Plānots, ka turpmāk darbdienu pārcelšana tiks realizēta no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai, paredz šodien valdībā atbalstītais Labklājības ministrijas (LM) viens no piedāvājumiem, kas ietverts LM ziņojumā par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu.
Līdz ar to paredzēts veikt attiecīgus grozījumus Darba likumā.
Tas nozīmē: ja darba nedēļā viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā. No valsts budžeta finansējamu institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.
Turklāt, pārceļot darba dienu, nedēļas atpūtas laika ilgums nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.
LM piedāvāja arī neuzlikt obligātu pienākumu privātā sektora darba devējam pārcelt «izolētās darbdienas», bet gan atļaujot pašam pēc savas izvēles organizēt darba laiku šādā situācijā. Vienlaikus bija paredzēts neatbalstīt darbdienu pārcelšanu valsts sektorā un turpmāk nesagatavot tiesību aktu projektus par darbdienu pārcelšanu no valsts, kā arī pašvaldības budžeta finansējamās institūcijās.
Kā vienu no variantiem LM ieteica darbdienu pārcelšanu realizēt tikai tajās no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai, un tikai tādā gadījumā, ja darbdienu pārcelšanas rezultātā iespējams ievērot normālo nedēļas darba laiku.
Darbdienu pārcelšanu būtu iespējams realizēt no valsts un pašvaldības budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai vai arī darbdienu pārcelšanu realizēt tikai tajās no valsts un pašvaldības budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai, un tikai tādā gadījumā, ja darbdienu pārcelšanas rezultātā iespējams ievērot normālo nedēļas darba laiku.
LM skaidro, ka Ministru kabineta rīkojumi par darbdienu pārcelšanu tiek sagatavoti kopš 1993. gada un līdz šim tie tika attiecināti uz valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm. Attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un organizācijām šiem rīkojumiem bija rekomendējošs raksturs. Jāatzīmē gan, ka neviens Latvijas tiesību akts darbdienu pārcelšanu neregulē. Līdz ar to darbdienu pārcelšanas rezultātā darba tiesiskajās attiecībās rodas vairākas neskaidrības.
Ekonomikas ministrijas veiktajā iedzīvotāju aptaujā lielākā daļa aptaujāto ir izteikusi vēlmi pārcelt darbdienas un attiecīgi pagarināt brīvdienu skaitu pēc kārtas. Taču tas var radīt darba devējiem zaudējumus un līdz ar to atstāt negatīvu ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.
LM uzsver, ka darbadienu pārcelšana arī rada problēmas vairāku valsts budžeta finansējamo valsts pārvaldes iestāžu darba organizēšanā. Liela daļa no tām, piemēram, tiesas, savu darbu plāno jau vairākus gadus uz priekšu, nosakot tiesas sēžu datumus, tāpat arī ārstniecības iestādes, kas plāno operācijas. Pārceļot darbdienas, liela daļa plānoto izskatāmo tiesas sēžu vai operāciju ir jāatceļ un jāpārceļ uz citu laiku.
Tai pat laikā LM atzīmē, ka darbadienu pārcelšanai ir savas pozitīvas sekas. Attiecīgi darbdienu pārcelšanas rezultātā tiek saglabāta darba nedēļas nepārtrauktība, ģimenei tiek nodrošināta iespēja vairāk laika pavadīt kopā tajā nedēļā, no kuras «izolētā darbdiena» pārcelta, kā arī iedzīvotājiem minētajā nedēļā tiek nodrošināts lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas un tādējādi arī dota iespēja atpūsties šajās garajās brīvdienās ārpus pastāvīgās dzīvesvietas, kā arī tiek veicināts klientu skaita pieaugums tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas nozarēs, un garajās brīvdienās lielākas noslodzes dēļ sabiedriskajā transportā tiek gūti lielāki ienākumi.
LETA
19.4 °C,
1.7 m/s,
93.6 % 
19.4 °C,
1.7 m/s,
93.6 %