Pēc Otrā pasaules kara Madaras Strautiņas radus dzīve aizveda uz ASV. Ik Ziemassvētkus viņa saņēma apsveikuma kartītes no tālu dzīvojošajiem radiem, taču tā arī dzīvē ne reizi viņus nesatika. Līdz pat šai vasarai, kad izlemts – nu tas beidzot ir jāizdara. Vislielāko iespaidu uz jelgavnieci atstājis viens no iespaidīgākajiem dabas brīnumiem Niagāras ūdenskritums, bet jau mēnesi pēc atgriešanās Madara zina – ASV viņa vēl atgriezīsies.
www.jelgavasvestnesis.lv
Bērnības sapni piepilda mēneša laikā
«Doma par došanos uz ASV man bija kā mazs neizsapņots sapnis jau kopš agras bērnības. Katros Ziemassvētkos saņēmām pastkartes no radiniekiem, kuri tur dzīvo un tā arī šī interese radās. Vecmāmiņas brālis pēc Otrā pasaules kara kopā ar savu sievu un bērniem izceļoja uz Ameriku. Tur iedzīvojās, atrada darbu un palika uz dzīvi, tomēr nezaudēja kontaktus ar Latvijā palikušajiem radiniekiem,» stāsta Madara, piebilstot, ka lielais attālums tomēr radus šķīris uz daudziem gadiem un viņa pati savus Amerikas radus tā arī nekad nebija satikusi.
Taču šovasar diezgan spontāni Madara izlēma, ka beidzot sapnis ir jāīsteno, radās iespēja doties uz ASV un viņa sāka plānot ceļojumu. «Kā ceļojuma ilgumu izvēlējos sešas nedēļas, jo, manuprāt, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai valsti varētu iepazīt ne tikai kā tūrists, bet arī izbaudīt amerikāņu ikdienas dzīvi,» vērtē Madara.
Nedēļas laikā tika iegādāta aviobiļete un nokārtota attiecīgā atļauja, kas ļauj ieceļot ASV. «Pēc mēneša es jau atrados Rīgas lidostā. Uztraukums bija ļoti liels, jo ceļoju viena pati un man nebija ne jausmas, kas mani galā sagaida, jo, kā jau minēju, nevienu no radiniekiem, kas tur dzīvo, nepazinu,» tā Madara.
Sagaidot latvieti, uzrīko pat uguņošanu
«Kad lidmašīna nolaidās Vašingtonas lidostā, pats pirmais, ko pamanīju, bija liels ASV karogs, tad arī patiešām radās sajūta – te nu ir tā sapņu zeme,» nopūšas Madara. Viņa stāsta, ka pirmais vakars tika pavadīts Vašingtonā Magothy upes krastā. «Par godu manai atlidošanai blakus ASV karogam tika uzvilkts arī Latvijas karogs un bija sarīkota grandioza uguņošana. Bija ieradušies visi radi no dažādiem štatiem, vakars pagāja, iepazīstoties ar viņiem un kavējoties atmiņās par Latviju,» par īpaši sirsnīgo uzņemšanu stāsta Madara.
Šodien ir spēle? Velkam fanu krekliņu!
«Nākamajā rītā devāmies uz Pensilvānijas štata otro lielāko pilsētu Pitsburgu. Tur es nodzīvoju četras nedēļas. Tajā laikā es iepazinu gan mākslu – vairākos slavenu mākslinieku muzejos –, gan mūziku – simfonisko, džeza, roka un, protams, arī kantrī mūziku –, gan arī sporta dzīvi,» tā Madara. Tāpat meitenei bija iespēja klātienē vērot gan beisbola spēli, gan arī amerikāņu futbolu.
Pitsburga ir slavena sporta pilsēta, kurā teju ikviens iedzīvotājs ir informēts par notiekošo sporta dzīvē. «Kad notika kāda no beisbola spēlēm, visa pilsēta juta un sekoja līdzi. Cilvēki jau no agra rīta tērpās fanu krekliņos un cepurītēs,» iespaidiem dalās jelgavniece.
«Burgerā viņi saliek visi, ko vien var iedomāties!»
Lai gan daudzas lietas un kultūras iezīmes īpaši neatšķiras no Eiropas, tomēr visatšķirīgākais ir ēdiens, vērtē Madara. «Te nu ir taisnība – amerikāņi tiešām ir ātrā ēdiena piekritēji: burgeri, frī kartupeļi, sendviči kā neatņemama ikdienas maltīte. Visvairāk gan izbrīnīja burgers, kurā ir salikts iekšā viss, ko vien var iedomāties, pat frī kartupeļi,» smejas Madara. Viņa piebilst, ka tie, kas vēlas ēst veselīgāk, noteikti var izvēlēties kukurūzu, tā tiek pasniegta kā piedeva gandrīz pie visiem pamatēdieniem.
Prakses vieta ASV klīnikā? Kāpēc nē!
Tā kā Madara LLU studē veterinārmedicīnu, pirms došanās uz Ameriku, viņa izlēma, ka noteikti vēlas apskatīt kādu no veterinārajām klīnikām, taču radinieki viņai sagādāja vēl lielāku iespēju. «Man tika dota iespēja vairākas dienas iesaistīties modernas klīnikas darbībā, vērot dažādas operācijas un manipulācijas. Turklāt es ieguvu sev jaunu prakses vietu nākotnē!» tā Madara.
Viena no Madaras radiniecēm ir atpazīstama keramiķe, kura katru gadu dodas uz Tačstonu pasniegt meistarklases porcelāna trauku veidošanā. «Es ar lielāko prieku piebiedrojos viņai. Tur varēja izdzīvot īstu amerikāņu nometnes atmosfēru. Katru vakaru sēdējām pie ugunskura, cepām zefīru un ģitāras pavadījumā dziedājām kantrī mūzikas dziesmas,» tā jelgavniece.
Arī Niagāras ūdenskritums sagaida ar uguņošanu
Tomēr visiespaidīgākais piedzīvojums Madaras ceļojuma laikā bijis Niagāras ūdenskrituma apmeklējums. «Tur sevišķi ir padomāts par tūristiem, kuriem tiek iedoti lietusmētelīši un ir iespēja ar mazu kuģīti piebraukt pie paša ūdenskrituma. Tagad varu lepoties ar to, ka biju dušā zem Niagāras ūdenskrituma!» smejas Madara, piebilstot, ka naktī tas ir izgaismots dažādās krāsās, bet ikkatru nedēļas nogali pie ūdenskrituma var vērot krāšņu uguņošanu. Acīmredzot ASV uguņošana ir gana populāra.
Ar dažām dienām Vašingtonā – par maz
«Pēdējo mana ceļojuma nedēļu pavadīju Vašingtonā, ASV galvaspilsētā. Apskatīju vairākus ievērojamus objektus – Balto namu, Abrahama Linkolna memoriālu, ASV Kongresa mājvietu Kapitoliju. Tā ir iespaidīga pilsēta, taču diemžēl ar dažām dienām ir par maz, lai varētu kārtīgi visu iepazīt tuvāk,» teic Madara.
Pēdējā diena Amerikā noslēdzās ar peldi Atlantijas okeānā. «Skaista pludmale, silts laiks un lieli viļņi, kuri gāž no kājām, bet tajā slēpjas visīstākā jautrība. Lai gan ceļgali bija noberzti, krītot akmeņainajās smiltīs, sāpes nejutu, tikai mazliet skumjas par to, ka jādodas prom,» atceras meitene.
«Tāda nu ir tā Ziemaļamerika, ko iepazinu es. Jauki un laipni cilvēki, kuru man pietrūks. Jūdzes un Fārenheits, kas man sagādāja sākumā grūtības, ir apgūti un dažreiz pat pēc atgriešanās Latvijā iejaucas pa vidum. Es noteikti vēl tur atgriezīšos, jo tas, ko es paguvu apskatīt šajās sešās nedēļās, ir tikai maza daļiņa no lielās Amerikas,» rezumē Madara.
Foto: no M.Strautiņas personīgā arhīva