Latvijā

Pirmos starptautiskā aizdevuma līdzekļus Latvija varētu saņemt vēl šogad, raksta ziņu aģentūra LETA. Plānots, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), iespējams, jau šodien vai arī tuvākajās dienās veiks pārskaitījumu apmēram 590 miljonu eiro (414 miljonu latu) apmērā.

Pirmos starptautiskā aizdevuma līdzekļus Latvija varētu
saņemt vēl šogad, raksta ziņu aģentūra LETA. Plānots, ka
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), iespējams, jau šodien vai arī
tuvākajās dienās veiks pārskaitījumu apmēram 590 miljonu eiro (414
miljonu latu) apmērā.

Kā ziņots, SVF 1,7 miljardu eiro (1,19 miljardu latu) aizdevumu
Latvijas ekonomikas stabilizēšanai piešķirs ar aptuveni 3,5% likmi,
iepriekš norādīja finanšu ministrs Atis Slakteris (TP).

23. decembrī SVF valdes sēdē apstiprināts starptautiskais aizdevums
Latvijas ekonomikas stabilizēšanai, kad SVF valde oficiāli lēma
sniegt finanšu atbalstu Latvijai 1,7 miljardu eiro (1,19 miljardu
latu) apmērā.

Eiropas Komisija (EK), SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas
un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības (ES)
dalībvalstis konceptuāli ir vienojušās par finanšu atbalsta
sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu)
apmērā.
Aizdevums Latvijai tiks izsniegts pa daļām nākamo trīs gadu laikā.
Šajā laika posmā Latvijai pieejamie finanšu līdzekļi tiks
izmantoti, pirmkārt, valsts budžeta deficīta finansēšanai – kopā ap
1,9 miljardiem latu. Šim mērķim 2009. gadā plānots izmantot 740
miljonus latu (4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), 2010. gadā –
715 miljonus latu (4,8% no IKP), savukārt 2011. gadā – 423 miljonus
latu (2,8% no IKP).

Otrkārt, daļa no starptautisko finanšu donoru finansējuma tiks
izmantota valsts parāda pārfinansēšanai par kopējo summu ap 900
miljoniem latu. 2009. gadā šim mērķim nepieciešami 750 miljoni
latu, 2010.gadā – 60 miljoni latu un 85 miljoni latu 2011.
gadā.
Atlikušais finansējums līdz 4,7 miljardiem eiro (3,29 miljardiem
latu) tiks rezervēts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības atbalsta
pasākumiem, piemēram, eksporta garantijām un valsts galvojumu
izsniegšanai.

Samaksa par aizdevumu tiks veikta gan no budžeta līdzekļiem, gan
refinansējot šos aizņēmumus. Pat ja ilgtermiņā pilnībā tiks
izmantoti visi 7,5 miljardi eiro, Latvijas valdības parāds
nepārsniegs 50% no iekšzemes kopprodukta, kas vērtējams kā ļoti
zems rādītājs, salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm. Pērn šo
valstu vidējais rādītājs bija 66%, norādījis Slakteris.

www.leta.lv