Nākamtrešdien, 4. februārī pulksten 13 Jelgavas pilī notiks Zemgales Plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centra un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) kopīgi rīkota diskusija «Studentu, zinātnieku un ražotāju sadarbībā – pamats dinamiskai attīstībai nākotnē».
www.jelgavasvestnesis.lv
LLU Preses daļas vadītājs Juris Kālis teic, ka LLU un tās institūti, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, kā arī Latvijas Valsts augļkopības institūts Zemgalē veido spēcīgu intelektuālo potenciālu, kas nākotnē būtiski var uzlabot konkurētspējīgas ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos reģionā. Lai to sasniegtu, Zemgales Plānošanas reģiona administrācija un LLU vadība uzskata, ka gaidāmajā diskusijā nepieciešams identificēt problēmas, kas vēl kavē dažādu pakāpju studentu iesaistīšanos komercializējamu zinātnisko darbu izstrādē sadarbībā ar vadošo nozaru ražošanas uzņēmumiem, kā arī izstrādāt priekšlikumus apzināto problēmu mazināšanai.
Tāpēc diskusijā bez universitātes un Plānošanas reģiona vadības aicināti piedalīties arī visu deviņu fakultāšu dekāni un gandrīz 10 nozaru asociāciju līderi, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.
Lai arī Zemgales lielākajā pilsētā Jelgavā ir visvairāk inovatīvo uzņēmumu reģionā un atsevišķās pētnieciskajās laboratorijās radītas jaunas tehnoloģijas un produkti, reģionā un valstī kopumā jaušams, ka tik vajadzīgā saikne starp pētniekiem un uzņēmējiem nedarbojas pietiekami efektīvi, jo daudzi uzņēmēji patlaban vairāk spiesti domāt par izdzīvošanu, nevis jaunu produktu veidošanu, par traucēkli visbiežāk minot naudas un ideju trūkumu, kā arī grūtības klientu atrašanā jauniem produktiem. Taču uzņēmumos un augstskolās pastāv vēl arī citas neatrisinātas problēmas.
Inženierzinātnes un ekonomiku studējošie jaunieši pēc bakalaura vai maģistra grāda saņemšanas pārsvarā izvēlas kļūt par darba ņēmējiem, nevis darba devējiem. Grūtības sagādā arī zinātniskā darba tēmas izvēle, kas visbiežāk nav saistīta ar reālo nepieciešamību ražošanā, bet to savukārt ietekmē piemērotu prakses vietu trūkums.
Savukārt 2006. gadā biznesā nodarbināto pētnieku un inženieru skaits Latvijā veidoja vien aptuveni 3,4%, kamēr Igaunijā – 4%, Lietuvā – 4,1%, Somijā – 6,7%.
Gaidāmā diskusija savā ziņā būs turpinājums pirms nedēļas universitātē notikušajai gadskārtējai mācību spēku metodiskajai konferencei, kurā ar mērķi palielināt LLU absolventu konkurētspēju vietējā darba tirgū, kā arī nodrošināt karjeras straujākas izaugsmes iespējas atbilstoši darba devēju prasībām, apkopoja līdzšinējo pieredzi studentu mācību prakšu organizēšanā un izvirzīja jaunus uzdevumus maģistrantūras darba pilnveidošanā. Bet minētajā diskusijā, izmantojot ražotāju un valsts institūciju amatpersonu klātbūtni, iecerēts konkretizēt iespējamo sadarbību starp studentiem, zinātniekiem un uzņēmējiem.
Turklāt minēto jautājumu aktualizēšana un problēmu risinājumu meklēšana var sekmēt reģiona jauniešu interesi studēt sev tuvākajā augstskolā, bet pamata studijas beigušajiem rast motivāciju turpināt mācības maģistrantūrā un doktorantūrā. Zīmīgi, ka jau tagad 39% no visiem LLU studentiem pārstāv Zemgali – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils rajonu.
6.2 °C,
2.4 m/s,
96.1 % 
6.2 °C,
2.4 m/s,
96.1 %