Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Jelgavā šogad reģistrēti 13 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cilvēks cietis, šķērsojot ielu pa gājēju pāreju. Septiņi no cietušajiem bijuši gājēji, seši – velosipēdisti. Situācijas ir dažādas – bijuši gadījumi, kad gājēju pāreja nav regulējama, bet tāpat bijis, ka gājēju pāreja šķērsota, degot zaļajam gājēju luksofora signālam.

Valsts policijas pārstāve Diāna Purviņa portālam
www.jelgavasvestnesis.lv pastāstīja, ka seši no cietušajiem bijuši
nepilngadīgi (trīs gājēji un trīs – velosipēdisti). Visvairāk – pa
trīs šādiem negadījumiem – reģistrēti janvārī un augustā. Pieci
negadījumi notikuši pa dienu – laikā no pulksten 14 līdz 17. Tas
varētu sakrist ar laiku, kad no skolas mājās dodas bērni, bet tikai
divos no pieciem negadījumiem, kas fiksēti dienas vidū, cietušie ir
nepilngadīgi. Tāpat pieci negadījumi notikuši diennakts laikā no
pulksten 17 līdz 20. Šajā laikā varētu būt aktīvāka transporta
plūsma, jo daudzi dodas mājās no darba.

Kopumā šogad ceļu satiksmes negadījumos cietuši septiņi gājēji,
no kuriem viens (1939. gadā dzimusi sieviete) gājusi bojā. Cietušie
bijuši dažāda vecuma: 1964. gadā dzimusi sieviete (ievainota),
1999. gadā dzimis jaunietis, 2006. gadā dzimusi meitene
(ievainota), 1946. gadā dzimis vīrietis, 1980. gadā dzimusi
sieviete un 2008. gadā dzimis puika. Savukārt visi seši cietušie
velosipēdisti (1941. gadā dzimis vīrietis, 1999. gadā dzimusi
jauniete, 2003. gadā dzimusi meitene, 1967. gadā dzimis vīrietis,
1982. gadā dzimis vīrietis un 2008. gadā dzimis zēns) negadījumā
guvuši dažādus ievainojumus.

Interneta komentāros jau izskanējis, ka negadījumi saistīti ar
nesamērīgi īso zaļā gājēju luksofora signāla degšanu, bet jāuzsver,
ka avārijas situācijas bijušas gan uz regulējamām, gan
neregulējamām pārejām, kur luksoforu vispār nav. Pašvaldības
iestādes «Pilsētsaimniecība» speciāliste Dzidra Staša skaidro, ka
saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem luksofora zaļais signāls ar
cilvēka siluetu atļauj šķērsot brauktuvi. Laikā, kad zaļais cilvēka
siluets mirgo, gājējiem atļauts pabeigt brauktuves šķērsošanu,
bet uzsākt brauktuves šķērsošanu nav atļauts. Tieši tāpēc laika
atskaitē sekundes tiek rādītas  tikai zaļā signāla
laikam, un, kad signāls pārslēdzas uz zaļo mirgojošo signālu,
sekundes vairs netiek rādītas. «Luksoforu signālu projektēšanas
normatīvie dokumenti nosaka, ka  vidējais gājēju ātrums,
šķērsojot brauktuvi, jāparedz viens metrs sekundē. Jelgavā gājēju
kustības ātrums ir paredzēts ne lielāks kā 0,85 metri sekundē,»
norāda Dz.Staša, uzsverot: tas nozīmē, ka ielu var pagūt šķērsot,
arī ejot lēnāk. Jāpiebilst, ka Jelgavā, ja, novērojot 
transportu  un gājēju plūsmas, tiek konstatēts, ka kādā
no virzieniem ir apgrūtināta kustība, jautājums tiek
sagatavots un virzīts izskatīšanai Satiksmes kustības drošības
komisijā. 

Secinājums ir viens: arī, atrodoties uz gājēju pārejas, nevar
pieņemt kā normu, ka autovadītāji gājējus palaidīs, tāpēc vienmēr,
šķērsojot ielu (pa gājēju pāreju vai citā vietā), jāatceras –
skatiens pa kreisi, aizej līdz pusei, skatiens pa labi. Gada
tumšajā laikā tas ir jo īpaši svarīgi, jo ne visi gājēji un
velosipēdisti lieto atstarotājus un ir pietiekami pamanāmi
autovadītājiem.

Foto: no JV arhīva