«Tūrisma jomā mums joprojām ir virkne izaicinājumu, domājot ne tikai par pilsētas viesiem, bet arī par jelgavniekiem. Organizējot tematiskās ekskursijas, mūsu gidi konstatē, ka daudzi jelgavnieki nav bijuši pat pilī, kas ir lielākā pils Baltijā un atpazīstamākais mūsu pilsētas zīmols. Aizvadītajā gadā Jelgavas Tūrisma informācijas centra apkalpoto tūristu skaits palielinājās par septiņiem procentiem – kopumā klātienē, pa tālruni un ar elektronisko resursu starpniecību tika apkalpoti 17 799 pieprasījumi. Visaktīvākā tūristu interese par Jelgavu bija augustā, kad apkalpoti 2249 pieprasījumi, bet vismazākā – janvārī (809 pieprasījumi). Tradicionāli Jelgavu visbiežāk apmeklējuši viesi no Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un Vācijas,» stāsta Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iljina.
Vislielākais pārsteigums aizvadītajā tūrisma sezonā bija jaunā Pils salas skatu torņa popularitāte – kopš atklāšanas jūnija beigās to apmeklējuši jau vairāk nekā 53 tūkstoši cilvēku. Tāpat pieprasīti bija izbraucieni ar kuģīšiem, «Karameļu darbnīca» ar savu atraktīvo piedāvājumu un tādi tradicionāli objekti kā Jelgavas pils, Svētās Trīsvienības baznīcas tornis un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
– Kā vērtējat aizvadīto tūrisma sezonu, un kādi ir būtiskākie secinājumi par to, ko sagaida pilsētas viesi, ņemot vērā, ka Latvijas mērogā Jelgavai jākonkurē ar tādiem tūristu vidū populāriem galamērķiem, kas ir salīdzinoši tuvu Rīgai, kā Jūrmala, Sigulda un Bauska?
– Mēs esam sasnieguši zināmu atpazīstamību, un cilvēki labprāt brauc uz Jelgavu. Joprojām saglabājas tendence, ka Jelgava vairāk ir kā pasākumu galamērķis un lielākais cilvēku pieplūdums ir Ledus skulptūru festivālā, Smilšu skulptūru festivālā, kā arī uz Pilsētas svētkiem. 2018. gadā vēl jāatzīmē grupas «Prāta vētra» koncerts, kas pulcēja 28 tūkstošus klausītāju.
Ikdienā uz Jelgavu vairāk brauc individuālie ceļotāji un ģimenes ar bērniem. Tā ir mērķauditorija, uz kuru būtu jāstrādā uzņēmējiem, jo tūrisma pakalpojumu piedāvājums ikdienā šobrīd nav pietiekams, lai mēs varētu domāt par būtisku tūristu skaita pieaugumu. Piemēram, ja tūristi pie mums ierodas pirmdienā, teju neviens pakalpojums nav pieejams – atvērts ir tikai Svētās Trīsvienības baznīcas tornis.
– Cik kvalitatīvs ir Jelgavas piedāvājums tūrisma jomā? Kā šobrīd pietrūkst?
– Kopumā Jelgavas piedāvājums ir plašs, tomēr vairums pakalpojumu pieejami tikai grupām, iepriekš tos rezervējot. Individuālajiem ceļotājiem, kuri pēdējos gados veido lielāko daļu no pilsētas viesiem, virkne pakalpojumu, piemēram, tematiskās ekskursijas, ražotņu un vēsturiskā dzelzceļa depo apmeklējums, nav pieejami.
Lai paplašinātu mūsu piedāvājumu, esam izstrādājuši audiogidu, un interesenti bez maksas latviešu, angļu un krievu valodā mājaslapā visit.jelgava.lv var noklausīties 24 dažādus stāstus par nozīmīgām pilsētas vietām. Plašākai auditorijai šo pakalpojumu prezentēsim Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laikā, bet ikviens ir aicināts noklausīties šos stāstus mūsu mājaslapā.
Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai mēs kā tūrisma centrs nevaram paplašināt pilsētā pieejamo tūrisma pakalpojumu klāstu – ar to būtu jānodarbojas uzņēmējiem, tomēr uzņēmēju aktivitāte šajā ziņā nav liela. Pilsētā joprojām nav nevienas sabiedriskās ēdināšanas vietas, kurā varētu nobaudīt klasisko Latvijas virtuvi. Pilnvērtīgi netiek izmantota arī pilsētas infrastruktūra, piemēram, Jāņa Čakstes bulvārī izbūvētās strūklaku platformas sākotnēji bija iecerētas kā vieta nelieliem tirdzniecības paviljoniem. Šogad mēģināsim šīs platformas atdzīvināt, uzņēmējiem piedāvājot tur sniegt savus pakalpojumus. Esam uzsākuši sarunas arī par iespēju pilsētā piedāvāt elektrovelosipēdu nomu.
– Kurās jomās uzņēmējiem būtu vērts padomāt par jauniem pakalpojumiem un piedāvājuma dažādošanu tūristiem?
– Darbalauks šajā ziņā ir plašs, un «Karameļu darbnīcas» piemērs apliecina, ka ar atbilstošu pieeju dažu gadu laikā no maza virtuves mājražotāja var kļūt par eksportspējīgu uzņēmumu, kas gadā uzņem līdz pat 30 tūkstošiem pilsētas viesu. Salīdzinoši labs piedāvājums ir atpūtai uz ūdens, un starp kuģīšiem pat veidojas konkurence, bet citās jomās tūrisma pakalpojumu ziņā konkurence ir salīdzinoši neliela. Ņemot vērā, ka vislielāko pilsētas apmeklētāju plūsmu veido ģimenes ar bērniem, šobrīd ļoti pieprasītas ir tās aktivitātes, kas piedāvā piedzīvojumu un iespēju līdzdarboties. Arī mūsu pils no tūristu piesaistes viedokļa joprojām ir neapgūts resurss. Skaidrs, ka LLU tūrisms nav prioritāte, bet uzņēmēji gan varētu, teiksim, nomāt pils telpas, lai tur piedāvātu savus pakalpojumus, aktīvajā tūrisma sezonā pilnvērtīgi izmantojot Jelgavas pils potenciālu. Iespēju ir daudz, tādēļ topošos un esošos uzņēmējus aicinu plašāk piedāvāt savus pakalpojumus pilsētas viesiem. No savas puses sniegsim visu nepieciešamo atbalstu, lai tūristus informētu par to, kādas iespējas pieejamas.
– Kāds ir Jelgavas piedāvājums aktīvās atpūtas cienītājiem, un kā pietrūkst šajā ziņā?
– Jau minēju, ka samērā plašs piedāvājums ir atpūtai uz ūdens – ir izveidota peldvieta Lielupes promenādē, ir iespēja iznomāt SUP dēļus, ūdens velosipēdus, doties izbraucienos ar tūristu kuģīšiem. Pasta salā ir izveidoti brīvpieejas sporta laukumi, un piedāvājam arī dažādus velomaršrutus, tomēr šķērslis šī pakalpojuma attīstībai ir tas, ka pilsētā nav nevienas velonomas.
– 2018. gadā tika pārspēts Latviju apmeklējušo tūristu rekords – mūsu valstī esot viesojušies vairāk nekā trīs miljoni tūristu. Vai to izjutām arī mēs?
– Ārvalstu tūristu skaits ik gadu aug, tomēr Jelgavas gadījumā mēs nevaram runāt par lielu kāpumu. 2018. gadā kopumā tika apkalpoti 17 799 ārvalstu tūristu pieprasījumi, un tas ir par septiņiem procentiem vairāk nekā 2017. gadā. Lielākoties tūristi pie mums viesojas caurbraucot – gan tādēļ, ka atrodamies tuvu Rīgai, gan tādēļ, ka pilsētā un tuvākajā apkārtnē ir ļoti ierobežotas nakšņošanas iespējas. Lai pilnvērtīgi iekļautos ceļotāju ikdienas apritē, jāiegulda arī tūrisma infrastruktūras attīstībā. Šobrīd tūristi arvien biežāk pieprasa ne tikai atraktīvus tūrisma objektus, bet arī kvalitatīvu ēdināšanas servisu, kemperu un treileru parkus, aprīkotas piknika vietas un iespēju sazināties svešvalodās.
Jaunu tūrisma objektu pašvaldība šobrīd veido Pils salā – tur skatu torni un iespēju Lielupes palienes pļavās vērot savvaļas zirgus papildinās jauna dabas taka un ūdens sporta veidu centrs ar visu nepieciešamo infrastruktūru. Arī Loka maģistrāles rekonstrukcijas projektā, iebraucot pilsētā no A8 šosejas, iecerēts izbūvēt tūrisma informācijas stendu. Vēlamies izveidot norādes zīmes un kartes pie visiem nozīmīgākajiem tūrisma objektiem, lai viesiem atvieglotu iespēju orientēties pilsētā.
– Šobrīd tiek pārbūvēta ēka Vecpilsētas ielā 14 un K.Barona ielā 50, bet Vecpilsētas ielas 2. nama rekonstrukciju plānots uzsākt šogad. Šīs ēkas pēc rekonstrukcijas apsaimniekos Jelgavas reģionālais Tūrisma centrs. Ar ko plānojat pārsteigt jelgavniekus un pilsētas viesus Vecpilsētas ielas kvartālā?
– Pēc šo projektu realizācijas lielākais ieguvums būs tas, ka šīs ēkas tiks atjaunotas, respektējot pilsētas vēsturisko arhitektūru, jo tās tiks restaurētas, saglabājot autentiskos būvelementus. Piemēram, Vecpilsētas ielā 14, kur vēsturiski bijusi tā saucamā iebraucamā sēta jeb viesu nams, tiks atjaunots autentiskais pagalms, kurā saglabājies pat tā laika bruģis. Sarežģītākais šo namu atjaunošanā ir panākt balansu starp vēsturisko vērtību saglabāšanu un mūsdienu ērtībām, jo, lai šīs ēkas pilnvērtīgi izmantotu, tās jāaprīko ar komunikācijām un iekšējais plānojums jāpielāgo gan tur paredzēto restaurācijas darbnīcu, gan amatu sētas vajadzībām. Tūrisma jomā strādājošajiem uzņēmējiem šajās ēkās būs iespēja nomāt telpas un piedāvāt savus pakalpojumus.
– Vai esat izvirzījuši konkrētus mērķus un prioritātes 2019. gada tūrisma sezonai?
– Mūsu prioritāte ir celt tūrisma pakalpojumu kvalitāti, tādēļ strādāsim ar uzņēmējiem, lai pārliecinātu viņus, ka visiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem ikdienā, nevis tikai ar iepriekšēju rezervāciju, jo tas veido Jelgavas reputāciju tūrisma jomā. Katra atsauksme sociālajos tīklos vai tādā vietnē kā tripadvisor.com var būtiski ietekmēt lēmumu braukt vai nebraukt uz Jelgavu, tādēļ arī rūpīgi sekojam līdzi informācijai mūsu mājaslapā visit.jelgava.lv, lai tā būtu aktuāla un pilsētas viesi iegūtu precīzas ziņas.
Daudz darba ieguldām arī informācijas kampaņās sociālajos tīklos, reklamējot pilsētā notiekošos pasākumus un tūrisma piedāvājumu. Šogad aktīvi popularizēsim arī audiogida pakalpojumu, kas pilsētas nozīmīgākās vietas ļauj iepazīt individuāli. Tāpat kā iepriekš sociālajos tīklos piedāvāsim piedalīties dažādos konkursos, iepazīstinot ar mūsu pilsētu kā tūrisma galamērķi. Šajā ziņā mums izveidojusies laba sadarbība ar tūrisma jomā strādājošajiem uzņēmējiem, kuri piedāvā balvas dažādiem konkursiem.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
20.4 °C,
3.9 m/s,
66.6 % 
20.4 °C,
3.9 m/s,
66.6 %