Laikraksts «Dienas Bizness», izmantojot informāciju par 2011. gadu, apkopojis ikgadējo lielāko uzņēmumu topu – tajā starp 500 lielākajiem Latvijā iekļuvuši arī trīspadsmit Jelgavas uzņēmumi. Augstākajās pozīcijās nostiprinājušies ar lauksaimniecību saistīti uzņēmumi – graudu vairumtirgotāji. Visticamāk, atrašanos topā ietekmē šo produktu cenas pasaules tirgū, un arī eksperti uzsver: tas, ka lielāko apgrozījumu sasniedz tieši vairumtirgotāji, ir tikai likumsakarīgi. Divi no trīspadsmit uzņēmumiem topā ir jaunpienācēji – «Ceļu būvniecības kompānija «Igate»» un «Evopipes». Jāpiebilst, ka Jelgavā ir arī vairāki uzņēmumi, kuri lielajā topā nav iekļauti, bet ir vieni no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē valstī.Savu atrašanos topā komentē paši uzņēmēji, kā arī izvērtē aizvadītos gadus un ieskicē tuvāko nākotni.
Laikraksts «Dienas Bizness», izmantojot informāciju par 2011. gadu, apkopojis ikgadējo lielāko uzņēmumu topu – tajā starp 500 lielākajiem Latvijā iekļuvuši arī trīspadsmit Jelgavas uzņēmumi. Augstākajās pozīcijās nostiprinājušies ar lauksaimniecību saistīti uzņēmumi – graudu vairumtirgotāji. Visticamāk, atrašanos topā ietekmē šo produktu cenas pasaules tirgū, un arī eksperti uzsver: tas, ka lielāko apgrozījumu sasniedz tieši vairumtirgotāji, ir tikai likumsakarīgi. Divi no trīspadsmit uzņēmumiem topā ir jaunpienācēji – «Ceļu būvniecības kompānija «Igate»» un «Evopipes». Jāpiebilst, ka Jelgavā ir arī vairāki uzņēmumi, kuri lielajā topā nav iekļauti, bet ir vieni no lielākajiem spēlētājiem savā nozarē valstī. Savu atrašanos topā komentē paši uzņēmēji, kā arī izvērtē aizvadītos gadus un ieskicē tuvāko nākotni.
Edgars Viļķins, SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs:«Uzņēmumam 2011. gads bija trešais pamatdarbības gads. Tika turpināts mērķtiecīgi iesāktais darbs un virzīšanās uz mērķiem, kuri jau ir spēkā kopš ražošanas uzsākšanas brīža: turpinājām iesākto darbu gan vietējā, gan eksporta tirgū. 2012. gadā mērķi eksporta tirgos bija izvirzīti augstāki par sasniegtajiem, bet kopumā sasniegumus vērtējam ļoti pozitīvi, jo infrastruktūras būvniecības apjomi Rietumeiropas valstīs bija neprognozēti kritušies – vidēji par 20 procentiem 2012. gadā. Savukārt eksporta tirgos sasniedzām pārdošanas pieaugumu vidēji ap 10 procentiem.
Latvijas tirgū pagaidām situācija ir pozitīva, tiek realizēti daudzi infrastruktūras būvniecības projekti, kuros ir iespēja piegādāt mūsu ražotās caurules. Kamēr noris ES Kohēzijas fondu plānošanas perioda 2007. – 2013. gadam apgūšana, prognozes Latvijā ir pozitīvas, pieprasījums pēc mūsu produkcijas saglabāsies stabils. Ar šaubām skatāmies uz 2014. un 2015. gadu, kad iepriekšējais plānošanas un Kohēzijas finansējuma periods būs beidzies, jo pagaidām nav skaidrības par nākamo (2014. – 2020.) plānošanas periodu. Latvijai savas iespējas finansēt apjomīgus infrastruktūras objektus pagaidām ir visai niecīgas, un mūsu nozare to varētu smagi izjust.
Ja runājam par eksporta tirgiem, tad mūsu pamatfokuss ir Eiropas tirgus. Eiro zonas parādu krīze ir ietekmējusi visas nozares. Manuprāt, pēc krituma 2012. gadā (atkarībā no valsts, bet vidēji 15 – 25 procentu kritums) infrastruktūras būvniecības apjomi būs stabili un lielāks būvapjomu kritums vairs nav gaidāms, drīzāk 2013. gadā ir sagaidāma minimāla izaugsme. Mēs turpināsim intensīvi strādāt ar partneriem pie mūsu produkcijas noieta palielināšanas un esam uzsākuši arī darbu Polijas, Beļģijas un Nīderlandes tirgos, kā rezultātā paredzam aptuveni 15 procentu pārdošanas apjoma pieaugumu.
Mēs vēl esam jauns uzņēmums, bet ar samērā lielu brīvu ražošanas kapacitāti, tāpēc sasniegtais rezultāts ir tikai matemātiski likumsakarīgs. Kopējā «Evopipes» maksimālā ražošanas kapacitāte spētu nodrošināt aptuveni 20 – 22 miljonus latu lielu apgrozījumu, tāpēc turpināsim virzīties uz maksimālo kapacitāšu noslogojumu. Priecāsimies, ja nākamgad arī būsim starp Top 500 uzņēmumiem, un, protams, cerēsim pavirzīties uz augšu sarakstā, bet tas nav pašmērķis. Svarīgākais, manuprāt, ir uzņēmuma rentabilitātes rādītāji. Tieši peļņa ir tas, kas ļauj uzņēmumam attīstīties un atļauties investēt arvien efektīvākās tehnoloģijās, attīstīt savu servisu un pakalpojuma kvalitāti saviem klientiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu uzņēmuma izaugsmi.»
Janeks Kalbins, a/s «Rīgas miesnieks» valdes loceklis: «Fakts, ka mūsu pozīcijas uzņēmumu topā 2010. un 2011. gadā ir līdzīgas, liecina par uzņēmuma stabilu attīstību un to, ka mūsu stratēģija piedāvāt plašu augstas kvalitātes gaļas un gaļas produktu klāstu ir veiksmīga. Konkurence gaļas tirgū joprojām ir ļoti spēcīga, un, tā kā patērētāju ienākumu līmenis nepieaug, tad konkurences cīņa notiek uz cenu bāzes. Pieaugošās ražošanas izmaksas un izejvielu cenas bija izaicinājums ražotājiem 2012. gada beigās un paliks tāds 2013. gadā, bet mēs turpināsim ieguldīt spēkus un līdzekļus ražošanas attīstībā un jaunu produktu izstrādē, lai piedāvātu jaunus, interesantus un garšīgus produktus Latvijas iedzīvotājiem.»
Juris Sīlis, SIA «Jelgavas tipogrāfija» valdes priekšsēdētājs: «2009. gadā piedzīvojām ekonomisko lejupslīdi, un tieši tas deva sparu aktīvi sākt strādāt eksporta tirgus apgūšanā. Arī šobrīd Jelgavas tipogrāfija piedalās un apmeklē starptautiskās izstādes, personīgi kontaktējamies ar potenciālajiem klientiem, tādā veidā nostiprinot savas pozīcijas ārvalstu tirgū. Eksporta tirgus palīdz noturēt ekonomisko stabilitāti, tomēr jāatzīst, ka lielāku gandarījumu rada pašmāju grāmatas. Mums emocionāli ļoti svarīgs ir vietējais tirgus, kurā nupat ir manāma lielāka aktivitāte. Apmēram 50 procenti no saražotās produkcijas paliek Latvijas grāmatu mīļotājiem.
2011. un 2012. gadu varētu raksturot kā attīstības gadus: strādājam ar patiku un entuziasmu, tas dod rezultātus izaugsmē. Gan Latvijas, gan ārvalstu klientiem piedāvājam sabalansētu precīzas cenas, kvalitātes un servisa komplektu. Arī šogad tupināsim iesākto attīstības ceļu – investēsim tehnoloģijās, meklēsim un ieviesīsim inovatīvus risinājumus grāmatu ražošanā, veiksim darbinieku apmācību. Mūsu pašmērķis ir attīstīties un strādāt ar prieku par paveikto. Uzņēmumu topā par visām varēm iekļūt necenšamies, bet atrašanās tajā ir apliecinājums, ka uzņēmums iet uz priekšu un aug.»
Māris Peilāns, SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» valdes priekšsēdētājs: «Šī gan mums ir atgriešanās topā pēc gada pārtraukuma, un tā nebija nejaušība vai pārsteigums, jo mūsu uzņēmums ir viens no vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem Latvijā. Tikai svarīgi ir saprast, ka apgrozījuma rādītājs un pašu spēkiem paveikto darbu/saražoto preču rādītājs ir atšķirīgi lielumi ļoti daudziem šī topa uzņēmumiem.
2011. un 2012. gadā uzņēmumam ļāva noturēties tas, ka tika strādāts objektos, kas atrodas salīdzinoši tuvu uzņēmuma ražošanas bāzēm – Jelgavas, Dobeles, Ozolnieku un Saldus novados. Tas mums ļāva startēt tuvējo pašvaldību izsludinātajos iepirkumos ar izdevīgākām cenām nekā konkurentiem – citiem vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem no tālākiem reģioniem –, jo materiālu transportēšanas izmaksas ceļu nozarē ir būtisks cenu veidošanās faktors. Šis gads gan būs smagāks, jo ceļu nozare Latvijā nav definēta kā prioritāte – mūsu valstī ceļiem atvēlētais finansējums nestāv tuvu pat Lietuvai un Igaunijai, par Eiropu nemaz nerunājot. Šīs bažas nozarē izjūtamas arī kā konkurences palielināšanās «Latvijas valsts ceļu» izsludinātajos konkursos.»
Aleksejs Koročkins, a/s «Elīza-K» valdes loceklis: «Noturēties bija nepieciešams 2008. – 2009. gadā, kad apgrozījums nokritās par apmēram 30 procentiem. 2011. – 2012. gadā situācija jau nostabilizējās un bija apgrozījuma pieaugums: vietējā tirgū 2011. gadā tas pieauga par 22 procentiem, 2012. gadā – par deviņiem procentiem. Lielo apgrozījuma kritumu vietējā tirgū kompensējām ar eksportu, līdz ar to kopējais pieaugums 2011. gadā bija 18 procenti, bet 2012. gadā – 10 procenti. Šobrīd Latvijā mūsu nozarē situācija ir stabila ar tendenci uz ikgadēju pieaugumu gan vietējā tirgū, gan eksportā – visi Latvijas vadošie mēbeļu ražotāji attīstās un nostiprina savas pozīcijas Eiropā (tajā skaitā Latvijā) un ASV. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir pieaudzis un ka ražojam mēbeles cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem un uz augšu, šogad plānojam realizētās produkcijas pieaugumu. Vēl ir jāņem vērā arī pasaules tendences: Āzijas valstīs ražošanas izmaksas ir pieaugušas, tāpēc daudzi lielie Eiropas tirgotāji dod priekšroku Eiropas ražojumiem. Līdz ar to uz šo gadu raugāmies pozitīvi, jo pieaugs pircēju skaits Eiropas valstīs.
Mūsu atrašanās topā ir absolūti pamatota un atbilst realitātei – esam viens no labākajiem Latvijas uzņēmumiem.»
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, foto Ivars Veiliņš, publicitātes foto
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 % 
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 %