Šodien Jelgavā tika iemūrēts lielākā Krievijas vagonbūves koncerna «Uralvagonzavod» rūpnīcas pamatakmens. «Tā būs modernākā vagonu rūpnīca Eiropā,» uzsver «Uralvagonzavod» ģenerāldirektors Oļegs Sijenko, piebilstot, ka ar vagoniem plānots apgādāt ne tikai Latviju un Krieviju, bet arī Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Moldovu un Vāciju.
Ilze Knusle-Jankevica
Pamatakmens iemūrēšanā piedalījās Latvijas prezidents Andris Bērziņš, Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs, «Uralvagonzavod» ģenerāldirektors O.Sijenko, Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš un «UVZ Baltija» valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Latvijas prezidents uzsvēra, ka jaunā rūpnīca palīdzēs Latvijai stiprināt valsts tranzītpozīcijas un jaunajai rūpnīcai novēlēja vismaz tikpat ilgu un vēl ilgāku mūžu nekā Jelgavas cukurfabrikai, kuras bijušajā teritorijā rūpnīca atradīsies, tikai ne ar tādām beigām. Jāpiebilst, ka kapsulā, kas, starp citu, tika izgatavota Jelgavā – «Latvijas keramikā» – tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, laikrakstu «Jelgavas Vēstnesis» un «Dienas Bizness» numuri, lats un eiro.
«Pēc rūpīgas iespējamo ražošanas vietu, apkārtējās infrastruktūras izpētes, kā arī nekustamo īpašumu tirgus cenu analīzes, mūsuprāt, esam atraduši ideālu būvniecības vietu – Jelgavu. Būtiski ir tas, ka arī pašvaldība ir pretimnākoša un ieinteresēta gan investīciju piesaistē, gan jaunu darba vietu radīšanā,» norāda A.Sačiks. Viņš min, ka Latvijai kopumā ir vairākas būtiskas priekšrocības – ģeogrāfiskā dislokācija, likumu sakārtotība, kapitāla drošība, darbaspēka pieejamība un izmaksas.
Rūpnīca, kuras izveidē plānots investēt 14 miljonus latu, atradīsies bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā Aviācijas ielā 2a, un tās teritorijas platība ir 13,6 hektāri. Tur atradīsies gan ražotnes, gan administratīvais korpuss, gan stāvlaukums un visa teritorija būs labiekārtota un nožogota. Paredzēts, ka ražotnes būvniecība noslēgsies 2014. gada rudenī, līdz tam arī Jelgavas pašvaldība apņēmusies sakārtot ar to saistīto infrastruktūru. Tāpat tiek prognozēts, ka jau nākamā gada rudenī no konveijera noripos pirmie vagoni, tomēr ar pilnu jaudu rūpnīca sāks strādāt no 2015. gada – tajā būvēs un komplektēs dzelzceļa vagonus, kā arī nodrošinās to remontu un apkopi. Gadā plānots uzbūvēt ap 2500 dažāda veida kravas vagonu, nodrošinot darbu ap 200 cilvēkiem. Rūpnīcas apgrozījums tiek lēsts ap 80 miljoniem latu gadā.
Krievijas puse uzsver, ka šī būs modernākā vagonbūves rūpnīca Eiropā un tās multisistēmas ļaus dažu stundu laikā pārslēgties no viena veida vagonu ražošanas uz cita veida vagoniem. Tas, savukārt, ļaus izpildīt arī speciālpasūtījumus un izgatavot nišas produktus. Mērķtirgus primāri ir Krievija, Baltijas valstis, Baltkrievija, Moldova un Vācija. «Esam apņēmušies kļūt par Eiropas tirgus līderiem vagonu ražošanā, un tirgū uzvar tas, kas var piedāvāt viskvalitatīvāko produktu ar atbilstošāko cenu, ilgāko kalpošanas ilgumu un arī servisu,» tā O.Sijenko.
Jau drīzumā uzņēmums saņems būvatļauju un plāno izsludināt metāla konstrukciju iepirkumu – kad tas noslēgsies, sāksies būvdarbi. Jauno rūpnīcu projektē Latvijas biroji «RUP» un «DB projekts». Par rūpnīcas un pievadu izbūvi tiks izsludināti iepirkumi.
Eksperti uzskata, ka vagonu rūpnīcas izveide Jelgavā pienesumu dos ne tikai pilsētas, bet visas Latvijas ekonomikā un ne tikai tāpēc, ka nodrošinās darba vietas, bet arī tāpēc, ka kalpos par piemēru ārvalstu investoriem, kuri ražotnes varētu veidot mūsu valstī.
Foto: Ivars Veiliņš
17.9 °C,
10 m/s,
92.6 % 
17.9 °C,
10 m/s,
92.6 %