Šonedēļ vienā no pilsētas daudzdzīvokļu namiem kādam balkonam nokrita margas – pēc notikuma «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP), kas ir šī nama pārvaldnieks, norobežojusi bīstamo teritoriju un informēja dzīvokļa iedzīvotājus par aizliegumu izmantot šo balkonu. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv noskaidroja, kā rīkoties šādā situācijā un kurš ir atbildīgs par daudzdzīvokļu nama balkonu uzturēšanu.
«Situācija ar balkoniem 60.–70. gados celtajās mājās jeb «hruščovkās» ir kritiska – tie jau sen ir nolietojušies un konstrukcijas nav drošas,» stāsta JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, skaidrojot: tas pierādās arī situācijā, kas šonedēļ notikusi JNĪP pārvaldītajā daudzdzīvokļu namā. Proti, no balkona atdalījušās margas, bet balkona plātne ir palikusi neskarta. «Šajā situācijā mums kā pārvaldniekam bija nekavējoties jāierobežo bīstamā zonā un jāinformē dzīvokļa īpašnieki par balkona konstrukcijas bīstamību – to arī darījām,» skaidro J.Vidžis, papildinot, ka, apsekojot objektu, konstatēts, ka margas bija sarūsējušas. «Pirms trīs gadiem jau uzrunājam dzīvokļu īpašniekus šajā mājā, piedāvājot veikt balkonu konstrukciju izvērtēšanu. Proti, lai speciālists izpēta un piedāvā risinājumus – vai balkons jādemontē vai konstrukcija ir atjaunojama. Tomēr dzīvokļi īpašnieki nebija apmierināti ar šī pakalpojuma izmaksām un atteicās,» skaidro J.Vidžis, uzsverot: šobrīd gan pieņemts lēmums piesaistīt speciālistu, kurš izvērtēs arī citu dzīvokļu balkonu konstrukciju stāvokli šajā un blakus namā, kā arī piedāvās iespējamos risinājumus.
J.Vidžis norāda, ka balkonu jautājums 60. gados celtajās mājās ir dienaskārtībā jau vairāku gadu garumā, tomēr dzīvokļu īpašnieki nelabprāt iesaistās tā risināšanā. «Šis nav pirmais gadījums, kad nolūzt balkona daļa – tas noticis arī iepriekš. Tomēr bieži vien dzīvokļu īpašnieki nav ieinteresēti piesaistīt speciālistu, kas izvērtēs situāciju, jo tās ir papildu izmaksas, kā arī ne visi vēlas ieguldīt kopīpašuma atjaunošanā,» tā J.Vidžis. Vienlaikus viņš skaidro – nama pārvaldnieka pienākums ir analizēt situāciju un piedāvāt risinājumu, bet lēmumu pieņem tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieki, jo balkoni ir kopīpašums tāpat kā, piemēram, kāpņutelpa, jumts vai lifts. Tāpēc, ja cilvēki ilgstoši nereaģē uz pārvaldnieka piedāvātajiem problēmas risinājumiem, un kādā no mājām vēlāk notiek negadījums, atbildīgi par to būs konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki. Jāpiebilst, ka ne vien balkoni, bet arī lodžijas ir iedzīvotāju kopīpašums. «Ar lodžijām situācija gan nav tik kritiska, jo tās pārsvarā ir nedaudz vēlāk celtiem namiem. Bet arī tas ir jārisina, jo vairumā gadījumu lodžijās ir norūsējuši metāla elementi un nolietojušās konstrukcijas,» tā JNĪP pārstāvis.
«Pilsētā ir arī labie piemēri. Ir daudzdzīvokļu nams Raiņa ielā 3, kur aptuveni pirms desmit gadiem veikta renovācija – tad darbu izmaksās iekļāvām arī balkonu atjaunošanu. Bet, piemēram, vienā no Katoļu ielas namiem tika pieņems lēmums demontēt konstrukcijas,» skaidro J.Vidžis, papildinot: svarīgākais katrā konkrētajā situācijā atbildēt uz jautājumiem – vai balkonu var atjaunot, cik tas maksās un vai balkons vispār ir vajadzīgs.
J.Vidžis uzsver, ka saistībā ar notikušo dzīvokļu īpašnieku sapulcēs tiks aktualizēti arī jautājumi par balkonu un lodžiju stāvokli.
Foto: JNĪP
19.6 °C,
1.7 m/s,
95 % 
19.6 °C,
1.7 m/s,
95 %