Latvijā

Izceļotāju skaits no Latvijas, īpaši uz ES dalībvalstīm, turpina pieaugt, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegtie dati ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.

Izceļotāju skaits no Latvijas, īpaši uz ES dalībvalstīm,
turpina pieaugt, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sniegtie dati
ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību
valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES)
jautājumos.

Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas
valstspiederīgo, no tiem vairāk nekā 200 000 no Latvijas izbraukuši
pēdējo desmit gadu laikā, sacīts ziņojumā. ĀM skaidro, ka tie ir
aptuveni dati par 2012. gadu, jo pastāv atšķirība starp Iedzīvotāju
reģistra, ārvalstu iestāžu sniegto informāciju un pārstāvniecību
aplēsēm.

Pašlaik lielākās latviešu kopienas ir Lielbritānijā, ASV,
Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā,
Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā.

ĀM par svarīgu ārpolitikas rīcības virzienu atzinusi sadarbību
ar diasporu, proti, veicināt diasporas politisko un pilsonisko
līdzdalību, saglabāt tās saikni ar Latviju un latvisko identitāti
un stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs.

Diasporas politikas mērķis ir ne tikai atbalstīt tautiešus
ārzemēs, bet arī izmantot viņu potenciālu, plašāk iesaistot
zinātnes, ekonomikas un kultūras jomā, veicinot Latvijas valsts
attīstību. 2013. gadā ĀM sadarbībā ar citām valsts institūcijām
iezīmējusi un īstenojusi četrus rīcības virzienus – veicināt
diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt diasporas
saikni ar Latviju un latvisko identitāti, stiprināt sadarbību ar
tautiešiem ārzemēs ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā,
atbalstīt tos, kas vēlas atgriezties Latvijā.

2013. gadā stājās spēkā Pilsonības likuma grozījumi, paplašinot
iespējas iegūt Latvijas pilsonību, vienlaikus saglabājot citu
valstu pilsonību. Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs sniedz
informāciju par jaunajām iespējām un kārtību, kā arī pieņem
pieteikumus Latvijas pilsonības reģistrācijai. No šī gada Latvijas
vēstniecībās Kanādā, ASV, Īrijā un Lielbritānijā tiks izveidotas
četras papildu amata vietas darbam ar diasporas jautājumiem.

Valstīs, kur prognozējams liels skaits pilsonības reģistrācijas
pieteikumu un kurās nav Latvijas vēstniecību, piemēram,
Jaunzēlandē, Austrālijā, Brazīlijā un Venecuēlā, ĀM sadarbībā ar
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) šajā gadā plāno
izbraukumus uz diasporas valstīm, lai nodrošinātu pasu un personu
apliecību (eID) pieteikumu pieņemšanu.

2013. gadā īstenotas aktivitātes, lai veicinātu sadarbību ar
diasporu un stiprinātu tās iesaisti Latvijas sabiedriskajos
procesos. Kā svarīgu pasākumu ĀM atzīmē Rīgā jūlijā notikušo
konferenci «Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai 20». Konferences
laikā pārrunāti diasporai svarīgi jautājumi, izvērtēts padarītais
un iezīmi rīcības virzieni. Tāpat nozīmīgs bija Pasaules Brīvo
latviešu apvienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras
un ĀM rīkotais pirmais Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju
forums. Pasākums deva iespēju latviešu uzņēmējiem no dažādām
pasaules valstīm ne tikai kontaktēties, bet arī vienoties par
dažādu projektu sākšanu.

Lai turpinātu foruma pēctecību un uzturētu uzņēmēju interesi,
2014. gadā plānots organizēt mazāka mēroga līdzīgu pasākumu,
sapulcinot kādas atsevišķas nozares diasporas un Latvijas
uzņēmējus. Šogad plānota arī ĀM iesaiste Jaunatnes forumā Rīgā. To
rīkos sadarbībā ar biedrību «RED-Radošu efektu darbnīca» un
Latvijas Studentu asociāciju Lielbritānijā, un tas pulcinās
vairākus simtus dalībnieku gan no Latvijas, gan diasporas
pārstāvjus, akcentējot jaunatnei nozīmīgus tematus, īpaši
nodarbinātības jautājumu.

2013. gadā tika sniegts atbalsts diasporas māksliniecisko
kolektīvu vadītājiem, gatavojoties dalībai Dziesmu un deju svētkos.
Valsts atbalstu saņēmušas 36 no 97 apzinātajām latviešu nedēļas
nogales skolām. Vienlaikus organizētas izrāžu turnejas diasporas
bērniem Eiropā, kā arī citi pasākumi. 2014. gadā turpinās sniegt
atbalstu diasporas kolektīvu metodiskajam darbam, lai laikus
gatavotos nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.

Pērn ĀM strādāja, lai padarītu pieejamāku informāciju, kas ir
īpaši vajadzīga tautiešiem ārzemēs. 2014. gada sākumā tiks
izveidota atbilstoša sadaļa ministrijas mājas lapā, kas kalpos kā
informatīvs ceļvedis Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs. Lai
veicinātu Latvijas un diasporas mediju sadarbību un diasporas
tematikas publicitāti medijos, 2014. gadā plānoti diasporas mediju
semināri, pieredzes apmaiņas iniciatīvas, sadarbības stiprināšana
ar Latvijas sabiedrisko mediju platformu, izmantojot arī sociālo
mediju sniegtās iespējas komunikācijai ar tautiešiem.

Atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, sniegs
Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 2013. gada jūlijā
valdībā pieņemtais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns
2013.-2016. gadam. Plāns paredz informatīvas un praktiskas
palīdzības sniegšanu tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā.
Tāpat paredzētas latviešu valodas apmācības un atbalsts skolēniem,
lai iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.

LETA