27 °C, 1.6 m/s, 77.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāUz pusi pieaudzis velosipēdu zādzību skaits
Uz pusi pieaudzis velosipēdu zādzību skaits
05/02/2019

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn Jelgavā uz pusi pieaudzis velosipēdu zādzību skaits – ja 2017. gadā policijā bija reģistrēta 51 zādzība, tad 2018. gadā – 77.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu
izpildītājs Romans Dikovs norāda, ka pagājušajā gadā 34 gadījumi
tika atklāti. Tas gan nenozīmē, ka visos šajos gadījumos izdevies
arī atgūt nozagto braucamrīku. Pērn atklāto zādzību skaits ir
apmēram tāds pats kā 2017. gadā – pagājušajā gadā policijai
izdevies atklāt 44 procentus no pastrādātajām zādzībām, bet 2017.
gadā tika atklāti 43 procenti zādzību.

Velosipēdu drošība un zādzību skaita
samazināšana ir viena no policijas aktivitātēm izstrādātā
prevencijas plāna kontekstā. Lai sasniegtu rezultātu, liels darbs
tiek ieguldīts tieši sabiedrības informēšanā. Lai pārbaudītu, cik
lielu uzmanību iedzīvotāji paši pievērš sava velosipēda drošībai,
rudenī policijas inspektori pilsētā veica drošības auditu,
vērtējot, cik droši atstāti velosipēdi publiskajā telpā. Pavisam
tika pārbaudīti 69 velosipēdi, no kuriem 22 atradās daudzdzīvokļu
nama kāpņutelpā, bet pārējie – pie mājām, velonovietnēs un citur.
«Audita laikā konstatējām, ka astoņos gadījumos velosipēds bija
pieslēgts nedroši – pie lietusūdens notekcaurules, ko var viegli
noraut un velosipēdu nozagt. 28 velosipēdi bija saslēgti ar viegli
uzlaužamu slēdzeni, kas vairāk ir skata pēc un savu funkciju īsti
nepilda. 18 velosipēdi bija saslēgti nedrošā veidā – pieslēdzot
velosipēdu tikai aiz riepas vai priekšējās dakšas. Pieredzējis
zaglis ātri var šo detaļu atvienot un slēdzeni noņemt,» reidu laikā
konstatēto rezumē Kārtības policijas nodaļas inspektore Iveta
Žirvīte-Šustika. Trīs no 69 velosipēdiem nebija pieslēgti vispār –
divi pie «VIVO centra» un viens pie Jelgavas poliklīnikas. «Visos
trīs gadījumos sagaidījām velosipēda īpašnieku, lai ar viņu
pārrunātu drošības jautājumus. Tipiski, ka visās šajās situācijās
velosipēda īpašnieks atrunājās, ka ieskrējis uz īsu brīdi, bet
zaglim pietiek pat ar 30 sekundēm,» uzsver I.Žirvīte-Šustika.
Pilsētā bijis arī gadījums, kad zaglis no attāluma noskatīja
velosipēdu, kas viņam šķita neieslēgts. Ejot garām, viņš to paķēra
un gribēja aizbraukt, bet izrādījās, ka velosipēds tomēr ir
pieslēgts. Zaglis riteni uzreiz atstājis un aizskrējis.

Policijā norāda, ka velosipēdu zagļi
aktivizējas gada siltajā laikā, kad ir vairāk velobraucēju.
Analizējot reģistrētu zādzību datus, var secināt, ka velosipēdi
tiek zagti visos diennakts laikos – kā vakarā un naktī, tā pa dienu
un no rīta. Biežāk tie ir atsevišķi novietoti velosipēdi –
velonovietnēs pie skolām vai dzelzceļa stacijām zādzības notiek
reti, jo tur ir vai videonovērošanas kameras, vai patrulē policijas
inspektori. Tomēr, lai pasargātu savu īpašumu no garnadžiem,
policija aicina ievērot drošības pasākumus, nevis paļauties uz
veiksmi.

Daži no ieteikumiem

  • Reģistrē velosipēdu CSDD datu bāzē un norādi
    tā atpazīšanas zīmes. Nofotografē velosipēdu.
  • Nekad neatstāj velosipēdu nepieslēgtu
    publiskajā telpā – pat ne uz īsu brīdi.
  • Netaupi uz slēdzeni – jo drošāka tā būs, jo
    lielāka iespēja, ka zaglis velosipēdam ies ar līkumu.
  • Ja pie kāda velosipēda mani aizdomīgu
    personu, pajautā, vai tas ir viņa velosipēds.
  • Neslēdz vairākus velosipēdus ar vienu
    slēdzeni.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»