Veselības inspekcijai ir nozīmīga loma higiēnas prasību iemiesošanā ikdienā. Lielāks progress vērojams jomās, kam pievērsta pastiprināta uzmanība, piemēram, kā savulaik sanitārajām grāmatiņām vai apkaklītēm frizētavās. Uzraugi gan rēķinās, ka jāpaiet zināmam laikam, kamēr uzņēmēji un citas iestādes pielāgojas spēkā esošo likumu izmaiņām. Pārbaudēs viņi ne vien akli vadās no likuma burta, bet arī no faktiskās situācijas. Problēmu reizēs ņem vērā nodarījuma smaguma pakāpi, nevis orientējas tikai uz sodiem.
Anna Afanasjeva
Veselības inspekcija valstī izveidoja pagājušā gada oktobrī, apvienojot Sanitāro inspekciju, Farmācijas inspekciju un Medicīnas aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju. Iestādes struktūra liecina, ka Jelgavas kontroles un uzraudzības daļa, kas ietilpst Zemgales kontroles nodaļā, ir iekļauta inspekcijas Sabiedrības veselības kontroles departamentā. Līdz ar to trīs Jelgavas daļas darbinieces pilnīgi visas inspekcijas funkcijas neveic. «Tā kā Veselības aprūpes kontroles daļā vēl nav neviena darbinieka, darbiniekiem ar augstāko medicīnisko izglītību pagaidām jāveic arī ārstniecības iestāžu plānveida kontroles,» skaidro inspekcijas Jelgavas kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Airisa Lapiņa. Pēc reorganizācijas daļas uzraudzībā vairs nav kosmētikas līdzekļu un ķīmisko produktu ražotāji un vairumtirgotāji – izveidota atsevišķa šo produktu kontroles nodaļa. Vajadzības gadījumā vietējie speciālisti pārbauda minēto produktu mazumtirgotājus.
Pirtis, baseini, viesnīcas, saloni… Neraugoties uz to, ka vietējie speciālisti nenodarbojas ar visiem jautājumiem, vienalga darbības spektrs ir visai plašs – viņu kompetencē ir tīrības un sanitāro normu uzraudzība frizētavās, kosmētiskajos kabinetos, skaistumkopšanas salonos, pirtīs, dienesta viesnīcās, baseinos un virknē citu objektu, tostarp bērnu un pieaugušo sociālās aprūpes iestādēs, bērnudārzos, vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestādēs. Pērngada dati liecina, ka uzraudzībā esošo objektu skaits pārsniedz 600. Līdz šim gada laikā higiēnas prasības tajos izdevies pārbaudīt, jo ne uz visiem tās vienlīdz apjomīgi attiecināmas. Objekti sadalīti, lai orientētos plašajā klāstā. Šogad plānota 441 pārbaude, pērn notika 493 plānveida kontroles un 114 atkārtotas pārbaudes. Tajās speciālisti pārliecinās par konstatēto pārkāpumu novēršanu. Atsevišķi notiek sūdzību pārbaude. Tāpat pastāv neplānotas kontroles, saņemot informāciju no kādas citas uzraudzības iestādes, preses vai citiem avotiem. «Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, sūdzības iet mazumā, bet ģeogrāfiskā ziņā jelgavnieki ir vieni no aktīvākajiem neapmierinātības izteicējiem. Pērn pārbaudījām 15 sūdzības,» uz iepriekšējā gada bilanci atskatās iestādes vadītāja. Jautāta par tendencēm, viņa atzīst, ka konstatēto pārkāpumu skaits samazinās. Daudzie ar skaistumkopšanu saistīto pakalpojumu sniedzēji sapratuši, ka radniecīgu objektu ir pietiekami daudz, un visi ir ieinteresēti ne vien piesaistīt, bet arī noturēt savus klientus, lai viņi neaizietu pie konkurentiem. Tāpēc higiēnas prasības jāievēro. Arī sabiedrība kļuvusi zinošāka un prasīgāka, kas nekautrējas izteikt pretenzijas. Trūkumu skaitu ietekmē arī tas, ka saloni un frizētavas ietilpst to kategorijā, ko inspekcija pārbauda pat vairākas reizes gadā. A.Lapiņa atklāj, ka gan pakalpojumu, gan citās jomās prasību ievērošanā progress vērojams tur, kur inspekcija pievērš pastiprinātu uzmanību. Savulaik nopietnu darbu un sankcijas prasīja sanitāro grāmatiņu ieviešana, kas tagad ir pašsaprotama. Tāpat frizētavās pēdējos gados apritē kā obligātas parādījušās apkaklītes klientiem. Arī tas lielā mērā ir uzraugu nopelns, jo tām pievērsta īpaša uzmanība.
Vasarā – dzeramais ūdens un nometnes Vasarā aktuālas ir centralizētās ūdens apgādes sistēmas un bērnu nometnes. Dzeramā ūdens nekaitīguma nodrošināšanas prasību izpildē publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos pārbauda visu, sākot ar ūdens ņemšanas vietu un beidzot ar patērētāju, kā arī dokumentāciju par uzņēmumu veiktajām analīzēm u.c., kā arī aizsargjoslas – vai tās ir ierobežotas un uzturētas, vai tajās aizliegts uzturēties nepiederošām personām. Izplatītākais trūkums ir ūdens neatbilstība kvalitātes prasībām – paaugstinātais dzelzs saturs un līdz ar to arī duļķainība. Kopumā uzraudzībā ir 63 ūdens apgādes sistēmas. Plānveida kontrolēs šovasar konstatēts, ka pērn ne visur dzeramā ūdens sistēmās dezinfekcija veikta divas reizes. Šie pārkāpumi raksturīgi rajonā, Jelgavā pirms kāda laika termiņš nebija ievērots, bet pēc sodīšanas nekas tāds vairs nav atkārtojies. Savukārt bērnu un pusaudžu darba un atpūtas nometnes pēdējās vasarās bijušas bez pārkāpumiem. Tā kā prasības tām stājušās spēkā pirms laba laika, organizatori tās perfekti apguvuši un nepilnības nepieļauj – darbinieki ir izgājuši veselības pārbaudes, arī nometnes dalībniekiem ir ārstu izziņas par veselības stāvokli. «Ik reizi, kad spēkā stājas jauni noteikumi, paiet laiks, kamēr tos apgūst un pielāgojas. Jo noteikumi ilgāk ir spēkā un nav mainīti, jo pārkāpumu īpatsvars samazinās,» ievērojuši speciālisti.
Biežāk konstatētie pārkāpumi Sociālās aprūpes iestādēs ne vienreiz vien konstatēts, ka trūkst margu pie sienām, lai cilvēki varētu pieturēties. Otra raksturīgākā iezīme ir tā, ka aprūpes iestādes ir pārpildītas – tajās uzturas vairāk cilvēku nekā ļauj ēkas platība. Savukārt pirmsskolas izglītības un vispārizglītojošajās mācību iestādēs, internātskolās, interešu izglītības un profesionālās izglītības iestādēs mēdz gadīties, ka nav uz vietas visu medicīnisko grāmatiņu – tā kā šeit ir lieli darbinieku kolektīvi, tās dažkārt izsniegtas veselības pārbaudes iziešanai. «Noteikumi prasa, lai tās atrastos kontrolētājiem pieejamā vietā, tāpēc iestādei tiek fiksēts pārkāpums, bet darbiniekam tā noteiktā laikā jāuzrāda. Ar citām sankcijām pret objektu nevēršamies. Vēl – cilvēkiem, kas strādā vairākās vietās, katrā vajadzīgs savs sanitārās grāmatiņas eksemplārs,» stāsta A.Lapiņa, uzsverot, ka bērnudārzu darbinieki Jelgavā ir ļoti apzinīgi – viņiem prasības jau gadu gadiem «iegājušas asinīs». Tāpat šeit saglabājušās medmāsas, kas vadītājām palīdz higiēnas prasību nodrošināšanā. Arī pilsētas skolās ir medmāsas. Rajonā, kur viņu nav, problēmas parādās.
Pilsētas peldbaseinos būtisku trūkumu nav Inspekcijas pārraudzībā ir arī pirtis pie viesu namiem un publiskās pirtis. Tajās tvaika un karstuma dēļ krāsojums jāatjauno samērā bieži, kas ne vienmēr notiek. Reizēm kāds interesējas par pirti, kas pie publiskās kategorijas nepieder. Pie personīgajām mājām izvietotās pirtis inspektori īsti pārbaudīt nevar, jo saimnieks parasti uzsver, ka tā ir viņa personīgā pirts, uz kuru brauc atpūsties draugi, lai gan faktiski to regulāri izmanto papildus ienākumu gūšanai. «Šādā situācijā neko nevaram darīt. Vienīgi izteikt priekšlikumus savai vadībai, kas arī tiek darīts, par likumdošanas normu izmaiņām. Tā ir gara ķēde, bet bijuši gadījumi, ka ierosinājums ņemts vērā. Izdarot grozījumus, iestāde tos novērtē no praktiskā viedokļa,» ikdienu atklāj kontrolētāji. Pēdējos gados pārkāpumi nav konstatēti kosmētiķiem. No skaistumkopšanas speciālistiem gan dzirdēts, ka dezinfekcijas jomā daudzi, sevišķi frizieri, grēkojot. Taču šī ir lieta, ko pārbaudes reizē nevar tik labi izkontrolēt. Kamēr speciālisti stundu pusotru uzturas salonā, viss ir kārtībā. Pārējā laikā piederumu dezinfekcija ir uz frizieru un manikīra meistaru sirdsapziņas. Jāņem gan vērā, ka dezinfekcijas līdzekļi ir mainījušies, tāpēc daudz mazāk redz obligātos traukus ar šķidrumu, kur mērcēt instrumentus. Tagad ir ātras iedarbības dezinfekcijas līdzekļi, ko uzpūš virsū, un pēc pusminūtes minūtes instrumenti ir notīrīti. Savukārt sevi cienošos salonos, kas domā par savu reputāciju, ir sterilizatori. «Kopumā situācija uzlabojas. Lai gan varbūt ir arī meistari, kas ne visu strikti ievēro, bet pārbaudes brīdī viņi nav pieķerti, tāpēc nav iemesla cilvēkam neticēt,» vērtē A.Lapiņa.
Pārbaudāmie uztver kā birokrātus Skaistumkopšanas salonu pārstāvji dažkārt inspekcijas prasības raksturo kā birokrātiskas vai neizprotamas. Piemēram, kādā frizētavā kā pārkāpums fiksēts no grīdas atlobījies linolejs. «Nav saprotams, kā tas traucē klientu apkalpošanu un apdraud higiēnu?» vaicā pakalpojuma sniedzēja. Viņa neizprotot arī, kāpēc uz manikīra meistara rīcībā esošās nagu lakas pudelītēm jābūt norādītam izplatītāja tālrunim. Tāpat salonā smīkņājuši par to, ka jābūt vismaz divām marķētām slotām – vienai matu slaucīšanai, bet otrai – grīdas uzkopšanai. Frizieres humora pēc iegādājušās arī trešo slotu, ko marķējušas kā likuma autoru fantāzijas lidojumiem domātu. Meistare Evija savukārt higiēnas prasības vērtē kā pieņemamas, bet kontroli – kā vajadzīgu. Arī pati, izmantojot pakalpojumus citviet, tīrībai un tam, vai instrumentus dezinficē pēc katra klienta, pievēršot uzmanību. Turklāt labi, ja šo procesu redzot pats klients. Dažas prasības gan izraisot neizpratni un esot formālas. «Nezinu, kā jāstrādā, lai trauku ar dezinfekcijas šķīdumu pasargātu no kaut viena mata iekrišanas. Faktiski šis mats neietekmē dezinfekcijas procesu un tā klātbūtne ir vairāk piekasīšanās. Tāpat kā kokapstrādes cehs ir piepildīts ar putekļiem, arī frizētava nav iedomājama bez neviena mata, jo tie rodas darba procesā. Ar fēnu žāvējot, ne viens vien lidinās pa gaisu…» novērojusi friziere ar stāžu.
Dienesta viesnīcās nespēj visu ievērot Tā kā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārraudzībā ir veselas desmit dienesta viesnīcas, augstskola pilnā apmērā nespēj nodrošināt atbilstību visām higiēnas noteikumos iekļautajām prasībām, sevišķi daļā, kas saistīta ar dušu un virtuvēm. Proti, uz 15 iemītniekiem jābūt vienai dušas vietai. Parasti to trūkst. Tāpat vērojama izlietņu skaita neatbilstība iemītnieku skaitam – uz desmit iemītniekiem virtuvē jābūt vienai izlietnei. «Ja stāvā mīt 70 studentu, virtuvē jābūt septiņām izlietnēm. Ikdienā to varētu uzskatīt par pārāk bargu prasību, tomēr noteikumi paliek noteikumi,» inspektoru stāvokli raksturo A.Lapiņa. Protams, LLU pakāpeniski viesnīcas remontē. Salīdzinot ar kādreizējo, situācija koplietošanas telpās jūtami uzlabojas. Katru gadu kaut kas tiek paveikts, bet darāmā joprojām ir daudz. Objektos, kur konstatēts pārkāpums, inspektori pēc zināma laika atgriežas atkārtoti, lai pārliecinātos, kā nepilnības novērstas. «Ja tas nav izdarīts, vērtējam, cik kavēšanās iemesli ir attaisnojami. Lai gan kontroles institūcijas parasti respektē, tomēr citreiz termiņu pagarinām. Gadās arī, ka trūkumi paliek nenovērsti un piemērojam sodu. Pēdējā laikā ar sodīšanu neaizraujamies. Ne tādēļ, ka būtu pielaidīgi, bet iemesls nav tik nozīmīgs, lai sodītu,» klāsta A.Lapiņa. No pakalpojumu sniedzējiem dzirdēts, ka viņi prasību nodrošināt apmeklētājiem domātas tualetes ievēro «gariem zobiem», jo tajās gadās atrast izlietotas šļirces, dažkārt telpas ir piemēslotas vai šis tas aizceļojis nezināmā virzienā. Inspekcijai par to neviens pretenzijas neesot izteicis.
Visvairāk sūdzas par dzeramo ūdeni Visvairāk sūdzību – piecas – bijis par dzeramā ūdens neatbilstību nekaitīguma prasībām. Pamatotas izrādījušās pretenzijas par dzeramā ūdens kvalitāti Ozolniekos un Jelgavā. «Noņemam ūdens paraugus, ko Pārtikas un veterinārā dienesta Zemgales reģionālā laboratorija pārbauda. Bijuši gadījumi, kad liekas – neapmierinātība ir pamatota, bet atbildē norādīts, ka dzeramais ūdens ir atbilstošs prasībām. Tas vairāk saistīts ar organoleptiskajām ūdens īpašībām – smaržu un garšu. Mikrobioloģiskais piesārņojums nav apstiprinājies. Dzeramā ūdens kvalitāte uz zināmu laiku uzlabojas pēc ūdensvada skalošanas. Jelgavā un visā Latvijā ūdens neatbilstību rada paaugstinātais dzelzs saturs. Arī privātmājās dzeramajam ūdenim raksturīgs liels dzelzs saturs, tāpēc iedzīvotājiem jādomā par ūdens attīrīšanu un iekšējo sistēmu uzturēšanu. Jelgavā, kamēr nav jaunās atdzelžošanas stacijas, dzeramajam ūdenim ir īpašās normas. Arī rajonā ne vienā vien vietā šīs normas piešķirtas. «Uzņēmumus rosinām ātrāk rīkoties, bet iedzīvotājus, kas sūdzējušies, informējam par analīžu rezultātiem, norādām uz normatīvajiem aktiem un informējam par īpašo normu. Jelgava ir iesaistījusies projektā, bet uzlabojumi nenotiek tik ātri, cik vēlētos,» stāsta uzraugi. Par dzīvojamo namu, pagalmu un pagrabu uzturēšanu un kanalizācijas sistēmām bijušas četras pretenzijas. Tās nonākušas pie apsaimniekotāja, lai veiktu darbības koplietošanas telpu un teritoriju uzturēšanā. Lielākoties tās ir par daudzdzīvokļu māju pagrabiem, kad bojātas kanalizācijas dēļ pagrabā nonāk fekālijas un veidojas smirdoņa, bet apsaimniekotājs to nesteidzas novērst. Teritorijas sakopšanas problēmu gadījumos talkā jāņem pilsētas saistošie noteikumi. Saņemtas arī sūdzības par grauzējiem un insektiem, ķīmisko vielu neatbilstību drošuma prasībām. Kopumā no 15 pamatotas izrādījušās septiņas sūdzības, nepamatotas – trīs, bet pārējās nav atbildušas darba profilam. Sūdzību gadījumā inspekcija pārbauda trokšņu līmeni. Pirms kāda laika diezgan regulāri aicināta laboratorija no Rīgas mērījumu veikšanai, lai konstatētu, vai apakšstāva veikala aukstumiekārtu vai ventilācijas trokšņi nepārsniedz līmeni un vainīgajam jāveic skaņas izolācija. Kopumā pretenziju raksturs ir dažāds. Viens ievēro, ka sporta klubs karstā laikā nenodrošina vajadzīgo temperatūras režīmu. Citu neapmierina žurkas, kas no kaimiņmājas pārvietojas uz citu teritoriju. Savukārt sūdzību par ķīmisko vielu marķējumu kādā būvmateriālu veikalā, šķiet, rakstījis zinātājs, jo parasts pircējs tik precīzu informāciju nevar zināt. Bet citādi gan uzraugi neesot ievērojuši, ka pretenziju autori būtu konkurenti. Savulaik sabiedrība samērā bieži par marķējumu «šūmējās». Tagad šo pārkāpumu skaits ievērojami samazinājies. «Marķējuma sakarā likumdošanā nav atrunāts burtu lielums, kādā jābūt informācijai. Tas mazinātu domstarpības, bet tagad burti ir tik sīki, ka nevar izlasīt, un patērētājiem tas nav pieņemams,» spriež speciālisti, piebilstot, ka mazumtirdzniecībā nenonāk preces, kas kaut kādā veidā būtu bīstamas cilvēkiem, jo inspekcijai ir kontakti ar ES ātrās reaģēšanas sistēmu un aizdomu gadījumā uzreiz tiek saņemta informācija. Pēdējā bijusi par tetovēšanas krāsām – arī Jelgavā ir individuālie darba veicēji, kas piedāvā šos pakalpojumus. Savukārt jautājums par veļas pulveri, kas pie mums un vecajās Eiropas valstīs atšķiras, paliek karājamies gaisā. Arī jautājums, kāpēc inspekcija līdzīgi kā Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts iestādes parasti neatklāj uzņēmumus, kur konstatēti higiēnas pārkāpumi, ko klientiem būtu lietderīgi zināt, acīmredzot saistīts ar valsts ieturēto taktiku. Proti, tā tiktu pārkāpta personas neaizskaramība, kas varētu ietekmēt vainīgā uzņēmējdarbību…
5.6 °C,
4.4 m/s,
90.3 % 
5.6 °C,
4.4 m/s,
90.3 %