Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

Kāda no Jelgavas bibliotēkām – Jelgavas Zinātniskā bibliotēka
(JZB), Miezītes bibliotēka, bibliotēka «Pārlielupe» un bērnu
bibliotēka «Zinītis» – ir pieejama katrā nedēļas dienā. Pagājušajā
gadā visās bibliotēkās kopā vidēji dienā bija ap 440 apmeklētāju.
Šī gada pirmais mēnesis liecina, ka apmeklētāju skaits augs.
Joprojām ir cilvēki, kas bez grāmatas nevar iztikt. Tāpat cilvēki
turpina mācīties un studēt.

Nāk arvien vairāk

Bibliotēkās reģistrē gan apmeklētāju, gan lasītāju skaitu.
Cilvēks, atnākot uz bibliotēku pirmo reizi mūžā vai kalendārajā
gadā, kļūst par lasītāju un arī par bibliotēkas apmeklētāju. Ja
viņš gada laikā uz bibliotēku aiziet desmit reizes, tad tie ir jau
desmit apmeklētāji.

Lasītāju skaits bibliotēkās palielinājās jau pagājušajā gadā,
un šī tendence joprojām turpinās. Pērn JZB reģistrēti teju 5000
lasītāji, bet šī gada janvārī vien jau 104 jauni, kas līdz šim JZB
nekad nav apmeklējuši.

Tas, ka bibliotēkas apmeklē tikai pensionāri, ir mīts. Kā
norāda JZB Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Vivita
Armanoviča, pērn vislielākās lasītāju grupas veidoja skolēni (1286)
un studenti (1184). Savukārt pensionāri pēc lasītāju skaita bija
tikai sestajā vietā – 327.

Lasītāju skaits aug arī citās Jelgavas bibliotēkās. Piemēram,
bibliotēkā «Pārlielupe» pērn reģistrēti 1596 lasītāji, kas ir par
228 vairāk nekā 2007. gadā. Savukārt Miezītes bibliotēkā pagājušajā
gadā reģistrēti 578 lasītāji. 

 Interesējas par personībām

Lielākā daļa apmeklētāju interesējas par jaunāko literatūru.
Nereti cilvēki ierodas bibliotēkā un pieprasa konkrētu grāmatu, par
kuru uzzinājuši no masu medijiem vai redzējuši veikalā.

Pēdējā laika tendences liecina, ka cilvēki vairāk lasa
biogrāfiskos romānus un grāmatas par slaveniem cilvēkiem – gan
mūziķiem un aktieriem, gan politiķiem. Piemēram, JZB šobrīd starp
pieprasītākajām grāmatām ir Laimas Muktupāvelas «Brālibrāli: balsu
burvji brāļi Kokari» par mūziķiem brāļiem Kokariem un Lindsijas
Hjūzas «Pēteris Pirmais: biogrāfija». Tāpat ir nemainīgi liela daļa
to lasītāju, kas priekšroku dod izklaides literatūrai –
bestselleriem, detektīviem, fantastikai. Klasiķu darbus vairāk gan
lasa skolēni, kuriem tā ir ieteicamā literatūra, bet ir arī daļa
interesentu, kuri vienu darbu izlasa gan latviešu, gan
oriģinālvalodā. Aktualitāti nav zaudējusi arī nozaru literatūra, ko
bibliotēkas apmeklētāji izmanto gan mācībām, gan pašizglītībai.
Pieprasītākās nozares ir psiholoģija, ētika, filosofija,
statistika, tiesības, politika, izglītība, vēsture, grāmatvedība,
mārketings un menedžments. No lasītavas grāmatām vislielākais
noiets ir dažādām enciklopēdijām un tūrisma ceļvežiem.

Lasa arī presi 

Līdzīgi ir arī ar preses izdevumiem. Cilvēki lasa gan
laikrakstus, gan izklaidējošus žurnālus, gan tematiskos žurnālus.
Ir lasītāju kategorija, kas katru dienu nāk uz bibliotēku un
izstudē jaunākos dienas laikrakstus, – tie pārsvarā ir bezdarbnieki
un pensionāri. Ir arī tādi cilvēki, kas labprāt ņem uz mājām
žurnālus, kaut tie nav paši jaunākie numuri. Pieprasīti ir žurnāli,
kuros pieejami praktiski padomi, piemēram, interjera žurnāls krievu
valodā «Ideji vaševo doma».

Grāmatas var arī pasūtīt

Ja bibliotēkā nav tās grāmatas, kas cilvēkam interesē, to var
pasūtīt. Ja tāda atrodas kādas citas Jelgavas bibliotēkas plauktā,
tad lasītājs to var saņemt savā bibliotēkā nedēļas laikā.
Bibliotēkas «Pārlielupe» vadītāja norāda, ka lasītāji šo iespēju
gadā izmanto 20 – 30 reizes. «Cilvēki ir ar mieru pagaidīt, jo
negrib staigāt pa citām bibliotēkām un meklēt konkrēto grāmatu,»
spriež V.Godmane. Viņa piebilst, ka bibliotēkām būtu jāizstrādā
vienots grāmatu pasūtīšanas un piegādes mehānisms, jo pašlaik tas
notiek tā: bibliotēku darbinieki reizi nedēļā satiekas JZB sapulcē
un samainās ar grāmatām.

Tomēr ne vienmēr iespējams dabūt grāmatu no citas bibliotēkas.
Piemēram, bibliotēkas «Pārlielupe» lasītāji prasa grāmatu, ko
ievērojuši grāmatnīcās, – Stefanijas Meieres romānu «Krēsla».
«Pārlielupē» šīs grāmatas nav, toties ir JZB, kur jau pēc tās ir
izveidojusies gara rinda. Tātad «Pārlielupes» apmeklētāji «Krēslu»
varēs izlasīt tikai tad, kad to būs izdarījuši visi rindā
gaidītāji.

Ja nepieciešama specifiska grāmata, to var pasūtīt no Latvijas
Nacionālās bibliotēkas, bet šis pakalpojums ir samērā dārgs –
jāmaksā par grāmatu piegādi pa pastu. Tā kā maksa ir atkarīga no
grāmatas svara, vienas grāmatas pasūtīšana izmaksā 5 – 7 latus. Šo
iespēju jelgavnieki gandrīz neizmanto.

 

Šogad pirks nozaru literatūru

Protams, šogad bibliotēkas nevarēs nopirkt tik daudz grāmatu
kā iepriekšējos gados – samazinot budžetu pašvaldības iestādēm,
samazināsies arī grāmatu iegādei atvēlētie līdzekļi, kā arī būtiski
pieaugušas grāmatu cenas. Katra bibliotēka, izvērtējot savu
krājumu, lems, kādas grāmatas un preses izdevumus iegādāties.

JZB iepirks dažādas grāmatas, jo katru nozari nepieciešams
papildināt, turklāt apmēram 70 – 80 procenti lasītāju interesējas
tieši par jaunākajām grāmatām. Tomēr, abonējot presi, no dažiem
izdevumiem nācās atteikties, bet citi pasūtīti no jauna. Kopumā
šogad JZB pasūta 111 preses izdevumus (no tiem 26 avīzes), bet pērn
to bija par 32 vairāk. 

Miezītes bibliotēkā šogad vairāk iegādāsies nozaru literatūru,
mazāk daiļliteratūru, jo to pagājušajā gadā iegādājušies diezgan
daudz. Toties no preses izdevumiem nebija jāatsakās – arī šogad
pasūtīti apmēram 30 dažādi žurnāli un avīzes.

Savukārt bibliotēkā «Pārlielupe» jauno grāmatu skaits
samazinājās jau 2008. gadā, kad ienācās par 500 grāmatām mazāk nekā
2007. gadā. Šogad fondu vajadzētu papildināt ar grāmatām
pirmsskolas vecuma bērniem un nozaru literatūru. Visvairāk
nepieciešamas enciklopēdijas un rokasgrāmatas par dažādām tēmām,
kas uzrakstītas vienkāršā valodā, īpaši par medicīnas jautājumiem –
par pirmās palīdzības sniegšanu, diētām, veselīgu dzīvesveidu,
dažādām slimībām.

Abonējot presi, ņemts vērā, lai preses izdevumi būtu
daudzveidīgi un, protams, visam pietiktu naudas. Šogad bibliotēka
«Pārlielupe» no dažām avīzēm («Neatkarīgā Rīta Avīze», «Telegraf»,
«Čas») atteikusies, bet to vietā pasūtījusi citas – «Vesti»,
«Novaja gazeta», «Subbota», «Argumenti i fakti». Klāt nākuši arī
daži žurnāli, piemēram, «Kapitāls», «Marta», «Dari Pats», «Ogoņok»,
«Ļubļu», «Čemodāns».

Grāmatas nezog

Ir divu veidu lasītāji. Apzinīgie, kas parāda uzietos grāmatas
bojājumus vai paši tos novērš, ja iespējams, lasot grāmatu ieliek
vāciņos un izmanto grāmatzīmi, nevis atloka lapu stūrus. Un
vienaldzīgie, kas uzskata: grāmata ir koplietošanas un ar to var
darīt, ko grib. Šie tad arī izgriež ilustrācijas, izplēš lapas,
pasvītro. Lai gan nav iespējams pateikt, kādu lasītāju ir vairāk,
bibliotēkas darbinieku novērojumi liecina, ka kopumā cilvēki pret
grāmatām izturas gana apzinīgi. Piemēram, Miezītes bibliotēkas
darbinieces nav novērojušas, ka cilvēki slikti izturētos pret
grāmatām vai izmantotu to, ka bibliotēkā nav ierīkoti elektroniskie
vārti, un grāmatas zagtu.

Tomēr ir tā sauktie kavētāji, kas paņemtās grāmatas laikus
neatnes atpakaļ. Bibliotekāru spēkos ir tikai apelēt pie viņu
sirdsapziņas, zvanot un sūtot atgādinājumus pa e-pastu. Lai gan
V.Armanoviča ar nožēlu norāda, ka pēc šiem atgādinājumiem grāmatas
atdod mazākā daļa kavētāju, viņa cer, ka cilvēki sapratīs –
bibliotēkas grāmatas vajag arī citiem. Šobrīd JZB ir vairāk nekā
1000 kavētāju.