Plānots, ka, novērtējot cilvēka materiālo situāciju pirms trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanas, līdz 2011. gada 31. decembrim varētu neņemt vērā cilvēka kredītsaistības.
Par to šodien vienojās Labklājības ministrijas (LM) un citu institūciju pārstāvji, kuri LM tikās, lai meklētu iespējas atvieglot trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā
Šāds laika periods tiks noteikts, jo līdz 2011. gada beigām Latvijā darbosies Sociālās drošības tīkla stratēģija un tās laikā paredzētie pasākumi.
Tāpat klātesošie vienojās, ka izziņas par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam darbības laiks tiks pagarināts uz sešiem un 12 mēnešiem iepriekšējo trīs un sešu mēnešu vietā. Izziņa uz sešiem mēnešiem tiks izsniegta ģimenēm (personām), kurās ir darbspējīga persona, pārējie to saņems 12 mēnešu periodam.
Ņemot vērā, ka attiecīgajos noteikumos veicamās izmaiņas ir pietiekami apjomīgas, klātesošie vienojās, ka LM izstrādās jaunus noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.
Kā ziņots, pēc grozījumu noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē 4. februārī LM saņemti iebildumi no Tieslietu, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM), Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS).
Piemēram, jautājumā par parādsaistībām kā kritēriju trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanā. LM uzskata, ka ir jāatsakās no šī kritērija, jo krīzes situācijā ar parāda esamību nevar nodrošināt ģimenes pamatvajadzības. Savukārt pēc RAPLM un LPS domām, parādsaistības saglabājamas kā kritērijs, bet jāpaplašina to parādsaistību uzskaitījums, kuras par tādām netiek uzskatītas.
Tāpat atšķirīgi ir viedokļi par nepieciešamību izvērtēt ģimenes (personas) ienākumus un noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tām ģimenēm (personām), kurām nav deklarētās un faktiskās dzīvesvietas. Vieni uzskata, ka sociālajam dienestam jāiesaistās šo ģimeņu (personu) sociālās situācijas risināšanā, savukārt citi atzīst, ka iepriekšminētais sarežģīs sociālo dienestu darbu, jo vienotas datubāzes trūkuma dēļ būs grūtības noteikt, vai klients nesaņem sociālo palīdzību citā pašvaldībā.
Kā ziņots, paredzēts arī paplašināt to kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.
Noteikumu projektā precizēti arī iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmie ienākumu veidi un tie ienākumi, kuri par tādiem nav uzskatāmi, piemēram, sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums. Plānots, ka atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka, piemēram, ārzemēs dzīvojoša sniegtais materiālais atbalsts būs jāuzrāda par pēdējiem trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā.
Tāpat paredzēts palielināt summu, kas nav uzskatāma par uzkrājumiem. Tas nepieciešams, lai ģimenes nezaudētu iespēju iegūt trūcīgas ģimenes statusu, deklarācijā norādot patieso uzkrājumu summu, kā arī saskaņojot to ar Civilprocesa likumā noteikto.
Vienlaikus, lai iegūtu trūcīgas personas statusu, plānots noteikt pienākumu nestrādājošam darbspējīgam cilvēkam reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam vai darba meklētājam.
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests varēs noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tam cilvēkam, kurš, lai gan attiecīgajā pašvaldībā ir zaudējis mājokli, tomēr dažādu apsvērumu dēļ ar to ir saistīts. Šādā gadījumā darbosies «vienas pieturas aģentūras» princips, jo pašvaldības sociālā darba speciālistam būs jāsazinās ar klienta iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas sociālo dienestu un kopīgi jāpieņem lēmums, kuras pašvaldības sociālais dienests piešķirs trūcīgā statusu.
LETA
14.2 °C,
5.5 m/s,
78.1 % 
14.2 °C,
5.5 m/s,
78.1 %