«Bērnu un skolēnu ēdināšana neapšaubāmi ir ļoti nozīmīga, jo viņi izglītības iestādē pavada lielāko dienas daļu. Mācību process ir sarežģīts, turklāt nereti pēc stundām skolā bērniem vēl jāpagūst apmeklēt interešu izglītības nodarbības,» Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, akcentējot skolēna garo un saspringto darba dienu, uzsver sabalansēta, pilnvērtīga un sātīga uztura nozīmi.
Sintija Čepanone
G.Auza vērtē, ka pašlaik ne Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs, ne skolās būtisku problēmu ēdināšanas jomā nav. «Protams, vienmēr jau var gribēt labāk,» viņa nosaka, taču piebilst, ka speciālisti rūpīgi seko tam, lai mācību iestādēs maltīte būtu silta un pilnvērtīga. Turklāt ikviena skolēnu vai viņu vecāku pretenzija tiek pārbaudīta un nebūšanas, ja tādas atklājušās, sadarbībā ar uzņēmēju, kas nodrošina ēdināšanu, un izglītības iestādes medicīnas darbinieku novērstas.
Par pilnvērtīgu uzturu jārunā jau ģimenē Teju visās skolās audzēkņiem tiek nodrošināta iespēja ne tikai ēdnīcā paēst pusdienas – gan zupu, gan otro ēdienu, gan saldo –, bet arī bufetē iegādāties uzkodas, piemēram, salātus, smalkmaizītes, kafiju. Par laimi, pirms apmēram diviem gadiem izdevās panākt aizliegumu izglītības iestādēs tirgot neveselīgu pārtiku un dzērienus, piemēram, čipsus, krāsainās limonādes, tostarp kokakolu, tādējādi skolēni daudz vairāk spiesti domāt par veselīgu uzturu vismaz izglītības iestādē. «Žēl, ka visās mūsu skolās neizdevās ieviest piena programmu, taču mēs tomēr ceram, ka ar nākamo mācību gadu to izdosies atjaunot,» G.Auza uzskata, ka svarīgi būtu bērniem, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, piedāvāt ne tikai pienu, bet arī citus piena produktus, piemēram, jogurtu. Viņa norāda, ka problēmas ar piena programmas realizēšanu radās pērn, kad Eiropas finansējums pie ražotāja nonāca ar trīs četru mēnešu kavēšanos un ražotājs vairs nebija gatavs uz skolu vest pienu teju par velti, uzreiz neatgūstot naudu, un līgumi tika lauzti. G.Auza norāda: kaut arī vēl aizvien netrūkst jauniešu, kuri pareizai ēšanai nepiešķir vajadzīgo uzmanību, liela daļa tomēr apzinās, ka vismaz reizi dienā jāpaēd siltas pusdienas. «Skolā mēs ļoti labi redzam to, kādi ēšanas paradumi ir ģimenē. Dažkārt nākas atskārst, ka bērnam nav izpratnes par to, kas ir pilnvērtīgs uzturs,» G.Auza arī piebilst, ka šajā ziņā ne bez vainas ir sabiedrībā kultivētais uzskats par skaistuma etalonu, kas īpaši meitenēm porcijas apmēru mudina būtiski samazināt vai arī, vēl ļaunāk, no ēšanas atteikties vispār. Tieši tādēļ par veselīgu uzturu jārunā arī ģimenē.
Silts un tikko gatavots ēdiens Gada sākumā Jelgavas Izglītības pārvalde no četrām firmām, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus visās astoņās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, saņēma iesniegumus par ēdināšanas maksas paaugstināšanu bērnudārzos. Uzņēmēji tajos akcentēja, ka par 1,35 latiem vairs nespēj nodrošināt pilnvērtīgu un sabalansētu bērnu ēdināšanu trīs reizes dienā. «Izvērtējot visus aspektus – gan energoresursu un pārtikas produktu cenu kāpumu, gan minimālās algas palielinājumu un citus –, maksu nācās paaugstināt,» teic G.Auza. Viņa norāda, ka par visām trim ēdienreizēm – brokastīm, pusdienām un launagu – bērnudārzā maksā vecāki. Kopš 1. aprīļa bērniem līdz trīs gadu vecumam pirmsskolas izglītības iestādē ēdināšana maksā 1,35 lati dienā, savukārt no trīs līdz skolas vecumam – 1,60. Un par šo summu jāspēj nodrošināt pilnvērtīgs uzturs, tostarp augļus, dārzeņus, piena produktus, lai bērns uzņemtu nepieciešamās kalorijas. G.Auza bilst, ka mūsu pilsētā nav paredzēts pāriet uz centralizēto ēdiena sagatavošanu, kā tas ir vairākās citās pašvaldībās – viņasprāt, tas ir viens no risinājumiem, taču nebūt ne labākais. Tiesa gan – centralizētā ēdiena sagatavošana maltīti ļautu pagatavot ekonomiskāk, jo moderni aprīkot vienu virtuvi ir lētāk nekā vairākas katrā bērnudārzā, turklāt arī produktu iegādes cenas atkarīgas no iepirkto produktu daudzuma. Piemēram, Dobeles pašvaldība uzskata, ka, pārejot uz centralizēto ēdiena sagatavošanu, vairāk tiks taupīti energoresursi, arī apkalpojošā personāla skaitu tādējādi varētu samazināt. «Taču tas nozīmētu, ka ēdiens būtu jāizvadā pa visām pirmsskolas izglītības iestādēm. Mums ir būtiski, ka tas tiek gatavots izglītības iestādē, tādējādi vienmēr ir tikko pagatavots, silts,» uzsver G.Auza.
Skolā var paēst par latu Skolas ēdnīcā maksa par maltīti ir vidēji lats, taču tas atkarīgs no maksātspējas – prasmīgi kalkulējot, skolēns pilnvērtīgi var paēst arī par sešdesmit santīmiem, bet tiem, kam rocība atļauj, pusdienām tērēt var pat divus un vairāk latus. Taču būtiski ir tas, ka arī skolu ēdnīcās lielākoties ēdiens tiek gatavots uz vietas, nodrošinot iespēju vismaz reizi dienā paēst siltas pusdienas. Veiksmīgi izdevies atrisināt jautājumu trijās izglītības iestādēs, kurās savulaik ēdināšanu nodrošināja uzņēmums «Fazer», taču lielo izmaksu dēļ darbību Jelgavā pārtrauca. «Pašlaik mums visvairāk jārūpējas par Amatu vidusskolu, kuras audzēkņiem paēst jādodas uz tuvējām sabiedriskās ēdināšanas vietām vai jānotiesā līdzpaņemtā maltīte,» uz problēmu norāda G.Auza, gan akcentējot, ka to varētu atrisināt plānotās mācību virtuves izveide, kad ēdināšanu mācību procesā skolā varētu nodrošināt paši audzēkņi. Nav noslēpums, ka dažkārt nav viegli atrast uzņēmēju, kas būtu gatavs ēdināšanu nodrošināt skolā. Pirmkārt, pašvaldība neļauj nekontrolēti noteikt ēdiena cenas, otrkārt, apgrozījums izglītības iestāžu ēdnīcās nav tik liels, lai dotu ievērojamu peļņu, treškārt, skolēnu ēdināšana negarantē nepārtrauktus ieņēmumus visu gadu, jo bērniem ir vasaras brīvlaiks. Jāpiebilst, ka no uzņēmējiem šajā laikā netiek iekasēta maksa par virtuves telpu nomu. G.Auza bilst, ka ir iepazinusies ar Ministru Kabineta noteikumu projektu par to, ka 2008./2009. gadā pirmo klašu skolēnus paredzēts ēdināt par valsts budžeta līdzekļiem, vienam bērnam tērējot 80 santīmus. «Taču pagaidām tas ir tikai projekts,» uzsver Izglītības pārvaldes vadītāja.
Rindas – slodze ēdinātājiem un bērniem Runājot par būtiskākajiem trūkumiem skolēnu ēdināšanā, G.Auza min to, ka vairākās izglītības iestādēs nav pietiekami plašas telpas, kur bērniem paēst, turklāt tam atvēlēti divi starpbrīži, vidēji 30 minūšu gari. «Likumsakarīgi, ka tieši šajā laikā virtuves darbiniekiem ir ļoti liela slodze, jo pusdienās jāpagūst apkalpot vairākus simtus bērnu. Tas neērtības rada arī skolēniem, jo nereti nākas gaidīt rindā,» piekļuves jautājumus, kas būtu jārisina, ieskicē Izglītības pārvaldes vadītāja. Viņa pauž, ka līdz ar piebūves uzcelšanu šis jautājums pilnībā būs sakārtots 4. vidusskolā, jo mācību iestāde iegūs gan jaunu virtuvi, gan ēdamtelpu. Skolās ēdinātājiem nav jānodrošina brokastis, taču jau no rīta ikviens skolas ēdnīcā var iegādāties salātus, smalkmaizītes, augļus, sulas, taču, tuvojoties pusdienas laikam, nepieciešams arī siltais ēdiens. «Ēdienkarte izglītības iestādēm tiek apstiprināta desmit dienām, kā vienu no svarīgākajiem aspektiem izvirzot to, ka piedāvājumam jābūt mainīgam, ēdienam – pilnvērtīgam.» Ēdināšanas kvalitātes nodrošināšanā ļoti svarīga loma ir Skolas padomei, kurā darbojas aktīvi vecāki, skolotāji, skolēni, un skolas direktoram tā ir viens no pamatbalstiem, kas šo procesu var vadīt un kontrolēt. «Ēdināšanas jautājumu skolā nedrīkst atstāt pašplūsmā, tas nemitīgi prasa uzmanību, lai būtu sakārtots,» G.Auza rezumē, ka ar pašreizējo situāciju lielākoties visi ir apmierināti, taču vienmēr ir iespēja arī šajā jomā pilnveidoties.
2.3 °C,
3.2 m/s,
96.7 % 
2.3 °C,
3.2 m/s,
96.7 %