem uzņēmumiem Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēniem iesāka šīs skolas absolvents uzņēmējs Roberts Dlohi.
Kopā ar Robertu šonedēļ Jelgavas Valsts ģimnāzijā viesojās viņa biznesa partneris un arī šīs skolas absolvents Māris Avotiņš. R.Dlohi pieder iekārtu ražošanas rūpnīcā, M.Avotiņam – koka māju būvkompānija, bet abu kopīgais bērns ir masīvkoka paneļu ražotne Jelgavā. Pie idejas par kopīgu biznesu vīri nonākuši apmēram pirms gadiem četriem Jelgavas pils ballē sarunājoties, kamēr abu bērni fotografējās. «Uz mūsu gadījumu un uzņēmējdarbību vispār var attiecināt maestro Raimonda Paula teicienu: ja gribi kaut ko izdarīt, kaut kas ir jādara,» tā R.Dlohi. Rūpnīcas izveide viņiem izmaksāja apmēram desmit miljonus eiro, un jau pagājušā gada jūnijā tika aizvesta pirmā māja uz Amsterdamu, vēlāk – vēl viena māja uz Somiju un drīzumā uz Somiju dosies vēl divas mājas.
Uzņēmēji uzskata, ka nav tādu zināšanu, kas nenoderētu uzņēmējdarbībā, tāpēc viss, kas tiek mācīts skolā, augstskolās, citur, jāņem pretī. «Ja students saka, ka augstskolā viņam neko neiemāca, tad man gribas atbildēt, ka viņš ir muļķis, ja pasniedzēju stāstītā četru piecu gadu laikā nav paņēmis neko sev,» nesaudzīgs uzskatos ir M.Avotiņš, pēc profesijas būvnieks, mācījies LLU. Roberts turpina: «Ja tu kaut ko neredzi, nenozīmē, ka tas neeksistē.» Arī viņi, veidojot masīvkoka paneļu rūpnīcu, nezināja, ka pašiem paneļi būs klientiem arī jāpiegādā un mājas jāsamontē.
R.Dlohi uzsver, ka uzņēmējdarbība ir privilēģija: uzņemties atbildību, atbildēt par citiem, iekulties lielās ziepēs, risināt dažādas problēmas. Tas, protams, arī kaut ko maksā – lielus priekus un lielus kreņķus, negulētas naktis un sirds operācijas. «Bet tā ir katra paša izvēle, turklāt nepareizu lēmumu nav – ir mūsu lēmumi,» tā R.Dlohi.
Masīvkoka paneļu rūpnīca «Cross Timber Systems» atrodas «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā Aviācijas ielā 18. Tā aizņem 8000 kvadrātmetrus. Tajā strādā pieci operatori, un visiem ir augstākā izglītība. «Mūsu rūpnīcā cilvēki bez augstākās izglītības strādāt nevar,» norāda R.Dlohi, skaidrojot, ka viņiem vajadzīgi darbinieki, kas saprot koku un mašīnas, jūt mašīnu un koka mijiedarbību, prot apkopt mašīnu. M.Avotiņš uzsver, ka augstu vērtē aroda meistarus, kuri profesijas pamatus apguvuši profesionālās izglītības iestādē, jo ne vienmēr inženieri zina, kā panākt rezultātu, tāpēc ir svarīgi, ka var pakonsultēties ar meistariem, kuri to dara.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece Marita Asarīte norāda, ka mēģina uz skolu aicināt absolventus, kuri ir kaut ko sasnieguši un varētu iedvesmot skolēnus. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv novēroja, ka pēc sarunas, kas beidzās līdz ar zvanu no stundas, ne visi jaunieši devās ārā no zāles – pieci seši puiši vēl turpināja diskusiju ar pieredzējušajiem uzņēmējiem. Viņu vidū bija arī jaunieši, kuri izveidojuši skolēnu mācību uzņēmumu un izgatavo lenti hokeja nūjām.
Foto: Raitis Supe un no JV arhīva
4 °C,
3 m/s,
94.3 % 
4 °C,
3 m/s,
94.3 %